Iesaki rakstu:

Ar zināmu interesi sabiedrÄ«ba gaidÄ«ja jauno valdÄ«bas nodokļu reformas piedāvājumu, kas nu tapis pieejams visiem. Tiesa, gan tikai prezentācijas formā bez pieejamiem aprÄ“Ä·iniem, nākotnes prognozÄ“m, situācijas modelÄ“šanas.

Preses konferencÄ“ pÄ“c nodokļu plāna prezentācijas visvairāk jautājumu bija par skaļi pieteikto veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jumu, kur no iespÄ“jamiem finanšu avotiem tika apspriesta tikai 1% novirzÄ«šana veselÄ«bas aprÅ«pei no sociālā budžeta, kas dotu 176 mlj eiro. Kā papildinošas iespÄ“jas - pacienta lÄ«dzmaksājuma palielināšana sociālā nodokļa nemaksātājiem un PVN pieaugums lÄ«dz 22%, kur 1% jeb 80 miljoni eiro tiktu novirzÄ«ti veselÄ«bas aprÅ«pei. Kaut, kā piebilst finanšu ministre Reizniece-Ozola, diskusijas vÄ“l priekšÄ un iznākums šobrÄ«d nav paredzams.

Diemžēl nav pieejami VeselÄ«bas ministrijas aprÄ“Ä·ini, cik precÄ«zi nepieciešama nauda un kur, kādās pozÄ«cijās to novirzÄ«s. No veselÄ«bas ministres Andas ÄŒakšas teiktā var saprast, ka šobrÄ«d gaidÄ«tos 150 miljonus eiro novirzÄ«s mediÄ·u algām. Rodas loÄ£isks jautājums - kāpÄ“c man jāmaksā nodokļi, lai kāds cits to saņemtu algā, turklāt sistÄ“mā, kur vienas slimnÄ«cas ietvaros gada laikā, pÄ“c ÄŒakšas vārdiem, izšÄ·Ä“rdÄ“ti 3,7 miljoni eiro?

Vai tā ir pamatota motivācija maksāt sociālo nodokli? Jau pašreizÄ“jā situācijā pÄ“c ÄŒakšas vārdiem veselÄ«bas aprÅ«pe nav pieejama 70% iedzÄ«votāju, kaut naudas apjoms ar katru gadu palielinās un iedzÄ«votāju skaits samazinās (tai skaitā emigrÄ“jušie tautieši ar Ä£imenÄ“m).

Nesaprotu, kādēļ tiek runāts par morāli un sirdsapziņu, lai maksātu sociālo nodokli, ja faktiskais pieaugums bÅ«s tikai veselÄ«bas sektorā strādājošajiem, turklāt lielā skaitā - ne medicÄ«nas personālam, kuri darbojas veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ“s un, cik var noprast, saņem lielākas algas par mediÄ·iem.

DÄ«vains ir piedāvājums, ka nauda sekos pacientam. Tas bÅ«tu uzskatāms par skaidri redzamu privātā sektora lobiju, kurš šo situāciju aktÄ«vi ir izmantojis grÅ«tnieču aprÅ«pÄ“, kur nauda seko grÅ«tniecei. Vājais publiskā sektora menedžments jau šobrÄ«d nav spÄ“jis vai varbÅ«t pat apzināti nav gribÄ“jis attÄ«stÄ«t savu ambulatoro sektoru. Privātās poliklÄ«nikas jau šobrÄ«d darbojas kā Å«dens dzirnavas, kur galvenais motoriņš ir Ä£imenes ārsti, kas sÅ«ta uz izmeklÄ“jumiem pie speciālistiem, kuri arÄ« sÅ«ta uz izmeklÄ“jumiem.

ŠÄ« absurdā situācija ir skaidri parādÄ«ta Valsts kontroles atzinumā. Ne velti privātās struktÅ«ras veic dažādus manevrus, lai piesaistÄ«tu sev laukos praktizÄ“jošos Ä£imenes ārstus, lai tie savus pacientus varÄ“tu nosÅ«tÄ«t uz konkrÄ“tām veselÄ«bas iestādÄ“m. Tagad rekrutÄ“šana bÅ«s vÄ“l aktÄ«vāka.

ÄŒakšai ir izdevies celt neapmierinātÄ«bu mediÄ·u vidÅ« par atalgojumu. Taču sabiedrÄ«bas atbalsta šÄ«m aktivitātÄ“m nav, jo lielākajai daļai ir negatÄ«va pieredze saskarsmÄ“ ar veselÄ«bas aprÅ«pi tieši attieksmes, neadekvātās dārdzÄ«bas un zemās kvalitātes dēļ.

