Iesaki rakstu: 
"Quod licet lovi, non licet Bovi". „Kas ir atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim,” teica senie romieši. Līdzīgi daudzām atziņām, kuras ir izturējušas gadu tūkstošu parbaudi, šis teiciens nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās. Tas lieliski ataino mūsdienu sabiedrībā valdošo morāli un dubultos standartus. Visapkārt mums ir daudz kliedzošu piemēru tam. Turklāt visās dzīvēs jomās. Šoreiz atkal pievērsīšos pēdējā laikā tik kutelīgai jomai kā ES līdzekļu apgūšana dažās no mūsu pašvaldībām. Kādi izcilnieki tad ir pēdējā laika šajā grūtajā un, kā ir pierādījies, pilsētu mēriem bīstamajā sfērā? Ar nospiedošu balsu uzvar Līvāni un Valmiera. Jautāsiet, kur šeit ir dubultie standarti? Kurš šeit ir Jupiters, un kurš ir tikai prasts kolchoza bullis?
Pamatvilcienos Līvānu un Valmieras gadījumi ir identiski. Atšķirības ir tikai detaļās. Kā kādā „De Facto” pārraidē tika apgalvots, tad Līvānos un Valmierā ir realizēti mērķorientēti projekti. Mūsu gadījumā nav svarīgi, vai īstais labuma guvējs šajos projektos bija pilsētas galva vai kāds aiz viņa stāvošs ļaužu pulciņš. Galvenais, kā tajā pašā pārraidē apgalvoja Eiropas prokurors Gatis Doniks, ir tas, ka ir nodarīts kaitējums Eiropas Savienības budžetam.
11. oktobrī portālā nra.lv parādījās zīmīga ziņa, kurā skaidrā latviešu valodā tika pateikts, ka Valmierai pašvaldības apturētā projekta pabeigšanai valsts aizdevumu nedos. Ziņu portālā norādīts: “Pašvaldība nevar saņemt aizdevumu Valsts kasē iepriekš Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) apturētam projektam, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji. FM norāda, ka projektiem, kurus CFLA ir apturējusi, netiek piešķirti valsts budžeta aizņēmumi.” Vārdu sakot, pigu jums, ne mūsu naudu. Ne kapeikas no nodokļu maksātāju naudas, lai kuļas no nepatikšanām paši.
Interesantākais ir tas, ka pēc kriminālprocesa uzsākšanas Valmieras pašvaldība ir publiski informējusi sabiedrību, ka projektu pabeigs par saviem līdzekļiem. Pašvaldībā pieņemts lēmums atteikties no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma nacionālas nozīmes industriālā parka attīstīšanai. Dome esot "atbildīgi izvērtējusi" iepriekšminētā kriminālprocesa radītos riskus un iespējamās sekas un nolēmusi otras nacionālas nozīmes industriālās teritorijas – Valmieras Industriālā parka 83,55 hektāru platībā – attīstību turpināt, meklējot citus risinājumus finanšu piesaistei.
Pārskatot Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes (turpmāk PAGKPP) protokolus par 2023. gadu, varam redzēt, ka 14. jūnija padomes sēdē, protokols Nr. 7, padome ir piešķīrusi aizdevumu Līvānu novada pašvaldībai 430 769 eiro apmērā budžeta un finanšu vadībai. Visa gada garumā padome ir piešķīrusi aizdevumus gan prioritāriem mērķiem, gan ES finansētiem projektiem, Satiksmes ministrijas un VARAM saskaņotiem projektiem, pat dažu lauku skolu mikroautobusu iegādei. 2023. gadā aizdevums budžeta un finanšu vadībai ir piešķirts tikai Līvāniem un Balviem, pat finansiālo un, iespējams, kriminālo likstu nomāktajai Rēzeknei nav iedots ne pliks grasis.
Kur te ir dubultie standarti, jūs jautāsiet? Normāla prakse mūsu valstī! Pašvaldības šeptējas, aizņemas, ceļ un realizē dažādus projektus. Vārdu sakot gatavojas vēlēšanām. Šķetināsim to kamoliņu tālāk.
Ar Valmieru viss it kā būtu skaidrs. Notikums ne tik sens. Domi kratīja, un mēru Baiku sašņorēja nesen.
Līvānu gadījums ir komplicētāks un niansēm bagātāks. Pāris teikumi atmiņas atsvaidzināšanai. Gadu atpakaļ Eiropas prokuratūra veica procesuālas darbības mēra Vaivoda kabinetā un dzīvojamajā mājā. Iemesls bija it kā 1.8 miljonu eiro izkrāpšana no Eiropas Savienības budžeta. Ja nemaldos, tad pants arī ir identisks Valmieras gadījumam. 177. pants 3 daļa. Līvānu īpatnība ir tāda, izteikšu tikai minējumu, ka celtniecības azartā mērs Vaivods bija manāmi uzbudinājies un sācis celt otro, daudz lielāko angāru. Sācis celt tādā pašā manierē kā iepriekšējo. Mērķorientējis konkrētam komersantam, kā tagad moderni teikt. Mēram Vaivodam nieze bijusi tik liela, ka viņš noslēdzis līgumu ar celtnieku labu laiku vēl pirms tam, kā bija noslēgts līgums ar Eiropas Savienību par finansējuma piešķiršanu šim projektam. Steiga esot bijusi tik liela, ka darbus celtnieks uzsāka vēl pirms būvatļaujas saņemšanas.
