Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd interneta portālos klīst TOP 11 saraksts ar valsts atalgotākajām amatpersonām – precīzāk gan būtu teikt, ka labāk pelnošajām, jo valsts amatpersonu skaitā ir arī maksātnespējas administratori un tiesu izpildītāji, kuriem tādas klasiskas „algas” nemaz nav. Lai arī cita makā lūrēt nav diži pieklājīgi, paturēsim tiesības analizēt situāciju, jo tā tomēr ir nodokļu maksātāju, tātad mūsu nauda.

Rodas jautājumi - par kādiem nopelniem un vai šī nauda, kas no nodokļu maksātājiem aiziet šo amatpersonu kabatās pilnīgi oficiāli, nes vismaz kaut kādu pienesumu valsts un tautas attīstībai? It kā jau vislabāko algu būtu jāsaņem svarīgākajām amatpersonām - valsts prezidentam, ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, bet šie ļaudis TOP 11 nemaz nav redzami, acīmredzot ir svarīgāki darbi un nopietnāki amati, un viss izskatās diezgan dīvaini un aizdomīgi.

Trīs no vienpadsmit sarakstā ir maksātnespējas administratori, turklāt vienam seja netiek atklāta, - cilvēks tik slepens, ka publisks foto nav bijis pieejams. Šie atšķirībā no tiesu izpildītājiem ar cilvēku dzīvju izpostīšanu nodarbojas nopietnākā līmenī. Ja tiesu izpildītājs savu kretīnisko darbību vērš pret kādu dzīves grūtībās nonākušu privātpersonu, viņa darbs sastāv no vienas dzīves postīšanas, protams, lietu viņiem uz galda reizēm ir vairāk nekā policistiem, bet var sarunāt, lai resursus izsūc lēnām, lai nāve cilvēkam neiestājas momentāli, - iedzīšana parādu verdzībā viņiem nes augļus.

Ar maksātnespējas administratoriem ir nopietnāk, šie atbild par veselu uzņēmumu iznīcināšanu. Normālā kapitālismā uzņēmums ir kā šūnu, darbinieku un resursu, apkopojošs mikroorganisms, kurš attīstoties optimistiskā scenārijā var kļūt pat par veselu orgānu, kas, pildot savu funkciju, veicot savu darbu, vairo labklājību ne tikai šūnām, kas ietilpst šajā orgānā, bet arī visam pārējam organismam jeb valstij. Ja valsts organismā orgāni savstarpēji sadarbojas un palīdz viens otram, valsts var izdzīvot arī par spīti grūtiem laikiem, viens otru var brīdināt par briesmām vai iespējamajiem resursu trūkumiem un attiecīgi rīkoties.

Tabulā redzot, cik pelnoši ir maksātnespējas administratori, atliek secināt, ka ar organismu jeb valsti galīgi vairs nav kārtībā. Amats, kas nenes nekādu ekonomisku pienesumu valstij un kuru pat varētu definēt kā legālu laupīšanu vai reketu kā deviņdesmitajos gados, ir pats pelnošākais, un tādi pat ir vairāki. Ja šo uztver kā analīzes pie ārsta, rodas secinājumi ka organismā ir iemetušies trīs vēži, kas agresīvi uzbrūk tam un mēģina nobendēt. Jau viens vēzis ir ļoti smaga lieta, turklāt procentuāli resursus visvairāk atņemošais, bet, ja viņi uzbrūk vairākās frontēs, nu tiešām nākas citēt vienu svarīgu amatpersonu - "draugi, nav labi". Vai tiešām šādas amatpersonas ir pelnījušas tik treknu atalgojumu, un vai šeit neslēpjas kāds plāns saistībā ar privātā sektora iznīdēšanu?

Otrajā vietā sarakstā redzam vienu lielu parazītu, bet arī viņš pilda noteiktu lomu. No strādnieka viedokļa skatoties - kam mums vispār lidmašīnas? Ar autobusu arī var tikt uz Eiropu piepelnīties, un ir arī lētāki avioreisi no Rīgas, bet nav jau viss tik viennozīmīgi. Iespējams, tas ir kaut kas simbolisks un smalki izplānots, nav jau vairs Staļina deportācijas uz Sibīriju lopu vagonos, mūsdienās lopiem tiek noorganizēts nosacīts komforts un dubultā par viņu pašu naudu, lai tiktu izsūtīi trimdā. Pirmkārt, pašam jāpērk biļete, otrkārt, lidmašīnu onkulim no ārvalstīm, kurš pat nav vīžojis iemācīties latviešu valodu, ir makten trekna alga, kas tiek samaksāta no nodokļu maksātāju naudas.

