Iesaki rakstu: 
Vienmēr esmu uzsvēris, ka mūsu valsts drošība ir primārais jautājums, par ko mums visiem šobrīd jādomā. Problēmu ir daudz. Krievijas ietekme ir cauraudusi gandrīz visus valsts varas balstus. Diemžēl. Tomēr, tā vietā lai risinātu reālas problēmas, notiek darbības imitācija un, bieži vien, apzināta ļaunprātība.
Valsts prezidents nācis klajā ar priekšlikumu, ka pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem un izpilddirektoriem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Tas būtiski uzlabošot pašvaldību sadarbību ar drošības, aizsardzības un iekšlietu struktūrām.
Sākotnēji priekšlikums kādam var likties jēdzīgs, tomēr tas slēpj vairākus nopietnus riska faktorus.
Mums ļoti uzmanīgi ir jāizturas pret tiem priekšlikumiem, kas nonāk pretrunā ar demokrātiju. Un šis ir tieši tāds. Pašvaldību iedzīvotāju, vēlēšanās izteiktā griba, kas uzskatāma par vistiešāko demokrātijas izpausmi, tiktu pretnostatīta specdienestu amatpersonu lēmumam. Jau tā vājā ticība, ka no iedzīvotāju lēmuma kaut kas ir atkarīgs, tiktu nopietni iedragāta.
Šis ir arī nesamērīgs priekšlikums, jo pielaide valsts noslēpumam netiek prasīta pat no visiem Saeimas deputātiem. Tātad – ir deputāti bez pielaides, kuri lemj likumus, kā dzīvot visai valstij, tajā skaitā pašvaldībām, kuru amatpersonām pielaide ir nepieciešama. Absurdi un greizi!
Sāksim ar to, ka pašvaldības, savā darbībā, ar valsts noslēpumu nesaskaras. Mūsu novadā, piemēram, ir izvietots Latvijai ļoti nozīmīgs militārais lidlauks un gaisa spēku bāze, tomēr tas ne reizi nav radījis situācijas, kurās pašvaldībai, tās darbiniekiem būtu jādarbojas ar informāciju, kas uzskatāma par slepenu, klasificētu. Grūti iztēloties, kas tie par jautājumiem, kuros pašvaldībai būtu jāsadarbojas ar drošības iestādēm veidā, kurā nepieciešama pielaide?
Otra problēma – pielaides piešķiršana ir ilgstošs process. Tas aizņem no 6 līdz 9 mēnešiem. Tātad jārēķinās, ka pēc vēlēšanām gandrīz gadu nav iespējams uzsākt normālu darbu, jo visi ievēlētie vēl jāapstiprina drošības iestādē.
Ar iepriekšējo cieši saistīts arī pats galvenais iebildums; Mēs esam pieredzējuši, ka pielaide valsts noslēpumam ir bijusi politisks instruments, ar kura palīdzību tiek kontrolēta valdošajiem nevēlamu cilvēku nokļūšana amatos. Manās sajūtās – šis priekšlikums ir tēmēts tieši šādām vajadzībām!
Ticu, ka tālākās diskusijās tiks minēti Rēzeknes, Daugavpils piemēri. Tomēr, tas izklausās nožēlojami, ka tam, lai tiktu galā ar kādas pilsētas mēru, tiek mainīts tik būtisks, vispārējo kārtību mainošs likums. Ir jābūt citiem, konkrētiem mehānismiem!
Šis atgādina situāciju, ka nevis tiek meklēts un tiesāts kāds noziegumā vainojamais, bet gan tiek pārbaudīti visi, un pārbaudē visiem jāapliecina savs nevainīgums.
Risks ir arī tajā, ka šis absolūti neiet kopā ar daudz piesauktajiem demokrātijas un tiesiskuma principiem. Pēc būtības šādas normas ieviešana nozīmētu, ka pašvaldību vēlēšanās ievēlētus iedzīvotāju pārstāvjus amatā apstiprinātu anonīms un šaurs speciālo dienestu amatpersonu loks.
Nešaubos, ka šādu ieroci mani politiskie oponenti nekavētos izmantot pret mani. Tomēr tas mani uztrauc ievērojami mazāk nekā fakts, ka mūsu prezidents ir atdevis varu valdībai, kuras sastāvā ir prokremliska progresīvo partija. Valdība, kur aizsardzības ministrs apšauba Latvijas valstiskumu, koķetē ar Latgales separātismu, izsaka komplimentus putina atziņām. Kur kultūras ministre vēlas pārdefinēt patriotismu, kur satiksmes ministrs ir lobējis krievijas lidmašīnu iegādi.
Tā vietā, lai ierobežotos dienestu resursus vērstu uz to, lai apkarotu tiešām nopietnas problēmas - kaut vai izķertu ietekmes aģentus pašās struktūrās – tie tiktu veltīti simtiem Latvijas novadu cilvēku garām un nevajadzīgām pārbaudēm. Ir skaidrs, ka tas radītu tikai papildus konfliktus, spekulācijas un šķelšanās mūsu valstī. Paši sev iešausim kājā, ja tā notiks!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
