Viņi ziņoja (stuÄÄ«ja) par noskaņojumu, jo nebija vairs tie laiki…
Antons Mikoss · 04.01.2018. · Komentāri (88)“OkupÄcijas varai brÅ«kot, pie varas nonÄk lielÄki rojÄlisti nekÄ karalis”. (M. Gandijs.) Šo citÄtu
Ir precÄ«zi zinÄms laiks, kad brÄ«vajai pasaulei radÄs apņēmÄ«ba darÄ«t galu ļaunuma impÄ“rijai. AttÄ«stÄ«tÄs valstis noslÄ“dza savstarpÄ“jo stratÄ“Ä£iskÄs aizsardzÄ«bas iniciatÄ«vas lÄ«gumu (SAI). Galvenie sasniedzamie mÄ“rÄ·i bija ÄtrdarbÄ«gas skaitļošanas tehnikas attÄ«stÄ«šana un lieljaudas lÄzeru radÄ«šana. SAI paredzÄ“ja iznÄ«cinÄt no kosmosa PSRS raÄ·etes pirmajÄs minÅ«tÄ“s pÄ“c to palaišanas, kas nozÄ«mÄ“tu, ka tÄs eksplodÄ“tu virs PSRS teritorijas.
M. GorbaÄovs reaģēja nekavÄ“joši un sasauca fiziÄ·u, militÄristu un visÄdu magu pulciņu ar vienu izskatÄmo jautÄjumu, proti, vai SAI darbosies. Visi kÄ viens mierinÄja Gorbiju, ka tas ir blefs. TomÄ“r fiziÄ·i bažījÄs par izteikto viedokli un sÄka padziļinÄtu izpÄ“ti. LaboratorijÄ, kurÄ es tai laikÄ strÄdÄju, nodarbojÄs ar integrÄlo optiku, tai skaitÄ ar lÄzeru izpÄ“ti. MÅ«su uzdevums bija izskaidrot procesus atmosfÄ“rÄ saistÄ«bÄ ar lieljaudas lÄzerstariem. Saņemot vispusÄ«gos pÄ“tÄ«jumus dažÄdÄs jomÄs, tÄ pati Gorbija sasauktÄ grupa pÄ“c mÄ“neša uzprasÄ«jÄs uz neatliekamu tikšanos un pavÄ“stÄ«ja, ka pÄ“c Ä«pašas izpÄ“tes ir noskaidrojies, ka SAI tomÄ“r ir darboties spÄ“jÄ«ga iniciatÄ«va.
PanikÄ par drÄ«zu globÄlo militÄro mazspÄ“ju sacensÄ«bÄ ar rietumiem M. GorbaÄovs, A. Jakovļevs un E. Ševardnadze trijatÄ nolÄ“ma pasludinÄt “glasnostj” un „perestrojkas” kursu. NegÄja jau gludi jaunajam kursam. MilitÄristu vidÅ« bija tÄdi gudrinieki, kuri teicÄs esam atraduši zÄles SAI neitralizÄ“šanai. PalaidÄ«šot tÅ«kstošiem tukšas raÄ·etes, kuras tad lai triecot zemÄ“ veseli. To vidÅ« gan jau kÄds procents Ä«sto kodolraÄ·ešu sasniegšot mÄ“rÄ·i. Ap šiem gudriniekiem nu pulcÄ“jÄs “pÄrbÅ«ves” pretinieki.
PÄrbÅ«ves galvenais uzdevums bija sameklÄ“t jaunos impÄ“rijas vietvalžus tÄs nomalÄ“s saskaÅ†Ä ar Gandija universÄlo formulÄ“jumu. IespÄ“jams, ka Gorbija ausÄ«s visu laiku skanÄ“ja R. Reigana pirmÄ frÄze, kuru viņš meta sejÄ satiekoties MaskavÄ. “Tu esi ļaunuma iemiesojums, bet es ar tevi runÄšu.” Tad nu pÄrkÄrtotÄjiem bija jÄrada dažÄdas organizÄcijas, kuras atbalstÄ«tu PSKP iecerÄ“tÄs pÄrvÄ“rtÄ«bas. Galvenais uzdevums šo organizÄciju radÄ«šanÄ bija atrast piemÄ“rotus Ä«patņus to vadÄ«šanai. ÄŒekas rÅ«pe tobrÄ«d bija sameklÄ“t tÄdus stukaÄus, kas ziņotu par dažÄdu jomu darbÄ«gu censoņu noskaņojumu.
