Neliela kritiskās domāšanas lekcija no ekspertes Ingas Spriņģes
Nils Sakss-Konstantinovs10.12.2023.
Komentāri (0)
Inga Sprinģe raksta: “Nils Konstantinovs nopublicēja līknes no starptautiska izglītības kvalitātes testa, kas rāda, ka Latvijā nedaudz samazinājusies izglītības kvalitāte skolās.”
Palīdzu ieraudzīt: grafikā nav attainota Latvijas situācija, un tas to neattaino. Tur redzami vidējie rādītāji no 23 OECD valstīm. To skaidri norādu sava ieraksta pirmajā teikumā, burtiski tiešā tekstā. Tas arī (angļu valodā gan) uzrakstīts virs paša grafika. Žēl, ka ekspertei gadījies tā pārskatīties - iespējams, izlasot pirmo teikumu, būtu aiztaupīta vajadzība tērēt laiku visai pārējai kritiskajai domai par manu ierakstu.
Inga Sprinģe uzstāj: “Nils Konstantinovs vaino kompetencēs balstīto izglītību vai/un telefonus.”
Norādu: savā tekstā es skaidri rakstu, ka šīm tendencēm ir “vairāki iemesli”. No tiem viens patiešām varētu būt viedtālruņu ienestās pārmaiņas - tā nav tikai mana ideja, uz to nesen norādīja arī UNESCO pasaules mēroga izglītības eksperti (1). Un noteikti viena no versijām ir par pedagoģijas paradigmas maiņu uz “kompetencēs balstīto pieeju”.
Arī par šo jau gadiem ilgi norisinās debates un izglītības eksperti citviet pasaulē ir kritizējuši šo pieeju - viena no kritikām ir par šīs pieejas balstīšanu ideoloģiskos uzskatos, nevis reālu pierādījumu bāzē (2).
Turklāt kompetenču pieejas realitāti savās ikdienas dzīvēs novēro pedagogi, vecāki un arī paši bērni Latvijas skolās, ar kuriem mēs par to runājam ikdienā. Vai tās ir vienīgās ietekmes - visticamāk, ka ne. Vai būtiskas - pavisam noteikti.
Inga Sprinģe vaicā: “A kādēļ, piemēram, ne c19 pandēmijas laiks?”
Atbildu: a kādēļ ne? Pandēmijas laiks noteikti ir atstājis diezgan traumējošas sekas ne tikai uz bērnu psihi, bet arī viņu akadēmisko sagatavotību. Par to esmu jau iepriekš daudz izteicies. Taču šajā gadījumā grafikā redzamā lejupslīde sākas krietni pirms pandēmijas. Tas nenozīmē, ka pandēmija nav būtiski ietekmējusi šos rezultātus (uz to norāda arī pētījuma autori). Bet tā nav tos aizsākusi.
Arī citi pētījumi apliecina, ka pandēmija drīzāk bijis krāteris ilgi lejupvedošā takā - Latvijas Universitātes pētnieki šogad norādīja, ka Latvijas skolēnu lasītprasmes līmenis ir sasniedzis zemāko punktu pēdējo 20(!) gadu laikā (3).
Inga Sprinģe turpina iztaujāt: “Kādēļ ne pustukšās skolas?”
Skaidroju: šī versija ir mazticama, jo grafiks rāda vidējos datus visās OECD valstīs, taču pustukšās skolas nav līdzīga problēma visur. Jāatzīst gan, ka es nelietotu tādu terminu kā “pustukšas“, bet drīzāk “mazās” skolas. Zinu arī, ka Inga Sprinģe ir aktīva mazo un lauku skolu slēgšanas promotētāja, bet šeit mūsu viedokļi atšķiras. Tāpat kā dažos citos jautājumos, piemēram, par bērnu dzimummaiņas aktualitātēm vai Turlejas grāmatas atziņām.
Tāpat arī Inga Sprinģe min, ka "pustukšās" jeb lauku skolas esot pētījumos pierādīts īstais nelaimju cēlonis. Būtu interesanti redzēt tos pētījumus, bet diemžēl eksperte nav uz tiem nekur norādījusi.
Inga Sprinģe mudina: “Vienkārši ņemiet vērā: šie ir N.Konstantinova pieņēmumi. Šādi pieņēmumi var būt ikvienam no mums.”
Pilnīgi atbalstu: pieņēmumi tiešām var būt ikvienam no mums - arī Ingai Sprinģei. Un arī mans ieraksts un viedoklis ir mans pieņēmums. Protams, mani pieņēmumi ir balstīti noteiktās zināšanās, izglītībā, praktiskajā pieredzē, gadu gaitā strādājot ar jauniešiem gan terapeitiski, gan skolā kā pasniedzējam, un citādos veidos esot tieši iesaistītam izglītības procesos. Bet tas ir tikai viedoklis un pieņēmums. Lai to pasvītrotu, tekstā pat esmu tiešā veidā uzrakstījis: “Es domāju…“ Tātad - mans pieņēmums.
Vai pieaugušiem cilvēkiem ir nepieciešama īpaša atgādne, lai saprastu, ka teikums, kurš sākas ar vārdiem "Es domāju", ir viedoklis, nevis absolūtas patiesības dati? Nezinu. Iespējams, ekspertes sekotājiem un laikotājiem ir vajadzīgi šādi orientieri. Un varbūt izglītības līmenis tiešām kļūst šokējoši zems ne tikai starp skolēniem...
Inga Sprinģe noslēdz: “Tā grafika pat nav par Latviju, bet gan vidējie rezultāti OECD, kas ir 38(?) valstis.”
Apstiprinu: tā grafika tiešām nav par Latviju - tieši kā esmu to uzrakstījis un kā ir norādīts virs pašas tās grafikas. Un, ja vien paskatās uz šo grafiku, ir redzams, ka dati ir no 23 valstīm. Un tur arī pilnā atsauce uz PISA pētījumu apkopojumu, kur atrodams gan šis, gan citi saistītie dati, grafiki un ekspertu skaidrojumi.
Noslēdzot: ikviena domāšana paredz zināmus priekšnoteikumus - lai norisinātos domāšanas process, vispirms ir vajadzīgas kādas nebūt zināšanas noteiktajā jomā. Un tad ir vajadzīgs arī atvērts jeb kritisks prāts, kura motivācija nav “pareizā” viedokļa atkārtošana vai “nepareizā” kancelēšana, bet gan loģiska spriešana. Liekas, tas ir viens no galvenajiem iebildumiem pret kompetencēs balstīto pieeju - tā nesniedz reālas zināšanas, tādējādi neļaujot attīstīt procesus, kurus tiešām varētu saukt par domāšanu, kur nu vēl kritisku.
Paldies ekspertei Ingai Sprinģei par lekciju un uzskatāmu "kritiskās domāšanas" problemātikas demonstrējumu.
1 https://unesdoc.unesco.org/.../pf000038.../PDF/385723eng.pdf
2 https://www.forbes.com/.../is-competency-based-education.../
Naranjo, N.R. (2022). Criticisms of the Competency-Based Education (CBE) Approach. In: Opačić, A. (eds) Social Work in the Frame of a Professional Competencies Approach. European Social Work Education and Practice. Springer