Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

AizvadÄ«tās nedēļas beigās notikušajās pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās partijas VienotÄ«ba vÄ“lÄ“tāji no kandidātu saraksta ir čakli svÄ«trojuši par partijas „jauno laiku šofera dÄ“lu” saukāto Andri Ä€rgali, kurš bija spÄ“jis ar vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu kļūt par sava partijas biedra Kārļa Šadurska vadÄ«tās IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas juriskonsultu.

Kā rāda vÄ“lÄ“šanu rezultāti RÄ«gā, partijai VienotÄ«ba pārkļūt 5% robežai ir ļāvis kopumā 15 653 vÄ“lÄ“tāju atbalsts. Taču arÄ« VienotÄ«bas vÄ“lÄ“tāji ir skaidri norādÄ«juši, kuri partijas kandidāti viņiem ir bijuši Ä«paši nepieņemami – izsvÄ«troto pirmajā trijniekā lÄ«dz ar lÄ«dzšinÄ“jiem domniekiem Olafu Pulku un Baibu Brigmani ir arÄ« Pietiek aprakstÄ«tais Andris Ä€rgalis, kurš saņēmis kopumā 1413 svÄ«trojumus.

Ä€rgalis plašÄku atpazÄ«stamÄ«bu ieguva pÄ“c tam, kad atklājās - VienotÄ«bas pārstāvja vadÄ«tā ministrijā pÄ“rn juriskonsulta amatu bez konkursa ieguvis viņš – cilvÄ“ks ar vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu, otrā kursa students, toties VienotÄ«bas Saeimas deputātes Solvitas Ä€boltiņas palÄ«gs un VienotÄ«bas projektu koordinators.

„Es nezinu nevienu, kurš bÅ«tu nokļuvis virsotnÄ“ bez smaga darba. Tā ir recepte. Tā ne vienmÄ“r uznesÄ«s virsotnÄ“, bet noteikti vismaz tuvu tam,” – šÄdu leÄ£endārās britu politiÄ·es Mārgaretas Tečeres citātu kā savu moto Ä€rgalis min partijas VienotÄ«ba interneta mājas lapā.

Taču publiski pieejamie dati un VienotÄ«bas pārstāvja – Kārļa Šadurska vadÄ«tās IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas izvairÄ«gās atbildes radÄ«ja iespaidu, ka pie juriskonsulta vietas un attiecÄ«gas peļņas iespÄ“jas cilvÄ“kam ar vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu šajā ministrijā ļāvis tikt nevis smags darbs, bet gan citi faktori.

Partijas VienotÄ«ba projektu koordinators un jaunatnes organizācijas valdes loceklis, palÄ«gs VienotÄ«bas eiroparlamentārietes Ineses Vaideres birojā, Saeimas deputāta Viļņa Ķirša (VienotÄ«ba) palÄ«gs – šÄdi ir bÅ«tiskākie ieraksti Ä€rgaļa nodarbju biogrāfijā. Savukārt pašlaik viņš, kā rāda Saeimas interneta lapa, ir VienotÄ«bas deputātes Ä€boltiņas palÄ«gs, mÄ“nesÄ« saņemot 627 eiro (dati par šÄ gada martu).

Taču jau 2016. gada martā, bÅ«dams Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes otrā kursa students, Ä€rgalis ir ticis pieņemts darbā IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā (IZM) pietiekami atbildÄ«gajā juriskonsulta darbā, kurā viņš saskaņā ar paša skaidrojumu „konsultÄ“ profesionālajā izglÄ«tÄ«bā”.

Vai studentam-juriskonsultam ir zināšanas profesionālajā izglÄ«tÄ«bā, lai varÄ“tu sniegt šÄdas konsultācijas? Ä€rgalis atzÄ«st, ka neesot vis, taču tas netraucÄ“jot: „Es neesmu profesionālās izglÄ«tÄ«bas eksperts. Es palÄ«dzu noformÄ“t Ministru kabineta noteikumus un dažādas citas lietas, kas attiecas uz profesionālo izglÄ«tÄ«bu. IZM ir profesionālās izglÄ«tÄ«bas eksperti. Darbs ir vÄ“rsts nevis uz saturu, bet juridisko noformÄ“jumu.”

