VÄ“lams – pirms nÄkamÄ kauna
Andris Upenieks · 30.09.2017. · Komentāri (50)JÄ, arÄ« man kauns par prezidenta bezpalÄ«dzÄ«go izgÄšanos ANO Ä£enerÄlÄs asamblejas augstajÄ tribÄ«nÄ“. Bet ik sekÄm ir savs dibinÄts cÄ“lonis, kuru nelabojot, nemainÄs nekas.
PirmkÄrt. MÄ“s visi uz laiku nokļūstam darba tiesiskajÄs attiecÄ«bÄs. Valsts prezidents nav izņēmums, nav apbalvojums vai mistiska goda figÅ«ra, bet VALSTS prezidents, kas atrodas darba lÄ«gumattiecÄ«bÄs ar savu nodokļu maksÄtÄju tautu.
OtrkÄrt. Darba devÄ“ja un darba ņēmÄ“ja atbildÄ«bu šajÄ gadÄ«jumÄ nav grÅ«ti sadalÄ«t taisnÄ«gi un juridiski:
- prezidents nav tautas vÄ“lÄ“ts. Viņu ievÄ“lÄ“ pastarpinÄti – tautas iebalsotie 100 Saeimas deputÄti. TurklÄt tik aizklÄti (slepeni), ka nav iespÄ“jams pieprasÄ«t daudzinÄto politisko atbildÄ«bu ne no viena konkrÄ“ta deputÄta;
- loÄ£iski, ka tÄdÄ gadÄ«jumÄ atbildÄ«ba par neveiksmÄ«go balsojumu jÄuzņemas Saeimai;
- ja darba ņēmÄ“ja kvalifikÄcija (valodu ieskaitot) nav pietiekama, lai sekmÄ«gi un atbildÄ«gi pildÄ«tu nolÄ«gto darbu, darba attiecÄ«bas ir jÄpÄrtrauc.
TreškÄrt. ĪstÄ darba devÄ“ja (nodokļu maksÄtÄju) uzdevums ir uzteikt darbu, kas pastarpinÄti (juridiski korekti) izdarÄms Saeimai (kura ir LR parlaments parlamentÄrÄ republikÄ, nevis privÄts kantoris), atlaižot prezidentu, ja darba attiecÄ«bas netiek pÄrtrauktas pÄ“c paša darba ņēmÄ“ja (prezidenta) iniciatÄ«vas.
Visbeidzot. Ä»oti vÄ“lams to izdarÄ«t pirms nÄkamÄ kauna, kas nodara bÅ«tisku kaitÄ“jumu valstij un tÄs starptautiskajam prestižam.