Aizdomu ēna kļūst vēl melnāka: policijas priekšnieks Ruks mēģina izblēdīties saistībā ar paziņojumu par „Hiēnu bandu” un „izmeklēšanas ietekmēšanu”
PIETIEK10.01.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc gandrīz mēnesi ilgām pārdomām Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks tā vietā, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem saistībā ar policijas un prokuratūras kopējo paziņojumu par „Hiēnu bandu” un vārdā nenosauktiem ļaundariem, kuri vēloties „traucēt un ietekmēt izmeklēšanu” Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, ir nolēmis izblēdīties un mest vēl melnāku ēnu uz šīs lietas apstākļiem un tās izmeklēšanu – nevienu atbildi nesniegt, turklāt vēl mēģināt panākt, lai viņa atteikumu sniegt atbildes nevarētu pārsūdzēt. Šādi Valsts policijas priekšnieks rīkojies, neraugoties uz to, ka jau iepriekš saņēmis Iekšlietu ministrijas norādījumu par šādas rīcības nepieņemamību. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu Valsts policijai, kā arī saņemto Armanda Ruka parakstīto dokumentu.
Informācijas pieprasījums – iesniegums Valsts policijai 2023. gada 12. decembrī
Esmu konstatējis, ka Jūsu iestāde šā gada 11. decembrī dažādās interneta vietnēs un sociālajos tīklos ir izplatījusi šādu paziņojumu:
„Pēdējā laikā publiskajā telpā tiek publicētas dažādas spekulācijas un nepatiesa informācija saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu un iztiesāšanu, ar mērķi to traucēt un arī negatīvi ietekmēt, vienlaikus diskreditējot Valsts policijas un prokuratūras amatpersonas. Iespējams, izmeklēšanā noskaidrotais un sasniegtais progress rada nepieciešamību pretdarbībām, kas izpaužas kā mēģinājumi likt sabiedrībai apšaubīt izmeklēšanas darbu.
Valsts policija un prokuratūra noraida jebkādus pārmetumus vai spekulācijas par lietas izmeklēšanu. Iestādes ir pārliecinātas par veikto izmeklēšanu, tās kvalitāti un savākto pierādījumu kopumu, šobrīd process virzās atbilstoši likumā noteiktajam, lai sasniegtu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Ņemot vērā šīs lietas svarīgumu arī sabiedrībā, iestādes aicina ļoti kritiski vērtēt atsevišķos avotos pausto informāciju par šo izmeklēšanu, aizdomājoties, kādi varētu būt patiesie nodomi šādas diskreditējošas un nepatiesas informācijas tik aktīvai publicēšanai tieši šobrīd.”
Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikāciju, vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) Kādas tieši „spekulācijas saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu un iztiesāšanu” ir publicētas „publiskajā telpā”?
2) Kur tieši ir publicētas „spekulācijas saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu un iztiesāšanu”?
3) Kad tieši ir publicētas „spekulācijas saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu un iztiesāšanu”?
4) Kas tieši ir publicējis šīs „spekulācijas saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu un iztiesāšanu”?
5) Kāda tieši „nepatiesa informācija saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu un iztiesāšanu” ir publicēta „publiskajā telpā”?
6) Kur tieši ir publicēta „nepatiesa informācija saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu un iztiesāšanu”?
7) Kad tieši ir publicēta „nepatiesa informācija saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu un iztiesāšanu”?
8) Kas tieši ir publicējis šo „nepatieso informāciju saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu un iztiesāšanu”?
9) Kas tieši un kad tieši ir noteicis, ka šī informācija ir nepatiesa?
10) Kas tieši, kad tieši, kādā tieši veidā ir noteicis, ka šī informācija ir publicēta ar mērķi „traucēt un arī negatīvi ietekmēt” maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu un iztiesāšanu?
11) Kas tieši, kad tieši, kādā tieši veidā ir noteicis, ka šī informācija ir publicēta ar mērķi diskreditēt Valsts policijas un prokuratūras amatpersonas?
12) Identificējiet Valsts policijas un prokuratūras amatpersonas, kuras ir mēģināts diskreditēt ar šo informāciju.
13) Kuras tieši Valsts policijas vadības amatpersonas, ar kādām metodēm ir secinājušas, ka „izmeklēšanā noskaidrotais un sasniegtais progress rada nepieciešamību pretdarbībām, kas izpaužas kā mēģinājumi likt sabiedrībai apšaubīt izmeklēšanas darbu”?
14) Kādi tieši ir tie „jebkādi pārmetumi vai spekulācijas par lietas izmeklēšanu”, kurus noraida Jūsu iestāde? Par katru pārmetumu un katru spekulāciju miniet laiku un vietu, kad tas/tā izteikta, kā arī personu, kas to izteikusi?
15) Kuri tieši ir tie „atsevišķie avoti”, kuros „pausto informāciju par šo izmeklēšanu” aicina „ļoti kritiski vērtēt” Jūsu iestāde?
16) Vai Jūsu iestāde un tās vadība, ņemot vērā tās likumā noteiktās funkcijas, pati ir „aizdomājusies, kādi varētu būt patiesie nodomi šādas diskreditējošas un nepatiesas informācijas tik aktīvai publicēšanai tieši šobrīd”? Ja jā, kādi ir šīs aizdomāšanās rezultāti? Ja nē, kādu iemeslu dēļ Jūsu iestādes vadība aicina aizdomāties par šiem jautājumiem citas personas, bet pati par tiem nav aizdomājusies?
17) Ar kurām tieši Jūsu iestādes vadības amatpersonām ir ticis saskaņots šī paziņojuma teksts?
18) Ņemot vērā, ka nevis Jūsu iestāde, bet tiesa ir attiecīgā kriminālprocesa virzītāja, kādi ir iemesli, kuru dēļ Jūsu iestāde mēģina iejaukties lietas taisnīgā un objektīvā iztiesāšanā ar šādiem paziņojumiem?
19) Kāda tieši ir bijusi Jūsu iestādes darbinieka Romāna Jašina līdzdarbība šī paziņojuma iniciēšanā un sagatavošanā?
20) Kāda tieši ir bijusi Jūsu iestādes darbinieka Oļega Koļcova līdzdarbība šī paziņojuma iniciēšanā un sagatavošanā?
Armanda Ruka „skaidrojošā rakstura atbilde” 2024. gada 10. janvārī
Valsts policijā 2023. gada 14. decembrī tika saņemts Jūsu iesniegums, kurā tiek prasīts sniegt informāciju par 2023. gada 11. decembrī dažādās interneta vietnēs un sociālajos tīklos izplatītu paziņojumu.
Valsts policija, ievērojot likuma “Par policiju” 6. panta pirmās daļas regulējumu, saistībā ar iestādes kompetencē esošiem notikumiem, paveikto darbu un aktualitātēm ikdienā regulāri informē sabiedrību un mediju pārstāvjus, publicējot aktuālo informāciju Valsts policijas mājaslapā https://www.vp.gov.lv/lv un oficiālajos sociālo tīklu kontos. Vēršam uzmanību, ka Valsts policija organizē preses konferences, ņemot vērā dienesta darba specifiku, izmeklēšanas un sabiedrības intereses. To iniciēšanas un sagatavošanas apstākļi iestādē netiek atsevišķi apkopoti un uzskaitīti.
Šī atbilde ir skaidrojoša rakstura, līdz ar ko tās apstrīdēšana normatīvajos aktos nav paredzēta.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
