Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jā, arÄ« man kauns par prezidenta bezpalÄ«dzÄ«go izgāšanos ANO Ä£enerālās asamblejas augstajā tribÄ«nÄ“. Bet ik sekām ir savs dibināts cÄ“lonis, kuru nelabojot, nemainās nekas.

Pirmkārt. Mēs visi uz laiku nokļūstam darba tiesiskajās attiecībās. Valsts prezidents nav izņēmums, nav apbalvojums vai mistiska goda figūra, bet VALSTS prezidents, kas atrodas darba līgumattiecībās ar savu nodokļu maksātāju tautu.

Otrkārt. Darba devÄ“ja un darba ņēmÄ“ja atbildÄ«bu šajā gadÄ«jumā nav grÅ«ti sadalÄ«t taisnÄ«gi un juridiski:

- prezidents nav tautas vÄ“lÄ“ts. Viņu ievÄ“lÄ“ pastarpināti – tautas iebalsotie 100 Saeimas deputāti. Turklāt tik aizklāti (slepeni), ka nav iespÄ“jams pieprasÄ«t daudzināto politisko atbildÄ«bu ne no viena konkrÄ“ta deputāta;

- loģiski, ka tādā gadījumā atbildība par neveiksmīgo balsojumu jāuzņemas Saeimai;

- ja darba ņēmēja kvalifikācija (valodu ieskaitot) nav pietiekama, lai sekmīgi un atbildīgi pildītu nolīgto darbu, darba attiecības ir jāpārtrauc.

Treškārt. Īstā darba devÄ“ja (nodokļu maksātāju) uzdevums ir uzteikt darbu, kas pastarpināti (juridiski korekti) izdarāms Saeimai (kura ir LR parlaments parlamentārā republikā, nevis privāts kantoris), atlaižot prezidentu, ja darba attiecÄ«bas netiek pārtrauktas pÄ“c paša darba ņēmÄ“ja (prezidenta) iniciatÄ«vas.

Visbeidzot. Ļoti vēlams to izdarīt pirms nākamā kauna, kas nodara būtisku kaitējumu valstij un tās starptautiskajam prestižam.

Novērtē šo rakstu:

0
0