No interneta:
…Tieši radošÄs inteliÄ£ences pÄrstÄvju vervÄ“šanÄ “Äeka” darbojÄs Ä«paši aktÄ«vi. EkspolitiÄ·is un bijušais VDK darbinieks Juris BojÄrs pat savulaik izteicies, – ja atvÄ“rs ”Äekas maisus”, tad latviešiem bÅ«s jÄmaina savas svÄ“tbildes… (https://skaties.lv/zinas/latvija/kangeris-cekas-maisos-varetu-but-583-radosas-inteligences-parstavju/).
…Dzejnieks stÄsta, ka “Äeka” vervÄ“ja tos, kuru vÄjÄ«bas varÄ“ja izmantot. BÅ«dams ziņotÄjs, Rokpelnis neesot cilvÄ“kus nodevis vai veicis provokÄcijas. Viņš savam vervÄ“tÄjam ziņojis par inteliÄ£ences noskaņojumu... (https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/rokpelnis-par-sadarbibu-ar-ceku-es-sevi-atmaskoju-tapec-ka-mani-ed-sirdsapzina/).
Nav vairs tie laiki, klÄstÄ«ja LÄ«kcepure Kangaram. PÄ“c ceturtdaļgadsimta stukaÄi aizbildinÄs ar it kÄ nekaitÄ«gÄm darbÄ«bÄm, jo nav ziņojuši par cilvÄ“kiem un nav nodevuši viņus. PÄrsteidz tÄdas loÄ£ikas bezjÄ“dzÄ«gums, jo noskaņojums nevar pastÄvÄ“t Ärpus indivÄ«da. Nebija vairs tie laiki, kad bija jÄskaita un jÄstuÄÄ« klientu skaits kaimiņienei prostitÅ«tai nedÄ“Ä¼Ä un jÄsaņem atlÄ«dzÄ«ba - 30 rubļi, parakstoties Äekas izdevumu grÄmatÄ.
StukaÄiem bija jÄpalÄ«dz PSKP pakļautajai Äekai atrast tÄdus vietvalžus, kuri varÄ“tu iekarot tautas simpÄtijas un ieņemt vadÄmu vietvalžu vietiņas organizÄcijÄs, parlamentos un valdÄ«bÄs. Gala mÄ“rÄ·is krievu imperiÄlistiem bija jauna PSRS LÄ«guma noslÄ“gšana. BrÄ«vprÄtÄ«ga iestÄšanÄs likvidÄ“tu Rietumu neatzÄ«to vardarbÄ«go valstu okupÄciju. TÄtad „perestroikas” ziņotÄji palÄ«dzÄ“ja atrast noderÄ«gos jaunkangarus, kuri palÄ«dzÄ“tu galÄ«gi pÄrkausÄ“t latvjus krievu masÄ.
KÄpÄ“c nenoslÄ“dza SavienÄ«bas LÄ«gumu? TÄpÄ“c, ka sÄkotnÄ“ji mÄ“s (neatkarÄ«gÄs organizÄcijas, kuras reÄ£istrÄ“ja LR pilsoņus un organizÄ“ja vispÄrÄ“jas Pilsoņu Kongresa (PK) vÄ“lÄ“šanas) zinÄjÄm, ka Latvijas Tautas Fronte (LTF) visus savus virzÄmos cilvÄ“kus saskaņoja ar Ceku.
