Iesaki rakstu:

Tieslietu ministrijas autotransporta ceļazÄ«mju aizpildÄ«šanas forma ir izdevÄ«ga, kad tieslietu ministram nepieciešams „ārkārtas izņēmuma gadÄ«jumā” uz valsts rÄ“Ä·ina pārvadāt savu „lÄ«gavaiņa skapi”, taču, kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), tā nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes transportlÄ«dzekļu izmantošanu un ar to saistÄ«tiem izdevumiem.

„Lai varÄ“tu gÅ«t patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes transportlÄ«dzekļu izmantošanu un ar to saistÄ«tiem izdevumiem, grāmatvedÄ«bas uzskaites kārtÄ«bas ietvaros bÅ«tu jāizstrādā ceļazÄ«mes (maršruta lapas) forma, kurā bÅ«tu iekļauta detalizÄ“ta informācija par transportlÄ«dzekli, tā lietotāju, izmantošanas laiku (norādot brauciena sākuma un beigu laikus), brauciena maršrutu (norādot maršruta sākuma un beigu adreses), odometra rādÄ«jumu brauciena sākumā un beigās, patÄ“rÄ“tās degvielas daudzumu. Norādām, ka Pietiek publikācijā aprakstÄ«tā iestādes transportlÄ«dzekļa izmantošanas atskaites forma šÄdu priekšstatu nesniedz,” oficiālā atbildÄ“ skaidro VID.

VID norāda - likuma “Par grāmatvedÄ«bu” 1.pants nosaka, ka likums attiecas arÄ« uz iestādÄ“m, kuras tiek finansÄ“tas no valsts budžeta vai pašvaldÄ«bu budžetiem: „MinÄ“tā likuma 2.pants nosaka, ka grāmatvedÄ«bā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darÄ«jumi, kā arÄ« katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklÄ«. GrāmatvedÄ«bu kārto tā, lai grāmatvedÄ«bas jautājumos kvalificÄ“ta trešÄ persona varÄ“tu gÅ«t patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbÄ«bas rezultātiem, naudas plÅ«smu noteiktā laikposmā, kā arÄ« konstatÄ“t katra saimnieciskā darÄ«juma sākumu un izsekot tā norisei.”

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2003,gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedÄ«bas kārtošanu un organizāciju” 41.3.apakšpunktā noteikto, kā norāda VID, „grāmatvedÄ«bas organizācijas dokumenti nosaka kārtÄ«bu, kādā uzņēmums dokumentÄ“ un uzskaita uzņēmuma transportlÄ«dzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbÄ«bu saistÄ«tos transportlÄ«dzekļu izmantošanas izdevumus, kā arÄ« izdevumus, kas saistÄ«ti ar uzņēmuma kā darba devÄ“ja vieglo transportlÄ«dzekļu izmantošanu tādām vajadzÄ«bām, kas nav saistÄ«tas ar uzņēmuma saimnieciskās darbÄ«bas veikšanu, un kurus nosaka, ņemot vÄ“rā nodokļus reglamentÄ“jošo normatÄ«vo aktu prasÄ«bas”. VID arÄ« Ä«paši norāda, ka atbilstoši noteikumu 42.punktā noteiktajam grāmatvedÄ«bas organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vai iestādes vadÄ«tājs.

Savukārt Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedÄ«bas kārtošanu un organizāciju” 42.¹punktā noteikts, ka,  izstrādājot grāmatvedÄ«bas organizācijas dokumentus, iestādÄ“, kura tiek finansÄ“ta no valsts budžeta vai pašvaldÄ«bu budžeta, kā arÄ« valsts vai pašvaldÄ«bu aÄ£entÅ«rā, ievÄ“ro attiecÄ«gās iestādes vai aÄ£entÅ«ras darbÄ«bas specifiku un grāmatvedÄ«bas un budžeta jomu regulÄ“jošajos normatÄ«vajos aktos noteiktās prasÄ«bas.

VID norāda, ka kārtÄ«ba, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedÄ«bas uzskaiti noteikta Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1486: „Šo noteikumu 5.un 6.punkts nosaka, ka ministrija, cita centrālā valsts iestāde vai pašvaldÄ«ba izstrādā un apstiprina normatÄ«vajiem aktiem grāmatvedÄ«bas un budžeta jomā atbilstošu un nozares vai pašvaldÄ«bas specifikai atbilstošu vienotu grāmatvedÄ«bas uzskaites kārtÄ«bu nozarei vai pašvaldÄ«bai. Vienoto grāmatvedÄ«bas uzskaites kārtÄ«bu ievÄ“ro visas finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistÄ«tās iestādes.