Mediķu neapmierinātība ir pieņēmusi lielākus apmērus, nekā Veselības ministrija gribētu, un tagad tiek meklēti visi iespējamie veidi, lai to slāpētu - liekot paklausīgus un lojālus slimnīcu vadītājus, apzināti vājinot pakļautības iestādes, lai patiesie dati nenonāktu nepareizajās rokās (un nebūtu publiski pieejami), jo nevienam nav skaidrs, kur paliek veselības aprūpei dotie miljoni, ko par to pretī saņem valsts.

Visas veselÄ«bas aprÅ«pes iestādes strādā ar peļņu, privātās pat 10-25% robežās no apgrozÄ«juma, kas ir vÄ“rā ņemams rādÄ«tājs. Nevienai iestādei nav maksātnespÄ“jas pazÄ«mes. MedicÄ«na ir šaura, reglamentÄ“ta profesija ar ierobežotu darbavietu skaitu. TāpÄ“c visiem esošajiem šajā tirgÅ« ir ļoti svarÄ«gi saņemt valsts finansÄ“jumu (Nacionālā veselÄ«bas dienesta pakalpojumu pasÅ«tÄ«juma veidā), tādēļ arÄ« vadÄ«bas lÄ«menÄ« tiek darÄ«ts viss, lai nekontrolÄ“to dumpi apspiestu un nosargātu ÄŒakšu ministres krÄ“slā.

Ne vienmÄ“r publiski redzamās personas ir noteicošÄs lÄ“mumu pieņemšanā, arÄ« no VeselÄ«bas ministrijas sāk lÄ«st āra āža kājas jeb padomnieces AlÄ«das Vānes patiesā ietekme lÄ“mumu pieņemšanā. Vislielākā interese, protams, ir nosargāt savu privāto slimnÄ«cu GulbenÄ“ un neļaut par reÄ£ionālo slimnÄ«cu kļūt AlÅ«ksnes slimnÄ«cai, kas nozÄ«mÄ“tu Gulbenes-Balvu slimnÄ«cas likvidÄ“šanos.

Kaut arÄ« Vānei ir KNAB atzinums, ka pārņemšana notikusi likumÄ«gi, pÄ“dÄ“jais laiks bÅ«tu lÄ«dzÄ«pašniekiem - pašvaldÄ«bām pieprasÄ«t atzÄ«ta auditora slÄ“dzienu, vai privātie "investori" pilda uzņemtās saistÄ«bas – vai ir veikuši privātās investÄ«cijas apsolÄ«to miljonu apmÄ“rā, kur ir izlietojuši aizņemto kapitālu no it kā bankrotÄ“jošo iestāžu kases, kādi ir nākotnes nodomi un vai ir definÄ“ti mÄ“rÄ·i. VarbÅ«t ir pÄ“dÄ“jais laiks atzÄ«t šo vienošanos par spÄ“kā neesošu un piedzÄ«t radÄ«tos zaudÄ“jumus?

DÄ«vaina ir arÄ« ar Recipe saistÄ«to uzņēmumu lobÄ“šana ministrijas koridoros, Dina Šmita biežā viesošanās un viņa bijušÄ kolÄ“Ä£a Valta Ä€bola nokļūšana BÄ“rnu slimnÄ«cas vadÄ«tāja amatā. ÄŒakša gan sola, ka uzraudzÄ«s savu farmācijas magnāta kolÄ“Ä£i, bet kādēļ tad nepamanÄ«ja tādu „sÄ«kumu” kā 3,7 miljonu eiro izšÄ·Ä“rdÄ“šanu Austrumu slimnÄ«cā, kaut VeselÄ«bas ministrijā ir vesela kapitālsabiedrÄ«bu uzraudzÄ«bas nodaļa ar pieciem darbiniekiem un vÄ“l pats kapitāldaļu turÄ“tājs?

Nav izprotams cik liels ir koalÄ«cijas partneru un ZZS sadarbÄ«bas partneru pacietÄ«bas mÄ“rs, jo ÄŒakša sava darba laikā nav spÄ“jusi parādÄ«t ne reālus rezultātus, ne uz aprÄ“Ä·iniem pamatotas reformas plānu. Viss tiek pamatots tikai ar naudas trÅ«kumu, kur visu problÄ“mu risinājums ir - finansÄ“juma palielināšana. Ja jau tagad veselÄ«bas aprÅ«pe bez grÅ«tÄ«bām apÄ“d ārstniecÄ«bai paredzÄ“tos aptuveni 600 miljonus, tad vÄ“l 150 miljoni nesagādās problÄ“mas, visi ir gatavi!