Menu
Pilnā versija

Zirgu "draugs" vai zirgu bende?

Pietiek lasÄ«tājs · 04.05.2017. · Komentāri (57)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

VÄ“los padalÄ«ties ar iespaidiem par notikumu, kas nesenā pagātnÄ“ risinājās Garkalnes novada domes deputāta, LOSP valdes priekšsÄ“dÄ“tāja, Latvijas ZirgaudzÄ“tāju biedrÄ«bas vadÄ«tāja Edgara Treiberga stallÄ« KriÄ·i.

Lai nodrošinātu dzÄ«vnieku labturÄ«bas principus un tiesÄ«bas, mÅ«su valstÄ« ir pieņemta virkne normatÄ«vo aktu un likumu. Tie nosaka, ka dzÄ«vnieku Ä«pašniekam ir jānodrošina labturÄ«bas principi, jāievÄ“ro dzÄ«vnieku tiesÄ«bas dzÄ«vot atbilstošÄs telpās, jānovÄ“rš dzÄ«vnieku traumas, jānodrošina savlaicÄ«ga un adekvāta ārstÄ“šana un dzÄ«ves izbeigšana – nokaujot vai eitanizÄ“jot.

Katrā stallī gadās negadījumi, kam ir dažādi iemesli, arī cilvēku nolaidīga rīcība vai nevīžība. Un Treiberga stallis nav izņēmums.

Sporta zirgus laiž aplokā - atkarÄ«bā no zirgu uzvedÄ«bas, bet parasti pa vienam. StallÄ« KriÄ·i ziemas dienā, lai bÅ«tu mazāk darba, aplokā izlaida Ä·Ä“ves, kaut jau no malas bija redzams, ka savā uzvedÄ«bā tās ir savstarpÄ“ji agresÄ«vas – speras, kož. Visticamāk jātnieku sporta kluba (JSK) KriÄ·i biedri šo skatu redzÄ“ja, jo staigāja garām, taču neviens agresÄ«vos dzÄ«vniekus neizšÄ·Ä«ra un iekšÄ nevada.

Nebija brÄ«nums, ka viens no zirgiem – Ä·Ä“ve Fame guva traumas. Parasti šÄdos gadÄ«jumos zirgi tiek vesti uz LLU Zirgu klÄ«niku, kur iespÄ“jams veikt plaša spektra izmeklÄ“jumus un arÄ« Ä·irurÄ£isku ārstÄ“šanu. KlÄ«nika ir aprÄ«kota ar jaunāko aparatÅ«ru, pakalpojumi ir maksas. Saimnieki bieži ved savus zirgus uz klÄ«niku, kaut arÄ« nav turÄ«gi, un dara visu iespÄ“jamo, lai palÄ«dzÄ“tu nelaimÄ“ nonākušiem dzÄ«vniekiem.

Taču zirgs netika nekur vests. Zirga Ä«pašnieks bija Treibergs, kurš neizrādÄ«ja nekādu bÅ«tisku interesi par savu zirgu. Zirgu uz klÄ«niku nenogādāja, kaut tas uz to brÄ«di bija transportÄ“jams.

Neņemos spriest cik adekvāta bija ārstÄ“šana, taču drÄ«z vien zirgam sākās problÄ“mas ar otru kāju, kam nepievÄ“rsa lielu uzmanÄ«bu, - pastaigās varÄ“ja redzÄ“t, ka kājā uzmaukts melns plastmasas maiss.

Cik zināms, otra pakaļkājai netika veikta atslogošana, un nepareizas slodzes dēļ salÅ«za nags, – faktiski tas ir kaula vaļējs lÅ«zums, un šÄdos gadÄ«jumos plastmasas maiss izraisa bezgaisu, kaula iekaisumu un dziļu nekrozi. Var tikai iedomāties, kādas sāpes cieta zirgs.

ŠÄdas zirga mocÄ«bas ilga apmÄ“ram nedēļu, kad stallÄ« ieradās Treibergs un pats izsauca vetārstu, kurš tikai noplātÄ«jis rokas un teicis, ka ārstÄ“šana varÄ“tu bÅ«t ilga un dārga, bez garantijas, ka zirgs varÄ“tu sportot. Viņš ieteicis zirgu iemidzināt, kas maksā ap 300 eiro. Jāpiebilst, ka iepriekšÄ“jos ārstÄ“šanas izdevumus sedza JSK KriÄ·i.

Nāvei nolemtais zirgs netika tÅ«lÄ«t iemidzināts, tā „saimnieks” bija izdomājis citu veidu, kā atbrÄ«voties no slimā mājlopa - zirgu nošaut un sadalÄ«t gaļā. Par mednieku tika pieaicināts Garkalnes novada domes priekšsÄ“dÄ“tājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš.

Ziemas rÄ«tā apdzÄ«votā vietā atskanÄ“ja šÄviens. Zirgu nošÄva turpat KriÄ·u stallÄ«, tur arÄ« veica gaļas sadalÄ«šanas darbu. Pa gabalu varÄ“ja redzÄ“t, ka visa staļļa priekša ir asinÄ«s, un tā bija veselu dienu. Puisis ar sainÄ«šiem devās uz vietÄ“jo mežu, kur visdrÄ«zāk apraka galvu, iekšas un citas atliekas.

Neviens Latvijas likumdošanas akts neļauj nošaut bezpalÄ«dzÄ«gu dzÄ«vnieku un gaļa, kura satur medikamentus, nedrÄ«kst tikt lietota uzturā. Šo uzrauga PVD, taču lieki piebilst, ka PVD filiāles vadÄ«tājs ir viesis Treiberga mājā, taču stalli neapmeklÄ“.

MedÄ«bu ieročus drÄ«kst lietot stingri saskaņā likumu, kas apdzÄ«votās vietās atļauj nošaut tikai agresÄ«vus dzÄ«vniekus vai noteiktos gadÄ«jumos putnus. Par likuma pārkāpumiem turpmāk Ä«pašniekam var tikt liegts turÄ“t mājdzÄ«vniekus, medniekam tiek atņemta ieroča lietošanas atļauja un piemÄ“rots soda, par nepareizu ieroča lietošanu.

Taču domāju – nevienu neizbrÄ«na fakts, ka zirga nošaušana apdzÄ«votā vietā māju tuvumā un sadalÄ«šana gaļā nekādas tiesiskas sekas nav nesusi.

Abiem kungiem likumi nav rakstÄ«ti, un viņi abi diezgan regulāri Garkalnes novadā uzvedas nevis kā tautas kalpi – deputāti, bet kā Ä«stenie saimnieki un muižnieki, pÄ“c savas gribas dalot novada zemi (kad bija vÄ“l, ko dalÄ«t), bez viņu lÄ«dzdalÄ«bas nenotiek neviens iepirkums, jau iepriekš zinot, kurš ir tas labākais bÅ«vnieks, tiek piešÄ·irta nauda projektiem vai atteiktas sabiedriskās aktivitātes, kas svarÄ«gas citiem novada iedzÄ«votājiem, bet kas nav viņu draugi.

ZZS paspārnÄ“ Treibergs un Bauze-Krastiņš jÅ«tas droši un aizsargāti, un nav jau viņi vienÄ«gie.

Novērtē šo rakstu:

0
0