Par reiderisma mēģinājumu, ko cenšas īstenot Jelgavas novada dome
Pietiek lasītājs22.02.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2003. gadā Jelgavas rajona padome koncesijā nodeva rajona slimnīcu, kas tolaik strādāja ar pamatīgiem zaudējumiem un kam paredzēja skumju galu. Tika izveidots Zemgales veselības centrs (ZVC), kurā nedaudz vairāk par 88% kapitāla daļu pieder novada pašvaldībai, kamēr pārējās – pilnsabiedrībai “PS Kapitāla pārvaldes sistēmas” (KPS).
Kopš tā laika ZVC pakāpeniski ir kļuvis par veiksmīgi strādājošu uzņēmumu, kas pašlaik sniedz kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus. Peļņa ir gan investēta, iegādājoties modernu aparatūru, gan ļāvusi piesaistīt kvalificētus darbiniekus, turklāt vēl izdevies izveidot vērā ņemamu finanšu uzkrājumu. Ir panākts kapitāla daļu vērtības būtisks pieaugums.
2023. gada martā pašvaldība pieņēma lēmumu izbeigt dalību ZVC līdz 2023. gada beigām un oktobrī lēma par tai piederošo kapitāla daļu pārdošanu.
Tiktāl viss ir skaidrs. Šķiet, ka arī par turpmāko neskaidrībām nevajadzēja rasties. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums skaidri un gaiši pasaka, ka pastāv pirmpirkuma tiesības.
Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir pienākums piedāvāt otram kapitālsabiedrības dalībniekam savas kapitāla daļas iegādāties par pārdošanas cenu. Neatkarīgs sertificēts vērtētājs šo cenu arī ir noteicis. Ir tikai viena atruna – ja uzņēmuma statūti neparedz citu kārtību. ZVC statūti neparedz.
It kā to visu vajadzētu saprast arī Jelgavas novada domē. Kad Jelgavas rajona vietā izveidojās Jelgavas un Ozolnieku novadi, tika sadalītas arī ZVC kapitāla daļas, un Ozolnieki tās izvēlējās pārdot izsolē, taču tad Jelgava atgādināja par pirmpirkuma tiesībām un darījums nenotika.
Taču, tā kā pašvaldībā tomēr parādījās idejas par izsoles rīkošanu, mazākuma akcionārs Latvijas universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centram lūdza sagatavot atzinumu par jautājumu – kurā brīdī publiskai personai ir jāpiedāvā pirmpirkuma tiesīgajām personām iegādāties publiskai personai piederošas kapitāla daļas to pārdošanas gadījumā?
Divu jurisprudences autoritāšu - LU profesora Jāņa Kārkliņa un docenta Edvīna Danovska sagatavotais atzinums deva viennozīmīgu atbildi: pašvaldībai ir pienākums piedāvāt pirmpirkuma tiesīgajām personām iegādāties publiskai personai piederošās, pārdodamās kapitāla daļas, pirms tās tiek pārdotas izsolē. Izsole organizējama tikai tajos gadījumos, ja personas ar pirmpirkuma tiesībām atsakās pirkt kapitāla daļas vai šādu personu nav.
Taču izskatās, ka cilvēkiem, kas kaut ko ļoti grib, likums nav šķērslis. Decembrī mazākuma akcionāra pārstāvis saņēma cilvēka, kurš uzdevās par pašvaldības advokātu, zvanu ar draudiem izbeigt pretoties pašvaldības iecerei lietu “sakārtot kā vajag”. Savukārt pēc tam sākās mēģinājumi atcelt valdi. Vienīgais iespējamais mērķis – grozīt ZVC statūtus, lai neļautu izmantot likumā paredzētās tiesības iegādāties īpašumu.
Janvārī ZVC valde saņēma pašvaldības pieprasījumu sasaukt dalībnieku sapulci, lai atceltu esošo un ieceltu jaunu valdi. Tā kā pieprasījumā nebija informācijas, kas obligāti ir jānorāda paziņojumā par dalībnieku sapulces sasaukšanu un tādējādi tika klaji pārkāpts likums, šis mēģinājums nebija veiksmīgs. Atzīmēsim, ka ZVC statūtos ir paredzēti gadījumi, kad iespējams atcelt valdi (rupji pārkāptas pilnvaras, nav pildīti vai nepienācīgi pildīti pienākumi, nodarīts kaitējums uzņēmumam utt.). Taču kāpēc gan šo sarakstu nepapildināt?
Iegansti, lai varētu valdei pārmest īpašnieka pieprasījuma neizpildīšanu, tika meklēti arī ar klaji absurdām izdarībām. Tā pašvaldība pieprasīja ZVC sniegt informāciju par darbu 2003. – 2024. gadā. Jūs, protams, smiesieties, bet pieprasījums tika nosūtīts šā gada 8. janvāra vakarā, bet sniegt apjomīgu informāciju par divdesmit gadu darbību tika pieprasīts līdz 9. janvāra rītam. Tātad – sagatavot nakts laikā. Citur šādu rīcību tautas valodā dēvētu par “čakarēšanu”, bet Jelgavas novada domē droši vien ir pārliecināti, ka tieši tā arī izskatās laba pārvaldība.
Protams, visas šīs darbības tiek pamatotas ar vēlmi izsolē iegūt iespējami daudz līdzekļu pašvaldībai. Taču bez aizdomām ir arī pamatīgāka āža kāja, kas liecina par pretējo. Budžeta apspriešanas laikā kāds deputāts iejautājās – nu, sakiet, lūdzu, kam gan tur paredzēti tie 100 tūkstoši EUR? Sekoja ierēdņa atbilde, ka brokeriem, kas meklēs labāko ZVC pircēju. Brokeri par simt tūkstošiem un izsole...
Pašlaik Uzņēmumu reģistrā ir iesniegts pieprasījums sasaukt dalībnieku sapulci. Vai ir novērsta likuma ignorēšana, var tikai minēt. Taču bažas, ka tiks iecelta jauna valde, kas laikā, kamēr notiks tiesāšanās, rūpēsies nevis par uzņēmuma, bet to cilvēku interesēm, kas ir uzsākuši šīs klaji nelikumīgās darbības, ir ļoti reālas. Uzņēmums tā var atkal nonākt situācijā, kāda bija 2003. gadā.
Pašlaik vēl saglabājas cerības, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas uzrauga pašvaldību darbību, un par tiesiskuma ievērošanu atbildīgā LR Ģenerālprokuratūra nepieļaus tik klaju likuma ignorēšanu un teiks savu stingro vārdu. Jo cerēt uz Jelgavas novada pašvaldības godaprātu un likuma respektēšanu laikam jau vairs nav pamata.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