GrāmatvedÄ«bas uzskaites kārtÄ«ba nosaka konkrÄ“tus principus, nostādnes, metodes, noteikumus un praksi (tai skaitā uzskaites pamatprincipus, kontu plānu un darÄ«jumu grāmatojumus, bÅ«tiskuma lÄ«meni), ko budžeta iestāde lieto, veicot grāmatvedÄ«bas uzskaiti un sagatavojot finanšu pārskatus.”

LÄ«dz ar to VID atzÄ«st jau iepriekš Pietiek lasÄ«tāju norādÄ«to – „Rasnača ceļazÄ«mes” ir izdevÄ«gas viņa un citu ministrijas augstāko amatpersonu personiskajām vajadzÄ«bām, bet neatbilst valsts lÄ«dzekļu taupÄ«šanai un normatÄ«vajiem aktiem. Tiesa, VID norāda, ka šajā gadÄ«jumā konkrÄ“ta rÄ«cÄ«bā esot Valsts kontroles kompetencÄ“:

„Atbildot uz jautājumu par paredzamo VID rÄ«cÄ«bu konkrÄ“tajā gadÄ«jumā, vÄ“lamies norādÄ«t, ka varam vienÄ«gi paust savu viedokli, jo VID kompetencÄ“ ir nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaite, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasÄ“šana Latvijas Republikas teritorijā, kā arÄ« nodokļu, nodevu un citus obligātos maksājumus Eiropas SavienÄ«bas budžetam iekasÄ“šana, kā arÄ« muitas politikas Ä«stenošana. Savukārt uzraudzÄ«bu valsts un pašvaldÄ«bas lÄ«dzekļu lietderÄ«gai un efektÄ«vai izmantošanai, darbojoties sabiedrÄ«bas interesÄ“s nodrošina Valsts kontrole.”

Pietiek jau aprakstÄ«jis, ka ne tikai tieslietu ministra Rasnača „lÄ«gavaiņa skapja” pārvešanai uz valsts rÄ“Ä·ina izmantotajam Tieslietu ministrijas mikroautobusam Volkswagen Caravelle, bet arÄ« citām ministrijas automašÄ«nām ceļazÄ«mes tiek aizpildÄ«tas formā, kas pieļauj neskaitāmas neviena nekontrolÄ“tas „skapju pārvadāšanas” – automašÄ«nu izmantošanu ministra un citu ministrijas augstāko amatpersonu vajadzÄ«bām.

Kā redzams no Pietiek iepriekš publicÄ“tajām Rasnača vadÄ«tās ministrijas automašÄ«nu ceļazÄ«mÄ“m par šÄ gada pirmajiem pieciem mÄ“nešiem, Tieslietu ministrijā no normatÄ«vo aktu nosacÄ«jumiem attiecÄ«bā uz ceļazÄ«mÄ“m netiek ievÄ“rots gandrÄ«z neviens, lÄ«dz ar to dodot iespÄ“ju vai ik dienas nekontrolÄ“ti, uz valsts rÄ“Ä·ina pārvadāt ministra iedzÄ«vi pa visdažādākajiem maršrutiem.

„Apžēliņ... Tā nav ceļazÄ«me, tas ir nonsenss. To pateiks jebkurš privātuzņēmÄ“js, ko VIDs drāž kā mazo ezÄ«ti,” – tā šÄ«s „Rasnača ceļazÄ«mes” komentÄ“ kāds Pietiek lasÄ«tājs. VÄ“l cits norāda, ka „Valsts kontrolei noteikti nepatiks šÄdas atskaites "pa pilsÄ“tu"... 100% garantÄ“ju, ka viņiem tas bÅ«s interesanti. PÄ“c VK ieskatiem - ir jānorāda konkrÄ“tas adreses, no kurienes, uz kurieni braukts, nekāds "pa pilsÄ“tu" neiet cauri, un to es zinu noteikti”.

Rasnača vadÄ«tā ministrija pagaidām nav vÄ“lÄ“jusies sniegt atbildes uz jautājumiem, kura Tieslietu ministrijas amatpersona, kad, kādā formā ir noteikusi šÄdu „lÄ«gavaiņa skapju” pārvadāšanai piemÄ“rotu autotransporta ceļazÄ«mju aizpildÄ«šanas formu un kad pÄ“dÄ“joreiz šÄ« aizpildÄ«šanas forma un kārtÄ«ba ir pārskatÄ«ta.

Tieslietu ministrija pagaidām nevÄ“las atbildÄ“t arÄ« uz jautājumu, kura Tieslietu ministrijas amatpersona ir atbildÄ«ga par šo pārskatÄ«šanu un vai pašreizÄ“jais tieslietu ministrs savu pilnvaru laikā ir veicis kādas darbÄ«bas, lai ministrijas autotransporta izmantošana notiktu, stingri ievÄ“rojot normatÄ«vo aktu prasÄ«bas.

