Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Utilizējot pastkastē samestās mēstules, uzdūros aploksnei no apdrošinātāja AAS Balta. Atverot no aploksnes izkrita viena tukša lapa ar vientuļu apgalvojumu pašā lapas augšpusē: “Balta ­– jau daudzus gadus godīgākais apdrošinātājs Latvijā pēc LETA un SKDS iedzīvotāju aptaujas datiem.”


Nedaudz samulsu ­– kāpēc gan man vajadzētu zināt pēc nezināmu cilvēku nezināmiem kritērijiem vērtētu godīgumu nezināmu gadu garumā? Jābūt taču kādam piedāvājumam kaut ko iegādāties no godīgā apdrošinātāja daudzu gadu garumā. Atplēšot aploksni līdz galam, izkrita arī tas.

Izkrita AAS Balta speciālista Valta Zommera regresa prasība mēneša laikā samaksāt aptuveni 900 eiro par kāda dzīvokļa “saliešanu” un draudi nodot “parādu” piedziņai, ja “parāds” netiks samaksāts laikā. Ko nu? Mēnesis jau sen pagājis, jo ar mēstuļu šķirošanu ikdienā īpaši neaizraujos. Jāgaida parādu piedzinēji?

Elementāra pieredze un zināšanas gan man liek domāt, ka AAS Balta būtu vajadzējis nosūtīt korespondenci izsekojamā veidā, un pats svarīgākais – pierādīt “saliešanas” faktu, zaudējumu apmēru un cēloņsakarību starp manu darbību vai nolaidību (nejaušu vai apzinātu) un iespējamiem zaudējumiem. Valta Zommera vēstulē nekā tāda nav. Tāpēc rakstveidā pieprasu AAS Balta pamatot regresa prasību, lai saprastu, kas ir domāts ar “saliešanu” un vai Valts Zommers nespecializējas čuguna liešanā.

No pēcāk atsūtītajiem dokumentiem top skaidrs, ka uz kāda apakšējā stāva dzīvokļa griestiem ir izveidojušies mitruma pleķi. Apskates aktu ir parakstījusi kāda Ketija Jenčiusa-Karitone, kurai nav dzīvojamo māju pārvaldnieces kvalifikācijas. Kā zināms, daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana ir ar likumu reglamentēta joma un paģēr noteiktu zināšanu līmeni. Viņai izsniegto pilnvaru parakstījuši divu dzīvokļu īpašnieki, kuru identitāti nevar pārbaudīt, un viena persona, kura neeksistē – personas vārds nekādos ar daudzdzīvokļu māju saistītos reģistros nav atrodams.

Joprojām nav saprotams arī mitruma pleķu avots, cēlonis, zaudējumu apmērs un mana vaina. Valts Zommers un akta sastādītāji putrojas, apgalvojot, ka dzīvokli appludinājuši kaut kādi iedzīvotāji, kas mainījuši veļas mašīnu, un ka tai pašā laikā pie vainas esot mana dzīvokļa jumta terase, kas atrodoties virs “salietā” dzīvokļa.

Manā dzīvoklī veļas mašīna nav mainīta, un tā atrodas vismaz 15 metru attālumā no “salietā” dzīvokļa. Virs “salietā” dzīvokļa atrodas arī citas telpas un cita jumta terase. Fakts, ka manam dzīvoklim pieguļ jumta terase, neko nepierāda. Uz konkrētās jumta terases nav veļas mašīnas, un neviens tur neko nelej, izņemot Māti Dabu.

Akta sastādītāji to varēja konstatēt mājas plānos un vizuāli uz vietas. Apdrošināšanas speciālistam vajadzētu arī zināt, kāda ir atšķirība starp jumtu un jumta terasi un kas ietilpst atsevišķā un kopīpašuma sastāvā.

Jumta terase atrodas virs jumta. Jumta nolūks ir aizsargāt ēku pret ārējās vides nelabvēlīgajiem apstākļiem. Jumta terasei šādu funkciju nav. Jumtam ir dažādi elementi: jumta segums, parapeti, parapetu skārda jumtiņi, ventilācijas izvadi, utt., kas kopā veido kopīpašumu, par kura uzturēšanu atbild visu dzīvokļu īpašnieki jeb tā saucamā dzīvokļu īpašnieku kopība – tieši vai ar mājas pārvaldnieka starpniecību. Par jumta funkciju nenodrošināšanu neatbild tikai atsevišķa dzīvokļa īpašnieks. Man jau iepriekš ir nācies pierādīt šīs vienkāršās patiesības tiesā, lai citā lietā sauktu pie atbildības iepriekšējo mājas pārvaldnieku.

Ja apdrošināšanas speciālistam Valtam Zommeram un “liešanas” akta sastādītājiem nebija gluži nekādu zināšanu par jumtu un jumta terasi un atsevišķā un kopīpašuma sastāvu, tad viņi varēja iepazīties ar minētās tiesvedības materiāliem. Viņiem nedrīkstēja palikt apslēpts arī fakts, ka mājas jumts ir ar caurteču vēsturi vismaz 10 gadu garumā. Tāpat nekas viņiem neliedza uzzināt, kādi laikapstākļi bija “saliešanas” dienā – varbūt pie vainas bija sniegs un lietus, krasas temperatūras izmaiņas utt.

Vai jumta caurteces, kuru iespējamais cēlonis ir nepareizi projektēts, ieklāts vai remontēts jumta vai parapetu segums, dabiskie nokrišņi, kondensāta veidošanās jumta iekšējos slāņos u.c., ir apdrošināto risku sarakstā, Valts Zommers spītīgi neatklāj pat pēc vēl viena mana pieprasījuma. No publiski pieejamās informācijas redzams, ka šādus riskus AAS Balta parasti neapdrošina. “Saliešana” tur vispār nav minēta, un šā vārda jēga nav atklāta.

