Veselības ministrs Abu Meri tikai smaida no fotogrāfijām, cenšoties ar savu uzspēlēto laipnību iemidzināt vēlmi prasīt darba rezultātus
Pietiek lasītājs25.02.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības aprūpe vienmēr un visās valdībās ir bijusi aktuāls jautājums, pamatā jau naudas trūkuma dēļ. Jaunā Jaunās vienotības valdība, lai jau savlaicīgi nodrošinātu pret sevi pozitīvu mediķu attieksmi, paziņoja par papildu naudas piešķiršanu nebijušā apmērā – 250 miljoni eiro, kur pretī tiek sagaidīta kvalitatīva un efektīva veselības aprūpe, kas būs pieejama ikvienam iedzīvotājam pēc vajadzības.
Iepriekšējās Jaunās vienotības valdības plāni veselības aprūpes un izglītības reformās bija “cieti” un ar ļoti konkrētiem termiņiem līdz 2023. gada beigām - slimnīcu tīkla sakārtošana un hospitalizācijas plāns, primārās aprūpes modeļa pilnveide, ambulatorā sektora sakārtošana, digitālā veselība un pat laboratoriju pakalpojumu apmaksas modeļa pārskatīšana u.c.
Kaut arī Veselības ministrijas ierēdņu sastāvs nav būtiski mainījies, arī politiskā premjera politiskā piederība komplektā ar finanšu ministru ir tā pati, tomēr iepriekšējā MK pieņemtie informatīvie ziņojumu un plāni vairs nav spēkā un netiek pildīti. Vai tas saistīts ar Jaunās vienotības izvirzītā ministra Hosama Abu Meri kompetenci un profesionalitāti?
Nevienam nav noslēpums tas, kas redzams arī veselības ministra H.Abu Meri deklarācijā – ārsts strādājis tikai privātajā sektorā dažas stundas dienā un tikai uz maksas pakalpojumiem, veicot dažādus gremošanas trakta izmeklējumus.
Pārskatot Veselības ministrijas mājaslapu un sociālos tīklus – ministrs vienas dienas laikā paspēj būt Ērgļos, Madonā un vēl Rīgas ārstniecības iestādēs, aktīvi tiekas ar dažādām ārvalstu amatpersonām un vēl uzēd zupu ukraiņu restorānā. Tiek ziņots par smaidošiem mediķiem, produktīvām sarunām, daudz kas tiek apsolīts, un viss fiksēts foto formātā.
Taču kopš jaunās E.Siliņas valdības apstiprināšanas jau pagājis pusgads, un rodas pamatots jautājums par atsevišķu ministru atbilstību amatam. Pirmie, kas cēla trauksmi un gribēja pāriet uz četru darba dienu nedēļu, bija ģimenes ārsti, jo samaksa ne tuvu neatbilst reālajām izmaksām, lai arī ZZS saeimas deputāte L.Kozlovska šķēla ģimenes ārstus kā atbalsts ministram.
Veselības ministram H.Abu Meri tomēr ģimenes ārstu ultimatīvām prasībām nācās piekāpties un papildus no valsts budžeta novirzīt 10 miljonus, kas netika iekļauti jau piešķirtajos 250 miljonos eiro.
Nākamie trauksmi cēla Slimnīcu biedrības pārstāvji, kur Veselības ministrijai nesakrīt aprēķini par gultas dienas cenu, un atkal tiek prasīti papildu miljoni.
Kā lielu sasniegumu Veselības ministrija prezentēja Zāļu cenu samazināšanas plānu, kas faktiski jau gadiem mētājās pa dažādām atvilktnēm, taču arī šeit gala variants neparedz skaidru mehānismu, kā tas tiks panākts, kā jauniem medikamentiem būs vieglāk ienāk tirgū un aptiekas plauktā un kā tiks mazināta vertikālās integrācijas ietekme.
Taču visu pārspēj pēdējās veselības ministra H.Abu Meri aktivitātes, kur pēkšņi tiek paziņots par zemu un nedrošu pakalpojumu kvalitāti lielākajā dzemdību iestādē valstī – Rīgas dzemdību namā un plāniem valstij piederošo Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, kā arī Rīgas 2. slimnīcu pievienot universitātes slimnīcām bez atbilstošas gatavas infrastruktūras.
Latvijai iestājoties OECD, tika veikta visu jomu caurskatīšana no ekspertu puses un izstrādāti pārskati, tai skaitā veselības aprūpei. Ziņojumā tika atzīmēti augstie iedzīvotāju līdzmaksājumi, dārgi medikamenti, slikta veselības aprūpes pieejamību un kvalitātes sistēmas trūkums.