Turklāt nevienu diži neuztrauc, ka normālos apstākļos faktiski tas kantoris būtu jāpasludina par bankrotējušu un jāieslēdz tā apstrādei tie 3 maksātnespējas administratori. Kur ir loģika saukt neizdevušos uzņēmumu par nacionālo lepnumu, grūžot nodokļu maksātāju naudu melnajā caurumā? Cik dzirdēts, kvalitāte arī pamatīgi pieklibo, īstās lidmašīnas nelido, to vietā īrē kaut kādas citas un atļaujas vēl neielaist reisā invalīdu ar pavadošo suni. Izskatās, ka viņi visi sadarbojas un korupcija sadarbības mehānismā ir kā motoreļļa, bez kuras šīs shēmas nestrādātu, un paralēli kopīgi strādā pie Latvijas teritorijas depopulācijas.

Ceturtais atalgotākais ir moderno komunikāciju deguns. Viņa alga ir četras reizes mazāka, attiecīgi arī loma un izdarītais darbs kautkādu mērķu labā mazāks. Iespējams, viņa uzdevums ir koordinēt 5G ieviešanu, pamazām veidot digitālo kontroli, ievākt datus par iedzīvotājiem, lai pēc tam varētu manipulēt. Vai pazīstat kādu, kas būtu sajūsmā par darbu Tet vai priecātos par cenu un kvalitāti viņu sniegto pakalpojumu sakarā? Cik tauta pilsētā runā, tādā kantorī kā strādnieks parastais var strādāt tikai vergs vai idiots, un šie jēdzieni neizslēdz viens otru. Tet nespēja nodrošināt sakarīgu interneta pieslēgumu kādā vecākā mājā vai tālāk no pilsētas arī liecina par uzņēmuma bezjēdzīgumu. Normāla kapitālisma apstākļos sen bija jāierodas bagātajiem administratoriem apķīlāt šo pasākumu. Vai nu šeit ir kāds īpašas nozīmes uzdevums, ko Panorāma nestāstīs, vai vienkārši kantoris eksistē, lai piesegtu koruptīvas shēmas.

Tālāk mēs redzam divus augstskolu rektorus, viens no RTU, otrs nedaudz nabadzīgāks no Stradiņa universitātes. Jātzīst, ka izglītība ir svarīga lieta un viņu algas liekas pat daudz maz adekvātas, ir jāpavada daudzi gadi mācoties, pētot un izzinot lietas lai sasniegtu šādu līmeni, turklāt teorētiski varētu pieņemt, ka abi joprojām smagi strādā, jo viņu trekno algu veido vēl citi darbi, kas nav gluži tupēšana kaut kādās valdēs valsts kapitālsabiedrībās par nodokļu maksātāju naudu. Mūsdienās nav jau viss tik vienkārši, pēdējos gados augstākā izglītība Rietumu pasaulē ir pārvērtusies par indoktrināciju. Atnāk jaunais students, izmācās nepieciešamo laiku, lai iegūtu bakalaura grādu, un viņa domāšana bieži vien radikāli mainās, pēkšņi sāk atbalstīt antifa, globālo pederastu kustību un vēl visādas dīvainības, kas augstskolas programmā nebija gluži rakstītas. Interesants fakts, kas liek aizdomāties par "mēs-viņi" parādību, ir tas, ka valsts darbā nevar tikt bez augstākās izglītības jeb indoktrinācijas. Kapēc gan valsts nevarētu dot darbu kādas tēmas patiesam entuziastam vai kādam, kas pusmūžā ir izdomājis mainīt nozari par 180 grādiem? Mūsdienu pasaule ir ļoti strauji mainīga, un, iemācoties vienu profesiju, nav nekādas garantijas, ka tāda vispār eksistēs pēc 10 gadiem. Principā valsts pati zaudē ar šādu principiālismu, pieprasot augstāko izglītību arī primitīviem darbiem, turklāt mūsdienās oficiālā izglītība zaudē savu reālo nozīmi. Iespējams, ka tā ir padomju laiku palieka, kad varas hierarhija bija ļoti svarīga, ne jau velti teica, ka tie pirmie 10 gadi tie grūtākie. Ja cilvēks ir aptracis ar kādu tēmu, to visu mūsdienās var apgūt pašmācības ceļā, jo internets sniedz tādus informācijas apjomus, kādi nekad nav bijuši pieejami pasaules vēsturē, protams, par personīgā laika, interneta pieslēguma un elektrības cenu.