Nezinot, ko tad īsti konkrētajā gadījumā AAS Balta ir apdrošinājusi, apspriest pārējos manas “vainas” (ne)pierādīšanas aspektus faktiski ir lieki. Tomēr “salietā” dzīvokļa bojājumu novēršanas tāme pelna uzmanību, jo iezīmē ne tikai prastu nekompetenci, bet arī apzinātu AAS Balta nolūku – apšaubāmā veidā iegūt naudas līdzekļus.

Pirmkārt, tāme ir bezjēdzīga, jo tā nenovērš mitruma pleķu rašanās cēloni, kas, visticamāk, saistīts ar jumta trūkumiem. Jumta caurteces jau atkārtojas un, visticamāk, atkārtosies arī turpmāk, ja netiks veikti kvalitatīvi jumta remontdarbi. AAS Balta par to var viegli pārliecināties, pajautājot apdrošinātā dzīvokļa īpašniekiem un iepazīstoties ar jumta projekta dokumentāciju un remontdarbu vēsturi, kam jābūt atspoguļotai mājas lietā.

Otrkārt, pat ja tāmi ņem nopietni, tā ir tikai teorētiska. Kopējā tāmes summa pārsniedz 1600 eiro ar pievienotās vērtības un darbaspēka nodokli, bet faktiskie izdevumi nekur nav norādīti. Tā kā neatšifrētā regresa prasība 900 eiro apmērā un tāmes summa krasi atšķiras, nav saprotams, kuri bojājumu novēršanas darbi tiek kompensēti un kuri ne. Arī šajā gadījumā Valts Zommers spītīgi klusē pat pēc atkārtota informācijas pieprasījuma.

Par vēl neveiktiem darbiem PVN nevar piemērot. Arī darbaspēka nodokli ne. Pieņemot, ka apdrošinātāji darbojas vispārējos likuma rāmjos, ja tamlīdzīgas lietas nonāk tiesā un kādas personas vaina tiek pierādīta, atlīdzināta tiek tikai faktiski iztērētā summa par konkrēti paveiktiem darbiem un izlietotiem būvmateriāliem.

Treškārt, tāme nav ticama, jo daži darbi ir praktiski neīstenojami apkures sezonas laikā. Piemēram, noņemt radiatorus, kuriem, kā man zināms, nav noslēgarmatūras, ir neiespējami bez apkures atslēgšanas visai mājai.

Ceturtkārt, tāme šķiet uzpūsta. Tas ir mans subjektīvais viedoklis, jo atšķirībā no tāmes sastādītāja neesmu gājis aizkaru karinātāju kursos un aptvēris šīs nodarbes rentabilitāti. Jānis Freibergs no SIA Carlstrom, reģ. Nr. 40103924471, bruņojies ar Latvijas Būvinženieru savienības sertifikātu Nr. 4‑02037 un attiecīgu zīmogu, novērtējis pūles, kas jāpieliek mēbeļu pārvietošanai un aizkaru karināšanai (1 komplekts), ar 87.85 eiro lielu summu (ieskaitot PVN). Izskatās, ka šādiem karinātājiem labāk piestāvētu sertificētu makaronu karinātāju tituls.

Un neviļus nāk prātā 300 eiro mazā summa, ko 2014. gadā apdrošinātāja “Gjensidige” tiesību pārņēmējs Latvijā bija gatavs kompensēt radiniekiem satiksmes negadījumā, kad Rīgā uz ietves tika izdzēstas divu cilvēku dzīvības un kad tikai tiesā izdevās panākt kaut cik cilvēcīgu kompensāciju.

Kāds teiks, ka šādas asociācijas ir nevietā, konteksts ir cits un apdrošinātājs arī ir cits. Varbūt, ka tā arī ir. Bet darbojas šie uzņēmumi vienā vērtību un rīcības sistēmā, kuras moto varētu būt šāds: “Mēs esam taisni un godīgi, mēs zinām labāk, mums pienākas. Jums ir tiesības ar to samierināties un pakļauties”.

Diemžēl šī kroplība nostiprinās arvien vairāk un kļūst par ikdienas parādību gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tukšu lozungu, formālu procedūru, sertifikātu un zīmogu aizsegā gadu gaitā ir izveidojusies ļaužu šķira, kas izmanto līdzpilsoņu neinformētību, nevaļu, neiedziļināšanos un lētticību, lai gūtu labumu sev. Viņu darbošanās nerada nekādu vērtību.

Tā dažiem pienākas lidināties par nodokļu maksātāju naudu, lai ‘pasēdētu pie galdiem’. Dažiem ienāk prātā uzskrūvēt tarifus, piesaistot elektrības zudumus augstākajai biržas cenai, kas sen jau vairs nav un maz ticams, ka nākamo 5 gadu laikā vēl būs aktuāla, bet viņu uzraugiem šāda “metodika” neizraisa nekāda iebildes utt. Savukārt tādi darboņi kā AAS Balta pamanās vispirms iekasēt naudu par apdrošināšanu, bet pēc tam izvirza no pirksta izzīstu regresa prasību, izvairoties no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierādīšanas un vienlaicīgi pasludinot sevi gluži vai par godīguma etalonu.

Cauri šo darboņu papīra bruņām bieži vien spīd nekompetence. Nejaušu nekompetenci var vienkārši saukt par stulbumu. Apzināta nekompetence ir ļaunprātība. Ne vienai, ne otrai nav nekā kopīga ar godīgumu.

P.S. Manam dzīvoklim ir spēkā esoša civiltiesiskā apdrošināšana, kas sedz citām personām nodarītos zaudējumus 10 000 eiro apmērā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...