Pietiek jau ir informÄ“jis, ka Rasnačs un viņa vadÄ«tā ministrija joprojām nevÄ“las sniegt atbildes uz virkni jautājumu, lai viestu skaidrÄ«bu - vai tiešÄm "lÄ«gavaiņa skapja" vešana ir bijusi vienÄ«gā politiÄ·a iedzÄ«ves pārvākšana uz valsts rÄ“Ä·ina, cik vispār izplatÄ«ta ir valsts mantas izmantošana privātām vajadzÄ«bām Tieslietu ministrijā un, ja ministrs vismaz tagad ir samaksājis par valsts auto izmantošanu savām "ārkārtas izņēmuma lÄ«gavaiņa vajadzÄ«bām", tad - pÄ“c kāda tieši cenrāža.

Rasnačs ir vienÄ«gi norādÄ«jis, ka tas esot bijis ārkārtas gadÄ«jums, kad viņam bijušas tiesÄ«bas valsts auto izmantot, taču šÄ« apgalvojuma patiesÄ«gums ir apšaubāms. KNAB par šo atgadÄ«jumu pagaidām nekādus plašÄkus komentārus nesniedz, taču pirms pieciem gadiem ir publicÄ“jis speciālu pārskatu, Ä«paši norādot, ka „viens no augstiem riskiem rÄ«cÄ«bā ar valsts un pašvaldÄ«bu mantu ir dienesta automašÄ«nu izmantošana personÄ«gajām vajadzÄ«bām” un ka likums skaidri nosaka - valsts iestāžu Ä«pašumā, valdÄ«jumā vai lietošanā esošais autotransports izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildÄ«šanai.

Tiesa, KNAB gan minÄ“jis virkni izņēmuma gadÄ«jumu, piemÄ“ram, ja tiek sargāta valsts amatpersonu drošÄ«ba vai ja amatpersona tiek nogādāta no darbavietas uz dzÄ«vesvietu vai no dzÄ«vesvietas uz darbavietu, jo objektÄ«vu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespÄ“jams izmantot. Taču šajos izņēmuma gadÄ«jumos nav neviena, kas kaut attāli bÅ«tu attiecināms uz nepieciešamÄ«bu steidzami pārvest ministra privāto iedzÄ«vi.

GalÄ«gu skaidrÄ«bu saistÄ«bā ar šo gadÄ«jumu viesÄ«s KNAB pārbaude, taču pašlaik pieejamā informācija liek domāt, ka Rasnača vadÄ«tajā ministrijā attiecÄ«bā uz valsts mantas izmantošanu personiskām vajadzÄ«bām valda diezgan liela brÄ«vÄ«ba. Ministrija joprojām, piemÄ“ram, nespÄ“j ne uzrādÄ«t kādu iekšÄ“ju dokumentu, kas reglamentÄ“tu ministrijas bilancÄ“ esošo automašÄ«nu izmantošanu privātām vajadzÄ«bām, ne paskaidrot, kādā veidā aprÄ“Ä·ināts Rasnača it kā veiktais maksājums par auto.

Skaidrs gan ir tas, ka, pat ja tieslietu ministrs ir auto vadÄ«tājam izsniedzis 20 eiro „par benzÄ«nu”, valsts auto izmantošana politiÄ·im ir bijusi sÄ«ki izdevÄ«ga: piemÄ“ram, pārvākšanās uzņēmuma MNP pārvākšanās serviss pakalpojumi (ieskaitot krāvÄ“jus) maksā 40 eiro stundā. „LÄ«gavaiņa skapi” pārvadājušais busiņa vadÄ«tājs ErvÄ«ns Kuncis Pietiek atzÄ«st, ka par viņa lÄ«dzdalÄ«bu kraušanā ministrs maksājis neko neesot: „Viņš vienkārši bija sarunājis ar manu augstāk stāvošo priekšniecÄ«bu.”

Tieslietu ministrijas Ä“tikas kodekss, kas ir spÄ“kā jau kopš 2008. gada, gan skaidri nosaka, ka ministrijas darbinieku pienākums ir ministrijas telpas un inventāru neizmantot personÄ«giem mÄ“rÄ·iem vai personÄ«ga labuma gÅ«šanai, kā arÄ« neizmantot darba laiku, kā arÄ« padotā un vadÄ«tāja attiecÄ«bas privātās dzÄ«ves problÄ“mu risināšanai. Taču uz jautājumu, vai šo paša vadÄ«tās ministrijas Ä“tikas kodeksu ir vismaz izlasÄ«jis, tieslietu ministrs atkal klusÄ“.