Iesaki rakstu: 
Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani nodeva tie, kurus izvilku no žopinskas viņu dzīvē. Trīs reizes šajā pusgadā man ir mēģināts nolaupīt, tieši nolaupīt, aizvest ar viltu vai varu pašu dārgāko. Atņemts man tika viss pārējais, lai varu sākt jaunu dzīvi.
Tas viss mani uztrauc tikai tik, cik ērti bērniem. Galva man strādā un nabags neesmu bijis un nebūšu. Bet es neesmu bijis gatavs piekrist, ka mani piekrāpj, atņem visu un vēl ir jāatdod pašu dārgāko perversa un krimināla dzīvesveida rokās. Es neesmu gatavs ļaut izpostīt manu bērnu dzīvi. Tādai dzīves līnijai es nepiekrītu. Kategoriski. Bērniem ar mani objektīvi ir labāk. Nevis mans ego, bet objektīvi.
Man nav mīļākās, es nedzerstos pa Rīgas ielām, es veltu visu sevi viņiem. Es tā esmu vēlējies un daru to ar prieku. Man jāpieņem lēmums par skolu, māju, pilsētu, valsti, biznesu un dzīvi turpmāk.
Es šajā svētdienā vēlos uzrakstīt nodaļu par dzīvniekiem. Dzīvniecisko instinktu, mūsu kaķi, suņiem, žirafēm un varbūt nīlzirgiem vai zirgiem, ponijiem, zebrām. Sekojiet instagram storijos. Visi notikumi šajā seriālā ir īsti, neizdomāti, piedzīvoti. Ar īstiem vārdiem un tikpat īstiem uzvārdiem.
Kristai būtu jāsēž cietumā, par izdarīto. Es to nesaku aiz naida, bet kā cilvēks ar juridisku izglītību. Viņai būtu savu bērnu priekšā piedošana jālūdz. Tas nenotiks tagad un varbūt nekad. Viņa nesaprot, vēl domā, ka pasaule ko parādā. Tas pāries ar laiku.
Es nenožēloju kopdzīvi. Viņa mani nemīlēja, nekad arī to nav teikusi vai izrādījusi. Es gribēju bērnus. Man viņi ir divi. Ļoti skaisti, gudri, saulaini, saulē apzeltīti, mīlēti. Tāpēc viss bija pareizi. Mums bija jābūt kopā. Un bija jāšķiras.
Mana dzīves mīlestība iepriekšējā dzīvē bija nepiepildīta, neatbildēta. Šodien tas mainās. Tieši tagad. Es protu pieņemt lēmumus ātri un lielus. Arī šodien tos pieņemšu. Paskatieties man sejā, acīs. Es esmu jau cits. Pieaudzis. Ar augstāko izglītību, doktora grādu dzīvē.
Seko mums 
