Levita apordeņotā „Latvijas Avīzes” žurnāliste ignorē un sagroza faktus
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca21.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk - Slimnīca) stingri vēršas pret laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālistes Māras Libekas (attēlā) rakstu sēriju par Slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra (turpmāk – NMC) darbu un tā vadītāju, kas uzskatāma par nomelnojošu.
Jau no 2023. gada pavasara žurnāliste savās publikācijās ietver nepārbaudītus faktus un savu viedokli, tādējādi nepārstāvot pētnieciskās žurnālistikas labo praksi – publicēt informāciju, kas stingri balstīta pierādāmos faktos un to analīzē.
Žurnālistei M. Libekai Slimnīca sagatavoja atbildi uz kārtējo jautājumu par iespējamo Slimnīcas NMC vadītāja Roberta Fūrmaņa atlaišanu. Citējam Slimnīcas galvenās ārstes, anestezioloģes, reanimatoloģes, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieres profesores Evas Strīķes parakstītu laikrakstam nosūtīto atbildes saturu:
“Atbildot uz Jūsu jautājumu un vērtējot saņemto informāciju, apstiprinām, ka Slimnīcai fakts par ierosināto tiesvedību ir zināms. Neatliekamās medicīnas centra (NMC) vadītāja atlases komisija nekonstatēja tādu faktu un apstākļu kopumu, kas mazinātu uzticību izvēlētajam kandidātam vai liktu apšaubīt izvēlētā kandidāta spēju veikt vadītāja pienākumus konkrētajā struktūrvienībā.
Komisija, izvērtējot R. Fūrmaņa kandidatūru, ņēma vērā viņa profesionālo veikumu, iepriekšējo darba pieredzi konkrētajā struktūrvienībā, kā arī pieredzi darbā Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā (turpmāk – NMPD).
Tāpat jāiezīmē, ka R. Fūrmaņa rīcības tiesiskumu notikumā pirms desmit gadiem vēl nav vērtējusi tiesa un nolēmums, kas ļautu atzīt viņu par vainīgu nodarījumā, nav. Šobrīd Slimnīcai pieejama pretrunīga informācija par notikumiem 2014. gada decembrī, un tikai tiesas lēmums var viest skaidrību.
Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka Stradiņa slimnīca ievēro nevainīguma prezumpcijas ideju un mērķi saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. pantu, kas noteic, ka "Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu."
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Slimnīca šobrīd nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz NMC vadītāja posteni.
Vēlamies atkārtoti uzsvērt - Slimnīca nav konstatējusi tādu faktu un apstākļu kopumu, kas liktu pretendentu atlases konkursa laikā vai šobrīd apšaubīt Roberta Fūrmaņa spēju veikt vadītāja pienākumus konkrētajā struktūrvienībā, vai liktu apšaubīt ārsta godaprātu, lojalitāti Slimnīcai un spēju pieņemt lēmumus;
Vērtējot kandidātu, tika ņemta vērā viņa iepriekšējā darba pieredze - Slimnīcas NMC vadītāja vietnieks no 2021. gada, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents 2018. – 2021. gads, NMPD Ārsta-speciālista brigādes vadītājs 2015.-2023. gads, NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs sešu gadu periodā.
Dr. Fūrmaņa darba pieredze gūta arī, strādājot Eiropas Starptautiskajā dzīvības glābšanas asociācijā (International Life Saving Association of Europe) kā direktoru padomes loceklim un esot biedrības "Latvijas Dzīvības Glābšanas Asociācija" prezidenta amatā. Savas organizatoriskā darba spējas R. Fūrmanis pierādījis ieņemot Pasaules Čempionāta hokejā Galvenā ārsta amatu 2023. gada maijā.
Tāpat tika ņemts vērā, ka Dr. Fūrmaņa darbs kā NMC vadītāja vietniekam un viņa profesionālā kapacitāte ir spējusi labvēlīgi ietekmēt procesus NMC darba organizācijā, piemēram – struktūrvienībā strādājošie uzsver ārstniecības un aprūpes personāla saliedēšanu, komandas sajūtas stiprināšanu, ciešāku kontaktu, kas būtiski uzlabo kopējo sadarbību un veicina pacientu drošību Slimnīcā.
Iedibināti labvēlīgi procesi komandā – ikrīta apspriedes, kurās darbinieki aicināti paust savu viedokli dažādu problēmsituāciju gadījumos. Būtiski uzlabojušies darba apstākļi – pēc Dr. Fūrmaņa iniciatīvas iegādātas jaunas mēbeles, aparatūra, kas NMC vidi dara patīkamāku kā strādājošajiem, tā pacientiem. Būtiski, ka NMC personālam ir radīta iespēja pielietot savas prasmes un profesionalitāti dažādos pasaules mēroga pasākumos, tādā veidā ceļot gan Slimnīcas, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības prestižu!
Kopš R. Fūrmanis uzņēmies NMC darba vadību, mazinās arī vakanču skaits, kadru mainība ir mazāka. Kolēģi uzsver, ka uzlabojusies arī NMC sadarbība ar citām slimnīcas struktūrvienībām, kas ir īpaši būtiski akūtas palīdzības sniegšanai pacientiem. Esot RSU Sarkanā krusta koledžas mācībspēku komandā, apmācīti vairāki tūkstoši studējošo pirmās palīdzības sniegšanā.
Uzsveram, ka jau maijā, pēc pirmajām publikācijām „Latvijas Avīzē” Slimnīcas vadība saņēma daudzskaitlīgi parakstītu NMC darbinieku atbalsta vēstuli Dr. Fūrmanim.
Atbildīgie par ārstniecības struktūrvienībām Slimnīcā pauž atbalstu NMC vadītājam un uzskata, ka Dr. Fūrmaņa darbs, vadot NMC struktūrvienību, kā arī ieguldījums neatliekamās medicīnas aspektu skaidrošanā sabiedrībai un viedokļa līdera pozīcija nozarē, ir apstākļu kopums, kuru izvērtēt un ņemt vērā.
Laikrakstā “Latvijas Avīze” publicētā Māras Libekas rakstu sērija par NMC vadītāju un darbinieku konfliktiem uzskatāma par konkrētās personas vajāšanu, sabiedriskās domas iespaidošanu pirms tiesvedības procesiem, kā arī Slimnīcas reputācijas graušanu.
F. Kafka darbā “Process” ir paudis: “Tas, ka kāds varētu tikt notiesāts, tikai pamatojoties uz to, ka ir apsūdzēts, ir kriminālās justīcijas nakts murga ļaunākais scenārijs”. Diemžēl šobrīd Slimnīca piedzīvo tieši šādu scenāriju, un pret to stingri vēršamies ar šo paziņojumu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
