Stukāna stāstītais Rinkēvičam par prokuratūras plānu lēmumu skaidrošanai sabiedrībai izrādās blēņas un pasaciņas
PIETIEK18.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Prokuratūrā šobrīd strādājam pie plāna, kā uzlabot institūcijas spēju vēl efektīvāk skaidrot tās pieņemtos lēmumus, īpašu uzsvaru liekot uz krimināllietām, kas sabiedrībai ir nozīmīgas un raisījušas plašu rezonansi,” – šis ģenerālprokurora Jura Stukāna stāstītais valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ir izrādījiies blēņas un pasaciņas. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Lato Lapsas informācijas pieprasījumu Jurim Stukānam un atbildi, ko ģenerālprokurora vietā sniegusi prokuratūras administratīvā direktore.
Informācijas pieprasījums LR Ģenerālprokuratūrai
Šā gada 18. jūlijā Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs Juris Stukāns pēc tikšanās ar valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču paziņoja:
„Esmu gandarīts, ka jaunievēlētais valsts prezidents savā dienas kārtībā ir iekļāvis jautājumus, kas saistīti ar efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Esmu vienisprātis ar Valsts prezidentu, ka sabiedrībai nepieciešama pārliecība, ka piemērotie sodi par noziedzīgiem nodarījumiem ir samērīgi un taisnīgi. Prokuratūrā šobrīd strādājam pie plāna, kā uzlabot institūcijas spēju vēl efektīvāk skaidrot tās pieņemtos lēmumus, īpašu uzsvaru liekot uz krimināllietām, kas sabiedrībai ir nozīmīgas un raisījušas plašu rezonansi.”
Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs vēlos saņemt no Jūsu iestādes atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1)Vai J. Stukāna solītais plāns”, „kā uzlabot institūcijas spēju vēl efektīvāk skaidrot tās pieņemtos lēmumus, īpašu uzsvaru liekot uz krimināllietām, kas sabiedrībai ir nozīmīgas un raisījušas plašu rezonansi”, ir izstrādāts?
2)Ja jā, kur un kā es varu ar to iepazīties un iepazīstināt ar to sabiedrību?
3)Ja mēneša laikā šāds plāns nav izstrādāts, kādu iemeslu dēļ tas nav izstrādāts?
4)Kuras Jūsu iestādes amatpersonas šo plānu izstrādā?
5)Kuras Jūsu iestādes amatpersonas ir atbildīgas par to, ka mēneša laikā šāds plāns nav izstrādāts?
6)Kāda ir Jūsu iestādes vadītāja – kurš šāda plāna izstrādāšanu apsolīja pēc tikšanās ar valsts prezidentu – atbildība par to, ka šāds plāns joprojām nav izstrādāts?
7)Kad ir plānots izstrādāt šo plānu?
Par iesnieguma izskatīšanu
Latvijas Republikas prokuratūrā (turpmāk – prokuratūra) ir izskatīts Jūsu 2023. gada 18. augusta iesniegums, kurā lūdzat informēt par prokuratūrā veiktajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai par kriminālprocesos pieņemtajiem nolēmumiem.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, informējam, ka saskaņā ar Prokuratūras likuma 46. panta otro daļu prokuratūrā ir izveidots Administratīvā direktora dienests (turpmāk – ADD), kas ir prokuratūras struktūrvienība, kas nodrošina prokuratūras finansiālo un saimniecisko darbību.
Saskaņā ar ģenerālprokurora 2022. gada 27. jūlija nolikuma Nr. P-101-153-2022-00002 “Administratīvā direktora dienesta nolikums”4.12. apakšpunktu viena no ADD funkcijām ir iekšējās un ārējās komunikācijas nodrošināšana, tajā skaitā informācijas par prokuratūras darbību un aktualitātēm nodrošināšana sabiedrībai un masu informācijas līdzekļiem.
Atbilstoši ADD noteiktajai kompetencei tā viens no darbības virzieniem ir prokuratūras iekšējās un ārējās komunikācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana, informācijas publiskošana par prokuratūras darbību un aktualitātēm prokuratūras iekšējā informācijas tīklā, oficiālajā tīmekļvietnē un sociālajos medijos.
Prokuratūrā ir izstrādāta un Ģenerālprokurora padomē 2023. gada 30. janvārī apstiprināta “Prokuratūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību stratēģija 2023.–2025. gadam” ar mērķi veicināt Prokuratūras darbības stratēģijā 2022.–2027. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu, īstenojot stratēģiski plānotu, proaktīvu, atvērtu, savlaicīgu un mūsdienīgu komunikāciju.
Viens no ADD darba plānā 2023. gadam ietvertajiem uzdevumiem ir līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādāt iekšējo dokumentu projektus, kas nodrošinātu kvalitatīvāku un pilnvērtīgāku iekšējo un ārējo informācijas apriti, tostarp prokuratūras komunikācijas vadlīnijas.
Vienlaikus vēlamies paskaidrot, ka plāna, kā uzlabot prokuratūras spēju vēl efektīvāk skaidrot prokuratūrā pieņemtos nolēmumus, izstrāde un īstenošana ir iteratīvs un komplicēts process, kura mērķis cita starpā ir noskaidrot un izprast informācijas lietotāju vajadzības un vēlmes, apzināt un definēt problēmas, izvēlēties attiecīgu stratēģiju un risinājumus, kas visefektīvāk apmierinātu sabiedrības vajadzības.
Administratīvā direktore I.Grīnhofa.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
