Iesaki rakstu:

ValdošÄs koalÄ«cijas pārstāves – smagu finansiālo problÄ“mu māktās partijas VienotÄ«ba vadÄ«ba ir panākusi neformālu vienošanos ar Aivara Lemberga arestÄ“tās mantas glabātāju, Šveices advokātu RÅ«dolfu Meroni par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta izbeigšanu. Kā rāda pÄ“dÄ“jo dienu notikumi un Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ neoficiālā informācija, VienotÄ«ba varÄ“tu bÅ«t apsolÄ«jusi politisko atbalstu Meroni uzņēmumiem, kuriem šis projekts ir ekonomiski neizdevÄ«gs, apmaiņā pret priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņai kritiski nepieciešamo finansÄ“jumu.

Šajās dienās virkne stividorkompāniju pārstāvju ir vÄ“rsušies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska ar lÅ«gumu „apturÄ“t Latvijas dzelzceļa tÄ«kla elektrifikācijas projekta realizāciju, izvÄ“rtÄ“jot citas alternatÄ«vas Eiropas fondu apguvei”.

Šo uz četrām lappusÄ“m izklāstÄ«to lÅ«gumu „Latvijas ostās strādājošie termināļu pārstāvji” pamato ar apsvÄ“rumu, ka „šobrÄ«d Latvijas tranzÄ«ta nozare nevar atļauties Latvijas dzelzceļa tÄ«kla elektrifikāciju, jo projekts nav pienācÄ«gi pamatots, tas nedod iespÄ“ju samazināt kravu pārvadājumu pašizmaksu un pārvadājumu tirgus situācija nav atbilstoša tā realizācijai”.

Latvijas tranzÄ«ta nozarÄ“ strādājošie uzņēmumi uzskatot, ka jau pašlaik dzelzceļa transporta izmaksu Ä«patsvars kopÄ“jās tranzÄ«ta koridora izmaksās ir pārāk liels un ievÄ“rojami samazina Latvijas tranzÄ«ta koridora konkurÄ“tspÄ“ju, salÄ«dzinot ar kaimiņvalstÄ«m. TādÄ“jādi Latvijas dzelzceļa tÄ«kla elektrifikācijas projekta realizācija pašlaik varot izrādÄ«ties nopietns drauds Latvijas ostu un tranzÄ«ta nozares konkurÄ“tspÄ“jai nākotnÄ“.

Jau ir izteiktas aizdomas, ka atsevišÄ·i uzņēmumi, kuri minÄ“ti kā vÄ“stules atbalstÄ«tāji, patiesÄ«bā nemaz nav šo dokumentu parakstÄ«juši. Taču interesantākais saistÄ«bā ar šo iesniegumu ir tas, ka tā iesniegšana acÄ«mredzami jau iepriekš ir tikusi saskaņota ar partijas VienotÄ«ba vadÄ«bu.

Kaut gan publiski par šÄdas vÄ“stules nosÅ«tÄ«šanu vÄ“l nemaz nav paziņots, VienotÄ«bas Saeimas frakcija jau ir nolÄ“musi šÄ« projekta virzÄ«tāju – ZZS kontrolÄ“to Satiksmes ministriju „lÅ«gt” izstrādāt alternatÄ«vus risinājumus, kā izlietot Eiropas finansÄ“jumu piesārņojuma kvotu samazināšanai.

Lai gan partija VienotÄ«ba daudzus gadus ir piedalÄ«jusies bÄ“dÄ«gi slavenās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistÄ“mas atbalstā un izmantošanā, tagad tieši šÄ«s partijas vadÄ«tājs piemin OIK sistÄ“mu kā lÄ«dzinieku dzelzceļa elektrifikācijas projektam.

„Mums ir jāgÅ«st pārliecÄ«ba par to, ka mÄ“s nenoelektrificÄ“sim dzelzceļu, bet fiksÄ“tas izmaksas pÄ“kšÅ†i neuzgulsies uz valsts budžeta pleciem, kā tas ir ar OIK,” jau darba nedēļas nogalÄ“, tāpat oficiāli it kā nekā nezinot par stividoru vÄ“stuli, TV pavÄ“stÄ«ja VienotÄ«bas vadÄ«tājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kura imitÄ“tā cīņā ar OIK sistÄ“mu pÄ“dÄ“jā laikā ir bieži aprakstÄ«ta.

Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija liecina, ka šÄ« informÄ“tÄ«ba un straujā reakcija ir nevis nejauša, bet tieši saistÄ«ta ar ekonomisko grupÄ“jumu iesaistÄ«šanos cīņā pret dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

Stividoru vÄ“stules parakstu sadaļa rāda, ka lielākoties to ir atbalstÄ«juši uzņēmumi, kurus tieši vai netieši kontrolÄ“ Šveices advokāts Meroni un viņam uzticÄ«go personu „komanda”.

Kā pÄ“dÄ“jos gados daudzkārt informÄ“juši mediji, Meroni kā menedžeris ir izrādÄ«jies daudz sliktāks nekā savulaik Lemberga juridisko vajadzÄ«bu apmierinātājs. LÄ«dz ar to lielākajai daļai viņa pašlaik kontrolÄ“to uzņēmumu ir strauji samazinājies apgrozÄ«jums un citi saimnieciskās darbÄ«bas rādÄ«tāji.

Šajā situācijā dzelzceļa elektrifikācijas projekts, it Ä«paši gadÄ«jumā, ja Meroni uzņēmumi nesaņemtu netiešu lÄ«dzdalÄ«bu tā bÅ«vniecÄ«bas finansÄ“juma sadalÄ«šanā, vÄ“l tālāk pasliktinātu to finansiālo stāvokli.

LÄ«dz ar to Meroni „komanda” nolÄ“musi ne tikai publiski iestāties pret elektrifikācijas projektu, bet arÄ« piesaistÄ«t politisku atbalstu savai pozÄ«cijai. IzvÄ“le kritusi uz VienotÄ«bu, kura balansÄ“ uz robežas, lai neiekļūtu nākamajā Saeimā, un kurai pÄ“c valsts finansÄ“juma zaudÄ“šanas ir Ä«paši nepieciešams finansÄ“jums priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņai.

Uzreiz pÄ“c pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tā un apšaubāmi menedžētā Rail Baltica iecerÄ“tā Latvijas dzelzceļa elektrifikācija ir Latvijas otrs lielākais iecerÄ“tais investÄ«ciju projekts, kurā valstij jāiegulda ceturtā daļa no 440 miljonus eiro lielajām plānotajām izmaksām. PārÄ“jo summu no gaisa piesārņojuma samazināšanai paredzÄ“tajiem lÄ«dzekļiem segtu Eiropas SavienÄ«ba, taču projektam nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums.

Par to, ka Meroni uzņēmumiem nav iebildumu pret partiju un to pārstāvju slÄ“ptu finansÄ“šanu, jau iepriekš ir liecinājuši Ilmāra Poikāna publiskotie dokumenti par veidiem, kā tikuši "baroti" partijas KPV LV pārstāvji.