Vai ombudienei Rožukalnei pēdējais piliens izrādījās nepieciešamība atskaitīties par saviem amatiem un dienesta stāvokļa izmantošanu?
PIETIEK30.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai tiešām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudiene Anda Rožukalne no sava amata jūlijā atvadīsies tāpēc, ka esot saņēmusi vilinošu stipendiju ASV, vai arī patiesībā pēdējais piliens, lai atstātu amatu, izrādījās nepieciešamība atskaitīties par saviem amatiem un dienesta stāvokļa izmantošanu? Pietiek šodien publicē divus šomēnes nosūtītus Lato Lapsas iesniegumus, kuri rāda, cik nepatīkama A. Rožukalnei bijusi nepieciešamība atskaitīties par saviem ienākumiem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja piesaistīšana.
1. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudam
Šā gada 12. aprīlī es vērsos Jūsu iestādē ar šādu iesniegumu – informācijas pieprasījumu:
„Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs gatavoju mediju publikāciju par iespējamu koruptīvu situāciju, kas saistīta ar personu, kas pašlaik ieņem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amatu.
Šai saistībā es no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda kā iestādes vēlos saņemt šādu informāciju par personu, kas ieņem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amatu:
miniet visus algotos amatus, kādus šī persona ir ieņēmusi 2022. un 2023 gadā,
miniet visus amatus un sabiedriskos pienākumus, izglītības un nevalstiskajās oragnizācijās kurus šī persona ir ieņēmusi, pildījusi 2022. un 2023. gadā, par to nesaņemot atalgojumu;
miniet visus zinātniskos, pētnieciskos, konsultatīvos projektus, kādos šī persona ir bijusi iesaistīta 2022. un 2023. gadā Latvijā un ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai ir saņēmusi par to atalgojumu vai ne;
miniet datumus, no kura līdz kuram šī persona ir izmantojusi apmaksātu atvaļinājumu 2022. un 2023. gadā.
miniet datumus, no kura līdz kuram šī persona ir izmantojusi neapmaksātu atvaļinājumu 2022. un 2023. gadā.
Tāpat es no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda kā iestādes vēlos saņemt šādu informāciju
cik darbinieku strādā sabiedrisko mediju ombuda birojā;
kāda ir katra šī darbinieka mēnešalga;
kāda ir katra šī darbinieka kvalifikācija un izglītība;
nosūtiet man visu šo darbinieku amata aprakstus.
Stingri ievērojiet Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas.”
Uz šo iesniegumu – informācijas pieprasījumu es esmu saņēmis Jūsu iestādes dokumentu Nr. 19/6 – 1, kurā,
pārkāpjot Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, prettiesiski nav sniegtas atbildes uz maniem jautājumiem Nr. 1 – 9,
ir melīgi apgalvots, ka manā iesniegumā esot minēta kāda „ombuda nodaļa”,
pārkāpjot Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, nav norādīta iestādes administratīvā akta – lēmuma par informācijas nesniegšanu pārsūdzēšanas un apstrīdēšanas kārtība.
Ar šo es pieprasu Jūsu iestādei:
ievērojot Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas, sniegt atbildes uz maniem 2024. gada 12. aprīļa iesnieguma – informācijas pieprasījuma jautājumiem Nr. 1 – 9,
atvainoties par kavēšanos ar atbilžu sniegšanu un mēģinājumu izvairīties no to sniegšanas,
ja ir pieņemts lēmums atbildes nesniegt, norādīt man iestādes administratīvā akta – lēmuma par informācijas nesniegšanu pārsūdzēšanas un apstrīdēšanas kārtību,
atvainoties man par Jūsu iestādes dokumentā Nr. 19/6 – 1 izteikto melīgo apgalvojumu, ka manā 2024. gada 12. aprīļa iesniegumā esot minēta kāda „ombuda nodaļa”
Jūsu iestādei neievērojot likuma normas, vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums noteic:
„V nodaļa.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds
18. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds
(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību šā likuma 1. pantā noteiktajam mērķim un 3. pantā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.
(2) Jebkura persona var vērsties pie sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un iepriekš sniegto pakalpojumu atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda lēmums iesnieguma iesniedzējam nav saistošs un nav nedz apstrīdams, nedz pārsūdzams.
(3) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atzinumā ietvertos secinājumus. Īpašos gadījumos sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var šos secinājumus neņemt vērā, atteikumu pamatojot rakstveidā.
(4) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atzinumi, nenorādot iesnieguma iesniedzēja identitāti, publiskojami Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļvietnē un attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tīmekļvietnē.
(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds ir tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība apdraud sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību.
19. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda funkcijas
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pilda arī šādas funkcijas:
1) pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus, kas saistīti ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un iepriekš sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām;
2) darbojas kā samierinātājs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa strīdos par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu un pakalpojumu atbilstību tā ētikas kodeksam un redakcionālajām vadlīnijām;
3) veicina sabiedrības medijpratību un uztur personisku saikni ar sabiedrību;
4) pēc sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lūguma sniedz konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar to ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām;
5) ne retāk kā reizi gadā publicē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļvietnē un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tīmekļvietnēs ziņojumu par savu darbu.”
No Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes esmu saņēmis dokumentu, kas liecina par iespējamu sabiedrisko mediju prettiesisku ietekmēšanu nolūkā gūt personisku labumu: runa ir par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda statusa izmantošanu, lai gūtu iespēju paust savu personisko viedokli sabiedrisko mediju platformā, kuras vadība un darbinieki ir tieši atkarīgi no sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda lēmumiem.
Šajā dokumentā, ko pievienoju šim iesniegumam, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amatu ieņemošā Anda Rožukalne apliecina, ka viņa izmanto sabiedrisko mediju platformu, lai tajā publicētu savu personisko viedokli, tādējādi prettiesiski gūstot sev personisku labumu – iespēju šādu fiziskas personas viedokli publicēt. Šāda iespēja netiek nodrošināta ikvienam Latvijas iedzīvotājam, un lēmumus par to, kam šāda iespēja tiek nodrošināta, pieņem sabiedrisko mediju vadītāji un darbinieki, kuri, kā izriet no manis citētajiem likuma nosacījumiem, ir tieši atkarīgi no šīs personas labvēlības.
Ar šo aicinu Jūsu iestādi saistībā ar manis minētajiem faktiem rīkoties atbilstoši tai likumā noteiktajiem pienākumiem un informēt mani par pieņemtajiem lēmumiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