Lai arī ir pagājuši 8 gadi, kopš esam OECD, kvalitātes sistēmas veselības aprūpē nav ne ambulatorā, ne stacionārā līmenī, kvalitātes kritēriji primārai veselības aprūpei vairāk ir vērsti uz kvantitāti, nevis kvalitāti.
Lai arī esošās valdības Rīcības plānā paredzēts pilnveidot kvalitātes indikatorus, gribētos zināt, kādus un kur tie ir pieejami, apkopoti un publiski analizēti. Izrādās, ka veselības ministram H.Abu Meri šādi dati ir pieejami, un var paziņot, ka tie ir slikti, neskatoties uz to, ka Rīgas Dzemdību nama galvenā speciāliste vienlaikus ieņem vairākus svarīgus amatus – Veselības ministrijas galvenais speciālists dzemdību un ginekoloģijas jautājumos, galvenais ārsts Dzemdību namā un galvenais speciālists RAKUS, neskaitot profesores amatu universitātēs un dažādos projektos.
Ārste D, Rezeberga arī vienmēr aktīvi ir piedalījusies plānu izstrādē par dzemdību nodaļu slēgšanu reģionos. Tad kā ir iespējams, ka tik augtas raudzes profesionālim nav kārtības paša mājas, jo viens no svarīgākajiem galvenā ārsta pienākumiem ir veselības aprūpes kvalitāte?
Jau sen tiek diskutēts, ka monoprofila iestādes ir jāapvieno un jāintegrē universitātes slimnīcās, kur pēc starptautiski pieņemtiem standartiem tiek sniegta visaugstākā līmenī plaša profila palīdzība visa vecuma pacientiem. Tad kur ir šāds Veselības ministrijas pamatots plāns?
Izskatās, ka ir iestrēdzis arī Daugavpils slimnīcas valsts pārņemšanas plāns, jo, tiklīdz to pievienos RAKUS, tā būs jāpievieno tarifu koeficients pie pakalpojumu apmaksas no valsts puses, - cik miljonus te būs papildus jāprasa? Un vai tieši naudas trūkums nav iemesls slimnīcas maksātspējai, kur reālās izmaksas ir vairākas reizes augstākas par NVD cenrādi?
Kad tiks mainīta esošā ambulatoro un stacionāro pakalpojumu apmaksas kārtība, kur tai pielāgojas pacienti un esošais DRG ar koeficientiem neļauj bankrotēt valsts slimnīcām, bet uz izdzīvošanas robežas atstāj pašvaldību reģionālās slimnīcas?
Diemžēl cerības, ka Veselības ministrija pildīs savus tiešos pienākumus, un gaidas par reālu reformu izstrādāšanu un realizēšanu, izplēn, redzot solīto veselības ministra H.Abu Meri jauno Eveselības ieviešanas plānu, kas faktiski atrisinātu virkni samilzušu problēmu.
Nākamā valdības sēdē 27.02. ar Nr. 23-TA-2968 tiek plānots pieņemt informatīvo ziņojumu par Eveselības izstrādāšanas projektu, kas paredz par 2 477 703,55 eiro izstrādāt četrus apmācības moduļus līdz 2025. gada 31. augustam. Līdz ar to ir skaidrs, ka reālais darbs ar jauno sistēmu vēl miglā tīts, kur nu vēl kvalitātes sistēma vai ārstēšanas efektivitātes ieviešana.
Jāsaka, ka mūsu valsts iedzīvotāju pacietības līmenis ir ļoti augsts tāpat kā spēja pielāgoties situācijai, - šobrīd mūsu valstī ir nemainīgi sliktākie veselības rādītāji ES un viszemākais dzīves ilgums, kas liecina, ka daudzi pie mediķiem negriežas, ko apstiprina arī aptaujas, turpretī pati veselības sistēma veiksmīgi apgūs jebkādus naudas daudzumus un esošā režīmā turpinās darbu. Arī algas, kā rāda VID dati, ir krasi atšķirīgas, un mazāk pelnošie mediķi meklē darbu ārpus valsts.
Nekādas izmaiņas nenotiek un nav gaidāmas, vismaz tādas, ko gribētu valsts iedzīvotāji, – saņemt savlaicīgu kvalitatīvu veselības aprūpi, kura būtu ieinteresēta ātrākā veselības atgriešanā vai saglabāšanā. Veselības ministrs H. Abu Meri tikai smaida no fotogrāfijām, cenšoties ar savu uzspēlēto laipnību iemidzināt vēlmi prasīt darba rezultātus…
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