Citu, daudz plašÄku juriskonsulta pienākumu aprakstu gan sniedz pati IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija: „IzglÄ«tÄ«bas departamenta juriskonsulta darba pienākumi saistÄ«ti ar ES direktÄ«vu ieviešanu valsts tiesÄ«bu aktos, dokumentu projektu izstrādi vispārÄ“jā, mazākumtautÄ«bu izglÄ«tÄ«bā, iekļaujošÄs izglÄ«tÄ«bas, sociālās korekcijas izglÄ«tÄ«bas jomā; atzinumu sniegšanu, darbu starpinstitÅ«ciju sanāksmÄ“s u.c.”

Vai ministrijas ieskatā šÄdas funkcijas tiešÄm spÄ“j veikt cilvÄ“ks ar vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu – otrā kursa students? Ministrija skaidro, ka oficiāli šÄ« amata aprakstā noteiktā prasÄ«ba izglÄ«tÄ«bai esot - pirmā lÄ«meņa profesionālā augstākā juridiskā izglÄ«tÄ«ba vai akadÄ“miskā augstākā juridiskā izglÄ«tÄ«ba, vai otrā lÄ«meņa profesionālās augstākās juridiskās izglÄ«tÄ«bas studiju „pÄ“dÄ“jo kursu students”.

Tikai pÄ“c atkārtotas jautājuma uzdošanas IZM atzÄ«st, ka nekāds konkurss uz juriskonsulta vietu gan nav ticis rÄ«kots, jo „juriskonsulta amatam ir darbinieka amata statuss”. Savukārt ne uz jautājumu par konkrÄ“tām amatpersonām, kuras pieņēmušas lÄ“mumu par otrā kursa studenta Ä€rgaļa pieņemšanu juriskonsulta darbā, ne uz jautājumu, kā vispār Ä€rgalis varÄ“jis uzzināt par vakanci, ja tā nemaz nav tikusi izsludināta, atbilde netiek sniegta.

Savukārt pats Ä€rgalis pÄ“c vairākkārtÄ“jas iztaujāšanas „atceras”, ka konkursa tiešÄm neesot bijis, par vakanci viņš uzzinājis „sadzÄ«viskā sarunā”, pÄ“c kā arÄ« pieteicies ministrijā darbā un ticis pieņemts. „Ministru tikai pÄ“c tam satiku ministrijā un viņš priecājās, ka arÄ« es strādāju ministrijā. Tam nebija nekāda sakara ar partiju,” apgalvo students-juriskonsults.

„Nu, vismaz ne algotās attiecÄ«bās,” – tik strikti bijušais Ä€rgaļa darba devÄ“js, nesenais VienotÄ«bas RÄ«gas mÄ“ra amata kandidāts Vilnis Ķirsis atbildÄ“ja uz jautājumu, vai viņš kā mÄ“rs uzskatÄ«tu par iespÄ“jamu izmantot savā darbÄ«bā juridiskus padomus no personas, kam nav augstākās juridiskās izglÄ«tÄ«bas.

Taču, uzzinājis, ka runa ir par Ä€rgali, Ķirsis lakoniski paziņoja, ka neesot veicis „pilnÄ«gi nekādas” darbÄ«bas, lai viņa bijušais palÄ«gs un tagadÄ“jais vÄ“lÄ“šanu saraksta kolÄ“Ä£is tiktu pie šÄ« amata.

Pašlaik IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai saistÄ«bā ar „jauno laiku šofera dÄ“la” gadÄ«jumu ir nosÅ«tÄ«ts šÄds informācijas pieprasÄ«jums:

„Atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām vÄ“los saņemt no Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja šÄdu informāciju:

1) Izglītības un zinātnes ministrijas 2005. gada 3. februāra rīkojumu Nr. 78, ar kuru apstiprināts juriskonsulta standarts (PS 0296);

2) skaidrojumu, vai šis standarts ir ievÄ“rots, pieņemot juriskonsulta darbā Andri Ä€rgali;

3) visus IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas juriskonsultu amata aprakstus un informāciju par katras no tām personām izglÄ«tÄ«bu, kas pašlaik pilda šos amatus (vÄ“los saņemt vizÄ“to eksemplāru kopijas);

4) dokumentus, ko, veicot darba pienākumus, ir parakstījis vai vizējis konkrētais ministrijas darbinieks Andris Ārgalis;

5) informāciju par to, kas ir tā persona, kas noteikusi pašreizÄ“jo IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas struktÅ«ru un kurš tieši ir atbildÄ«gs par to, ka profesionālās izglÄ«tÄ«bas jautājumos sniedz konsultācijas persona, kas neatbilst prasÄ«bām, ko izstrādājusi un noteikusi kā vÄ“rā ņemamu standartu pati ministrija.”

Novērtē šo rakstu:

0
0