Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, Kembridžas Universitātes Latviešu biedrība, vēlamies vērst uzmanību uz problēmu, kura nomāc daudzus Kembridžā studējošos un studēt gribošos Latvijas jauniešus. Tas ir finansiālā atbalsta trūkums no valsts vai privāto iestāžu puses Latvijas studentu studijām Apvienotajā Karalistē, tajā skaitā pasaules prestižākajās universitātēs.

Kopš Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības lielākā daļa šīs valsts universitāšu pieprasa studentiem no Eiropas valstīm maksāt starptautiskās studiju maksas, kas vairumā gadījumu ir vairāki desmiti tūkstošu mārciņu gadā. Piemēram, dabas zinātņu studijas Kembridžas universitātē starptautiskajiem studentiem gadā izmaksā, sākot no £37 293 gadā, neieskaitot koledžas izmaksas (~£10000 gadā) un dzīvošanas izmaksas (~£12000 gadā). (Avots: https://www.undergraduate.study.cam.ac.uk/international-students/international-fees-and-costs.)

Saprotams, ka retais studēt gribošais no Latvijas būs spējīgs šādas izmaksas segt saviem spēkiem vai ar ģimenes palīdzību visa studiju garuma laikā. Tomēr, cik vien tālu mūsu zināšanas sniedzas, palīdzību Latvijā iegūt ir ārkārtīgi grūti, un oficiāls valsts atbalsts vai studiju kredīts nav pieejams. Anglijas studentu kreditēšanas iestāde Student Finance England studiju maksas kredītus studentiem no Eiropas bez iedzīvotāja statusa Apvienotajā Karalistē šobrīd neizsniedz.

Sazinājāmies e-pasta veidā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecāko eksperti Annu Leiškalni par radušos situāciju un guvām šādu atbildi:

“Ņemot vērā, ka Brexit dēļ Apvienotā Karaliste vairs nav ES, bet ES kopumā princips ir, ka studijām ES valstī jāizmanto pieejamās kreditēšanas iespējas attiecīgajā ES valstī, tad šis jautājums paliek atvērts!

Šobrīd tiešām nav iespējams pretendēt kredīta iegūšanai studijām ārvalstīs (MK noteikumi NR.231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem”), lai gan ministrijai ir plāns šo jautājumu sākt risināt, sākot ar nākamo gadu!

Papildus vēršu uzmanību, ka nedaudz par šo tēmu var jau lasīt (šobrīd gan vēl nav saskaņots TAPā, ID 22-TA-2305, publiski pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/9b8702fd-ba15-47c8-83b0-1e8c56e3fd19 ) informatīvajā ziņojumā, kurā norādīts, ka pagaidām būtisks šķērslis ir, ka neviena kreditēšanas iestāde nevēlas uzņemties kreditēšanu studējošajiem ārvalstīs (saistīts ar datu apmaiņu, kas Latvijā ir ērti Valsts izglītības informācijas sistēmas dēļ, bet, tā kā studenti ārvalstīs nav šajā sistēmā, tad process kļūst sarežģīti risināms).”

Runājot ar citiem studentiem no Eiropas Kembridžas Universitātē, mums tapa zināms, ka vairums citu valstu piedāvā vismaz daļēju studiju atbalstu vai stipendiju tiem, kas ir bijuši spējīgi iestāties prestižākajās universitātēs. Kā piemēru var ņemt Lietuvu (https://vsf.lrv.lt/lt/studentams/kitas100). Daļa atbalsta no citām valstīm, piemēram, Ungārijas, ir pieejams tikai ar vienošanos par tālāku sadarbību ar attiecīgo valsti pēc studiju beigšanas. Tas ir saprotami, un tomēr no Latvijas arī šādu iespēju, cik mums zināms, nav.

Mums ir zināmi gadījumi par vairākiem skolēniem no Latvijas, kas, izcili nokārtojot eksāmenus, universitātes iestājpārbaudījumus un intervijas, ir saņēmuši piedāvājumu nākamajā mācību gadā uzsākt studijas Kembridžas Universitātē. Viņi šo piedāvājumu ar prieku pieņemtu, tomēr tieši nerealizējamās studiju maksas un atbalsta trūkums ir atturējušas viņus no iespējas studēt šeit. Mūsuprāt, tas ir ārkārtīgi apbēdinoši, un nākotnē diemžēl neredzam iespēju, kā vēl jau no šī brīža Latvijas topošie studenti bez valsts atbalsta varētu gūt izcilu izglītību Kembridžas un Oksfordas universitātēs, ja viņu finansiālā situācija to neatļauj. Šāds izcilības potenciāla realizācijas trūkums nākotnē var atstāt arī negatīvu iespaidu uz Latvijas valsts attīstību, un mēs tik tiešām nevēlētos, lai tas notiktu.  

Mēs ceram, ka ir iespējams informēt sabiedrību par radušos situāciju un mudināt atbildīgās iestādes par tās pasteidzinātu risināšanu.

* Kembridžas Universitātes Latviešu biedrības prezidente Kembridžas Universitātes Latviešu biedrības vārdā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...