Visas šīs darbības beidzās ar to, ka, nesagaidot kārtējās Saeimas vēlēšanas, celtnieks 2022. gada septembrī izsludināja tehnoloģisko pauzi un pazuda no objekta.
Atšķirība abos piemēros ir tāda, ka Valmieras domi valsts pasūtīja pie velna mātītes, bet Līvānu būvbedrei, kur vietējiem iedzīvotājiem pastāv pamatotas aizdomas, ka darbi tika pārtraukti tikai tādēļ, ka tika ierosināts kriminālprocess, kur celtniecība tika uzsākta vispārībā bez būvatļaujas, PAGKPP, acis nemirkšķinot, piešķīra kredītu, klusi to nomaskējot zem vārdiem - budžeta un finanšu vadība.
Šeit mēs arī nonākam pie mūsu mīklas minēšanas. Kurš tad te ir Bucefāls, un kurš ir kolchoza bullis vārdā Māris?
Paskaidrošu mazliet tuvāk, Līvānu pašvaldībai tika sniegts Valsts kases aizdevums nevis objekta pabeigšanai kopumā, kā Valmieras gadījumā, bet, lai segtu tikai paveiktos darbus, par ko pašvaldība ilgstoši nebija norēķinājusies ar būvuzņēmēju SIA “Jēkabpils PMK”.
Kādēļ tāda labvēlība pret Līvāniem un simpātija pret vienu konkrētu uzņēmumu. Droši vien arī Valmieras gadījumā kāds uzņēmējs jau bija nodeldējis domes sliekšņus, staigādams pie mēra un lūgdams samaksu par padarīto darbu.
Lai saprastu, kur tas suns aprakts, tad, neminot konkrētas personas, izstāstīšu kādu savu sapni. Ja arī kāds saskata kādu līdzību ar manis sapnī redzētajām personām, tad tā ir tikai un vienīgi viņa paša iedoma vai banāla sakritība.
Kādai pašvaldībai sākoties problēmām ar ES fondu līdzekļu apguvi kādā objektā, kāds uzņēmējs vārdā Āris Briljants ar savu nīdēšanu tā bija sagandējis pašvaldības mēram Vaidulim dzīvi, ka tas sāka bēgt no viņa kā velns no Aglonas dievmātes ikonas. Uzņēmējs, lai godīgi samaksātu nodokļus, izvilka no aizkrāsnes savu pēdējo „zanačku” un, skaitot pēdējās kapeikas, vērsās pēc palīdzības pie sava paziņas, tuvā un tālā apkārtnē pazīstamā lietu risinātāja jeb „rešalas” Bārdas Salmanoviča, kurš visiem saviem radiem un draugiem ir zināms kā ietekmīgs “Jenotu” grupējuma pārstāvis, paša Naudas ministra tuvākais padomnieks.. Šā kunga ciešās saites ar valdības partiju un Naudas ministriju ir sen zināms fakts.
“Jenotības” pārstāvis Bārda Salmanovičs ātri saprata, kam iečukstēt ausī mīļus vārdus, kam piezvanīt un pie kurām durvīm pazemīgi pieklauvēt, lai aizliktu kādu biezāku vārdu par Ivānu pašvaldību. Visas šīs darbības rezultējās kredīta piešķiršanā Īvānu domei. Arī pats mērs Vaidulis ne vienu vien reizi ir stāstījis savai uzticamajai kalpotājai Vārnai, cik ietekmīgs īstenībā ir angāra celtnieks Āris Briljants, cik draudzīgās attiecībās ar Naudas ministrijas galveno pārraugu Alvilu Šeredana kungu un citiem “Jenotu” grupējuma pārstāvjiem ir „rešalam” Bārdam Salmanovičam.
Lūk, tāds man parādījās sapnis vasaras naktī!
Soli pa solim esam nonākuši pie raksta sākumā uzdotā jautājuma. Kurš tad te ir Jupiters, un kurš tad ir uz kautuvi vedamais kolchoza bullis?
Līvāniem par angāru celtniecību ierosināta krimināllieta par nodarījumu grupā, mērs Vaivods procesa gaitā jau ir ieguvis tiesības uz aizstāvību. Pants, pēc kura ierosināta lieta, ir smags un paredz ilgus gadus aiz stabiem. Pilsētā runā, ka arī otrs Līvānu angārs ir saistīts ar šo krimināllietu, jo celtniecība jau vairāk nekā gadu ir pārtraukta. Celtnieks abos gadījumos ir bijis viens un tas pats. Zinoši cilvēki čukst, ka arī uzņēmējs, kuram būtu kritusi tā laime šajos angāros attīstīt savu uzņēmējdarbību, ir viens un tas pats.
Tā nu ir sanācis, ka Līvāniem ir piešķirts Valsts kases aizdevums, kaut arī ir ierosināta krimināllieta. Valmiera līdzīgā situācijā šo raundu ir zaudējusi un ir palikusi bešā.
Te arī atbilde. Kurš ir Jupiters un kurš vērsis. Diemžēl salīdzinājums nav par labu Valmierai un tās mēram Baikam.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
