Ir pilnīgi nepieņemami Latvijas „sabiedriskajos” medijos publiskot liecības, kurās tiek atklāta apsūdzētās personas identitāte, tajā pašā laikā nodrošinot pilnīgu anonimitāti liecības iesniedzējam
JVLMA Studējošo pašpārvalde22.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz šim mēs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvalde (turpmāk - JVLMA SP), jautājumā par rektora Guntara Prāņa saglabāšanu amatā esam atturējušies no nostājas paušanas publiskajā telpā. To darījām ar mērķi nevairot publisko ažiotāžu, tā vietā koncentrējoties uz praktiskām darbībām, ko šajā situācijā spējām veikt situācijas risināšanai. Taču šobrīd, reaģējot uz G. Prāņa pausto publiskajā telpā, uzskatām par savu pienākumu informēt sabiedrību par mūsu pieredzēto pēdējo mēnešu laikā.
Atsaucoties uz Senāta priekšsēdētājas mudinājumu, šī gada 2. februārī mēs uzsākām anonīmu anketēšanu studentu vidū par seksuāla rakstura uzvedību akadēmijā ar mērķi apjaust kopējo situāciju. Atbildes bija pieejamas dažiem SP locekļiem, Senāta priekšsēdētājai, rektorātam un akadēmijas juristei. Apkopojot iegūtās atbildes, kļuva skaidrs, ka seksuāli un emocionāli neētiska rīcība JVLMA pastāv jau ilgstoši un tiek īstenota sistemātiski.
Uzskatām, ka rektoram/-ei ir pienākums zināt, kas notiek viņa/-as vadītā augstskolā. Ja tik augstu stāvošai personai ir bijis iespējams daudzu gadu garumā "palaist garām", ka akadēmijā notiek psiholoģiska un seksuāla rakstura vardarbība, tad šī persona diemžēl nav piemērota rektora amatam. Ja arī līdz šī gada 8. martam, kad iznāca pirmais "Kultūršoka raidījums", par šiem gadījumiem nekas nebija zināms, tad jau no nākamās dienas būtu bijis jāseko atklātai rektora komunikācijai, atzīstot savas kļūdas, jo nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Diemžēl pirmajās marta nedēļās mēs nejutām pārliecinošu rektora līderību un atbildības uzņemšanos ne akadēmijas iekšienē, ne sabiedriskajā informācijas telpā. Mūsu uzticību G. Prānim mazināja arī personiskās liecības (ne anonīmas), ko saņēmām no daudzām, savstarpēji nesaistītām personām. Esošie un bijušie studenti un pasniedzēji stāsta par vēršanos pie rektora ar sūdzībām par mācībspēku neētisku rīcību, t.sk. vulgāru un neķītru leksiku, nevēlamu seksuāla rakstura uzmanību un komunikāciju, mobingu, favorītismu u.c. Tā kā šīs personas neuzrakstīja oficiālus iesniegumus (pamatoti baidoties apdraudēt savu karjeru), aktīva rīcība no rektora puses nav sekojusi.
Gan kopīgās tikšanās reizēs ar rektoru, gan publiskajā telpā G. Prānis pauž, ka nekad nav saņēmis jebkādu informāciju par seksuāla rakstura pāridarījumiem akadēmijā. Uz jautājumiem par konkrētajiem gadījumiem, no kuriem daļa ir izskanējusi arī publiskajā telpā, rektors G. Prānis atbild, ka "šādas sarunas viņš neatceras". Kaut arī kopš "Kultūršoka" pirmā raidījuma rektorāts ir sācis aktīvu darbu pie akadēmijas drošas vides plāna izveides, mums ir radies iespaids, ka bez publiskās sensācijas radītā spiediena šī problēma tā arī paliktu noklusēta un nerisināta. Uzskatām, ka šāda pasivitāte norāda uz neieinteresētību risināt situāciju un nepietiekamu izpratni par psiholoģiskās un seksuālās vardarbības izpausmēm un tās brīdinājuma signālu atpazīšanu.
Tikām nostādīti situācijā, kurā mums jāizvēlas, vai ticēt daudzu savstarpēji nesaistītu cilvēku liecībām, kuras visas pauž līdzīgu pieredzi par saziņu ar rektoru, vai arī ticēt G. Prāņa ziņojumiem.
Tā kā esam bijuši ļoti aktīvi iesaistīti šajā situācijā jau kopš paša sākuma un mums ir pieejams liels liecinieku sniegtās sensitīvās informācijas apjoms, uzskatām, ka spējam izteikt objektīvu viedokli jautājumā par G. Prāņa darbu rektora amatā. 8. aprīlī mēs informējām JVLMA Senātu par to, ka Pašpārvalde izsaka neuzticību rektoram, savu nostāju pamatojot ar argumentiem, no kuriem daļa ir iekļauta šajā publiskajā ziņojumā. Nākamajā dienā savu neuzticību mēs paudām arī klātienes sarunā G. Prānim personiski.
Domājot par pārmaiņām, kas akadēmijā gaidāmas rektora atkāpšanās dēļ, jūtamies droši par tālāko virzību uz atklātu un studentcentrētu vidi. Mūsu sadarbība ar JVLMA Padomi ir bijusi un turpina būt ļoti veiksmīga un abpusēji cieņpilna. Jūtam pastāvīgu Padomes iniciatīvu sadarboties ar mums un vēlmi aktīvi iesaistīt mūs visu nozīmīgo lēmumu pieņemšanā.
Esam gandarīti, ka seksuālās un emocionālās vardarbības tēma sabiedrībā ir aktualizēta, taču ar bažām raugāmies uz sabiedrības un mediju tendenci publiski iztirzāt nepārbaudītu, anonīmu informāciju. Lai arī anonīmas anketas ir visefektīvākais veids aptuvenās situācijas apzināšanai kādas institūcijas iekšienē, uzskatām, ka ir pilnīgi nepieņemami Latvijas sabiedriskajos medijos publiskot liecības, kurās tiek atklāta apsūdzētās personas identitāte, tajā pašā laikā nodrošinot pilnīgu anonimitāti liecības iesniedzējam [runa ir par Latvijas TV "žurnālistes" Vitas Anstrates rīcību - attēlā]. Šāds rīcības modelis, ja uztversim to par normu, var apdraudēt jebkuru sabiedrības locekli. Sekas, ko šādas situācijas nodara publiskotajai personai, var būt traģiskas. Sevišķi tad, ja anonīmā liecība bijusi nepatiesa vai arī informācija tajā tikusi sagrozīta.
Mēs aicinām ikkatru iesaistīties tādas sabiedrības veidošanā, kurā cietušie justos droši ar oficiāliem iesniegumiem vērsties tiesībspējīgās institūcijās! Mēs, JVLMA SP, darām un turpināsim darīt visu, kas mūsu spēkos, lai Latvijas Mūzikas akadēmijā radītu drošu un atklātu vidi.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
