Vai mums ir jāpriecājas par 50% atlaidi kredītprocentu likmēm?
Aivars Strakšas05.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien Saeimas Budžeta un Finanšu komisija nolēma virzīt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem noteikts, ka no šī gada 1. novembra līdz nākošā gada 31. oktobrim uzlikt par pienākumu kreditētājiem samazināt hipotekāro kredītu likmi par 50%.
Ideja stipri populistiska, ar mērķi izpatikt kredītņēmējiem un parādīt koalīcijas cīņu ar "nīstajām" bankām, kas iedzīvojas uz iedzīvotāju rēķina. Arī man ir hipotekārais kredīts, un ir tikai patīkami, ja kāds uzdāvina kādus 200 eiro mēnesī. Tā ka politiski nostrādās. Ar garantiju.
Taču, pirms sākt priecāties par to, ka bankas beidzot dabūs to, ko ir pelnījušas, un būs spiestas uz sava rēķina (nu tā cilvēki to saprot) samazināt kredītprocentus, vēlētos nedaudz šo jautājumu pakomentēt.
Pirmkārt, kopš Eiropas Centrālā banka sāka strauji celt augšā Euribor likmes, Latvijas banku peļņa ir dubultojusies. Iemesls pavisam vienkāršs. Euribor ir tikai tehnisks rīks kā noteikt starpbanku likmes. Praktiski bankas izsniedz kredītus, kā avotu izmantojot privātpersonu un uzņēmumu uzkrājumus bankās. Tā kā depozītu likmju kāpums stipri atpalika no Euribor likmju pieauguma, tad rezultātā arī parādījās papildu peļņa. Šeit jāvērš uzmanība uz to, ka peļņa ir uz depozītu īpašnieku rēķina. Tie tad arī ir lielākie zaudētāji. Bankas, iztrūkstot konkurencei par depozītu piesaisti, iedzīvojas uz naudas turētāju rēķina.
Otrkārt, man kaut kā aizdomīgi šķiet, ka tā vietā, lai apliktu ar papildu UIN nodokli kā to izdarīja kaimiņos, tika virzīts šis piedāvājums. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit bankas neko nezaudē, vai zaudē mazāk nekā gadījumā, ja nāktos maksāt papildus UIN pāris simtu miljonu eiro apmērā. Aizdomas vēl jo vairāk pastiprina tas, ka ārzemju banku lobijs ir bijis it sevišķi spēcīgs pēdējās desmitgades laikā.
Kas tad ir noticis, ja Reirs ir apgriezies par 180 grādiem un sācis karot ar ārzemju bankām, kuras pirms tam ir lobējis, palīdzot apkarot vietējās bankas? Turklāt pastāv risks, ka komercbankas sūdzēs valsti tiesā un zaudējumi būs jākompensē no valsts budžeta. Cik saprotu, tad pagaidām juristi nav snieguši savu viedokli.
Treškārt, jāsaprot, ka šī politiskā akcija būs nevis uz banku, bet noguldītāju rēķina. Komercbankas taču nestrādās ar zaudējumiem. Tāpēc depozītu likmes tiks pieregulētas atbilstoši jaunajai kārtībai. Jā, bankas varbūt pelnīs mazāk, taču pelnīs.
Secinājums. Ar šo lēmumu tiek pārvirzītas naudas plūsmas no naudas turētāju Latvijas bankās kabatām uz hipotekāro kredītu ņēmēju kabatām. Interesanti, cik daudziem deputātiem ir hipotekārie kredīti. Būtu labi, ja viņi no balsojuma atturētos, citādi nonāks interešu konfliktā.
Latvijas politika biznesa jomā paliek arvien kreisāka. Tas arī ir loģiski, jo skaitliski turīgo un veiksmīgo ir stipri mazāk nekā trūcīgo, bet vēlēšanās ir svarīgs balsu skaits. Pēc šādiem lēmumiem nav jābrīnās, ka bizness iet prom vai iet ar līkumu Latvijai.
Es neatbalstu šo priekšlikumu, jo ilgtermiņā zaudēsim vairāk. Pareizāk būtu parūpēties par konkurences uzlabošanu finanšu sektorā. Izveidojusies situācija ir uz Latvijas Bankas vadības un pēdējo FKTK vadītāju sirdzapziņas. Taisnīgi būtu izņemt ar papildu UIN palīdzību starpību, kas veidojās starp Euribor kāpumu un depozītu likmēm katrā konkrētā bankā, sodot bankas par iedzīvošanos uz depozītu turētāju rēķina. Bet ne vairāk. Reira izvēlētā taktika nekādā veidā nepalīdzēs aktivizēt hipotekāro kredītu tirgu, jo neattieksies uz jaunajiem kredītiem. Tā ir sociāla programma uz depozītu turētāju rēķina.
P.S. Ja kādam ir interese iepazīties ar likumprojektu un noklausīties sēdes audiofailu, pievienoju linku. Ir jāuzklikšķina uz Saeimas un Budžeta komisijas sēde.
https://titania.saeima.lv/.../SaeimasNotik.../webSNbyDate...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
