VjaÄeslavs Dombrovskis meties „Saskaņas†apskÄvienos pÄ“c tam, kad zaudÄ“jis „ABLV†barotavu
PIETIEK · 05.06.2018. · Komentāri (0)Bijušais Valda Zatlera politiskais kompanjons, tagadÄ“jais partijas Saskaņa premjerministra amata kandidÄts VjaÄeslavs Dombrovskis pÄ“dÄ“jos gados lielÄkoties pÄrticis no viena finanšu avota – ABLV bankas ziedojumiem. ŠÄ« banka Dombrovska vadÄ«tajai DomnÄ«cai Certus pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados samaksÄjusi vairÄk nekÄ pusmiljonu – 569 tÅ«kstošus eiro.
KÄ rÄda Lursoft datu bÄzÄ“ atrodamie Certus gada pÄrskati, 2015. gadÄ šis nodibinÄjums no ABLV bankas „neierobežotai lietošanai” saņēmis 100 000 eiro, bet pÄ“rn – 140 000 eiro.
TaÄu Ä«paši trekns Dombrovskim un viņa vadÄ«tajam nodibinÄjumam ir bijis 2016. gads: tad Certus vairÄkos maksÄjumos „neierobežotai lietošanai” no ABLV bankas saņēmis 175 000 eiro, 50 000 eiro, 24 000 eiro un 80 000 eiro – kopÄ tÄtad 329 000 eiro.
Tieši ABLV ir bijusi galvenÄ Dombrovska vadÄ«tÄs „neatkarÄ«gÄs domnÄ«cas” barotÄja, jo citu ziedotÄju finansiÄlais pienesums bijis salÄ«dzinoši niecÄ«gs. PÄ“rn Dombrovski „piebarojušas” vÄ“l tikai divas citas „nerezidentu” bankas – Signet Bank ar 5000 eiro un BlueOrange Bank ar 10 000 eiro.
2015. gadÄ Dombrovska domnÄ«cai 10 000 eiro ziedojis Borisa un InÄras Teterevu fonds, bet 7500 eiro – AS LNK Industries. GandrÄ«z tie paši „barotÄji” savu artavu ABLV megaziedojumiem piemetuši arÄ« 2016. gadÄ: LNK Industries – 3000 eiro, BlueOrange Bank – 10 000 eiro, Signet Bank – 5000 eiro. VienÄ«gais „nesistÄ“mas” ziedotÄjs bijis AS Digital Mind ar 2000 eiro.
KÄds Pietiek lasÄ«tÄjs ziņas par lÄ«dz šim ABLV piebarotÄ Dombrovska piesliešanos Saskaņai ir komentÄ“jis šÄdÄ portÄlam iesÅ«tÄ«tÄ vÄ“stulÄ“:
„Izskanot ziņÄm, ka viņš ir Saskaņas premjera kandidÄts, kas ir visai reÄls scenÄrijs, ja Saskaņu paņem koalÄ«cijÄ, viņa barošanÄs no ABLV lÄ«dzekļiem kļūst par diezgan zÄ«mÄ«gu ziņu. Reti kurš aizdomÄjas, ka, paņemot Saskaņu valdÄ«bas koalÄ«cijÄ, tÄ ir lielÄkais dalÄ«bnieks, kam pienÄkas premjera amats un citas „atslÄ“gas ministrijas”.
PagÄjušajÄ gadÄ Certus diezgan plaši, balstoties uz saviem aprÄ“Ä·iniem, izplatÄ«ja ziņas, ka straujais iedzÄ«votÄju skaita kritums drÄ«z mazinÄsies. VÄ“sts bija - ekonomika stabilizÄ“sies, un viss bÅ«s kÄrtÄ«bÄ arÄ« ar iedzÄ«votÄju skaitu. PolitiÄ·iem un medijiem tika nodots skaidrs signÄls - nav tik traki, nav jÄiespringst.
Bet viņi, tÄ«ši vai netÄ«ši, bija ignorÄ“juši dažus konkrÄ“tus akadÄ“miskus faktus, kas šÄdam optimismam nedod pamatu. Lai iedzÄ«votÄju skaits stabilizÄ“tos ir nepieciešams konkrÄ“ts jauno vecÄku skaits, bet tieši šajÄ grupÄ ir vislielÄkie zaudÄ“jumi.
VienvÄrdsakot - bÄze pieaugumam, jaunie vecÄki ir vislielÄkÄ izceļojošo grupa, un arÄ« 90. gados bÄ“rni dzima kritiski maz - bet tÄ ir jauno vecÄku paaudze šodien. Pirmie bÄ“rni dzimst ap 27-28 gadiem. TÄtad - šodien 2018. gadÄ tie ir tieši 1990.+ dzimušie jaunieši. Tieši tad sÄkÄs masÄ«vs dzimstÄ«bas kritums un viņu vienkÄrši fiziski nav.
Certus šos apstÄkļus nez kÄdēļ ignorÄ“ja. Es varu tikai spekulÄ“t - kÄpÄ“c?”