Daudzi atceras to paniku, kas sacÄ“lÄs 2. LTF kongresÄ, kur bija paredzÄ“ts ievÄ“lÄ“t pusi Domnieku. PÄrÄ“jos bija paredzÄ“ts iecelt vÄ“lÄk, virzot no Äekas izraudzÄ«to vidus. PastÄvÄ“jÄm uz to, ka kongresÄ jÄievÄ“l divas trešdaļas domnieku. MÅ«s toreiz un arÄ« tagad dÄ“vÄ“ par šÄ·eltniekiem. Un pareizi vieni ir, jo tÄds bija nolÅ«ks. Veidot LTF ar minimÄlu Äekas izraudzÄ«to pÄrstÄvju skaitu LTF DomÄ“.
TajÄ gadÄ pilnÄ sparÄ reÄ£istrÄ“jÄm LR pilsoņus ar mÄ“rÄ·i ievÄ“lÄ“t LR pÄrstÄvniecÄ«bu PK. TÄ paša gada 18. novembrÄ« pusmiljona mÄ«tiÅ†Ä DaugavmalÄ I. Bišers nolasÄ«ja I. Godmaņa sacerÄ“to tekstu par likumÄ«gu Latvijas iestÄšanÄs plÄnu PSRS! Par atbalstu nolasÄ«tajam murgam iekliedzÄs vien daži desmiti bļÄvÄ“ji, kuri atradÄs vienviet. PÄrÄ“jiem pusmiljonam klÄtesošo kabatÄs bija pilsoņu reÄ£istrÄcijas apliecÄ«bas.
SÄ«kÄk par to varat noskatÄ«ties (Pilsoņu kongresa
Tagad WikipedijÄ tas rÅ«pÄ«gi tiek slÄ“pts, kur mÄ«tiņš tiek dÄ“vÄ“ts: „Latvijas Republikas proklamÄ“šanas dienÄ DaugavmalÄ notika manifestÄcija "Par neatkarÄ«gu LatvijÄ", kurÄ piedalÄ«jÄs vairÄk nekÄ pusmiljons cilvÄ“ku.” (https://lv.wikipedia.org/wiki/1989._gads_Latvij%C4%81#Novembris)
SavienÄ«bas LÄ«gumu nenoslÄ“dza, bet atlasÄ«tie noderÄ«gie nelieši turpina darboties pÄrvaldÄ“, izglÄ«tÄ«bÄ un partijÄs. Lai izdzÄ«votu, “nozagtÄs valsts” iedzÄ«votÄji bÄ“g no savas zemes. Un tauta vairs neaug, kÄ nÄkas.
Ar neapbruņotu aci redzamas genocÄ«da pazÄ«mes. GenocÄ«du veido trÄ«s elementi: 1) vismaz vienas GenocÄ«da konvencijas 2.pantÄ uzskaitÄ«tÄs noziedzÄ«gÄs darbÄ«bas izdarÄ«šana, 2) noziedzÄ«gÄs darbÄ«bas vÄ“ršana pret kÄdu nacionÄlu, etnisku, rases vai reliÄ£isku grupu un 3) nodoms pilnÄ«gi vai daļēji iznÄ«cinÄt grupu kÄ tÄdu. Lai atzÄ«tu, ka ir izdarÄ«ts genocÄ«ds, nepieciešams pierÄdÄ«t visu trÄ«s elementu esamÄ«bu.
Lai gan GenocÄ«da konvencija primÄri nosaka indivÄ«du kriminÄlatbildÄ«bu par genocÄ«da izdarÄ«šanu, starptautiskÄs tiesÄ«bas attÄ«stÄs tÄdÄ virzienÄ, lai tiktu atzÄ«ta valsts tieša atbildÄ«ba par genocÄ«du. TÄdÄ“jÄdi tiktu novÄ“rsts paradokss, ka genocÄ«da sodÄ«šanu sagaida no tÄ izdarÄ«tÄja – valsts varas institÅ«cijÄm.
Kad latvjiem pienÄks tie laiki, kad padzÄ«sim no valsts varas Kremļa marionetes, kuru atlasÄ«šanÄ piedalÄ«jÄs vismaz 583 “radošÄs inteliÄ£ences” pÄrstÄvji, to vidÅ« nožēlojamais J. Rokpelnis?