Tālāk pie resnajiem putniem redzam nu jau bijušo CSDD valdes priekšsēdētāju. Protams, ka satiksme ir svarīga lieta, un, lai arī Eiropā mums ir tikai nedaudz vairāk auto uz iedzīvotāju skaitu nekā pēdējā vietā esošajiem rumāņiem, alkohola reibumā mums patīk braukt un diemžēl rezultātā aiziet arī viņsaulē. Šeit nu nāk prātā teiciens, ka par augstu korupciju valstī uzskatāmi liecina slikts ceļu stāvoklis un augsts eksluzīvo spēkratu skaits, - tas gan mums ir diezgan augsts uz Eiropas fona. Pat mūsu kaimiņi kā loģisku lēmumu ir realizējuši tehnisko apskati reizi divos gados, neskatoties uz to, ka autoparka vidējais vecums tomēr ir lielāks nekā Latvijā, bet motorizētajās ASV apskate vispār nav vajadzīga. Tikai pie mums maksā un maksā, un liekas, ka ceļi drīz būs kā Burjatijā, un tad premjers pateiks – “a priekš kam tev vispār auto”? Nu līdzīgi kā vienotajā partijā tur uz austrumiem. Iespējams, tas viss zaļā kursa vārdā? Nav ko te vizināties un izdalīt Co2, drīz jau 15 minūšu pilsētas, un bērni uz skolu tiks ar kājām.

Devītais mums ir izbijušais dzelzceļa vecis, kas vienlaikus zina, kas ir galvaspilsētas ūdens, ja reiz tur arī piestrādāja (kamēr neizlidoja). Atrodiet internetā starpkaru Latvijas dzelzceļa karti un salīdziniet, kur mūsdienās ir iespējams nokļūt ar vilcienu. Interesanti, kā pēc Pirmā pasaules kara bija iespējams atjaunot infrastruktūru, bet tagad spējam tikai demontēt. Vai tiešām poligonu vārdā, bet demontāža jau notika pamazām, pateicoties iepriekšējiem satiksmes ministriem un viņu interešu shēmām. Nu, bet kam gan vajadzīga infrastruktūra, ja tauta brauc prom un izmirst? Tie no trešās pasaules valstīm māk tikai vilcienam uz jumta sēdēt, pie mums tādas ēverģēlības nav pieņemamas, lai brauc ar velo un vadā ēdamo, un taisa videopamācības, kā kaut ko vecu izjaukt un salikt. Tas nekas, ja esam dārgāko tiltu čempioni, uztaisīsim arī dārgāko dzelzceļu. Varbūt tautai, lai emigrētu, vietējās aviokompānijas izcenojums ir par dārgu, nu tad iedosim dzelzceļu, nedaudz lētāk nosūtīs trimdā.

Sarakstu noslēdz elektrības veči no Sadales tīkla un Latvenergo. Vispār tas no malas izskatās diezgan koruptīvi, - agrāk par elektrību atbildēja viens kantoris, bet tagad, skatoties uz tarifu brutālo pieaugumu, atliek secināt, ka notiek laupīšana gaišā dienas laikā. Pēc idejas elektrības veči, lai arī divi, var atļauties palikt dusmīgi par to, ka kaut kādi mahinatori administratori un melnā aviocauruma darbinātājs, kas nemaz nav Latvijas Republikas pilsonis, pelna vairāk nekā viņi. Ja šie divi izdomā atslēgt elektrību, tad bizness apstājas visiem pārējiem. Administratori laupītāji vairs neklabinās savu tastatūru un nebīdīs peli, lidostā gaisma būs izslēgta pirms pēdējiem pasažieriem, universitātes laboratorijā zinātniskais eksperiments izgāzīsies, strādnieks netiks mājās ar elektrovilcienu, un mūsu vietējā slavenība nakšņos uz vai zem skatuves tumsā, jo elektroauto nebūs uzlādējies. Tās - nelielas pārdomas par X stundu un 72 stundu somu. Daudz riebīgāks fakts ir Sadales tīkla izgājieni pēdējā laikā, kas liek domāt par mērķtiecīgu infrastruktūras sagraušanu, - vai kāds var pamatot reālās izmaksas trīsfāzu pieslēgumiem un vienkārši nekaunīgo cenu kāpumu? Iespējams ka Eiropas kungu pasūtījums un viņu izdabīgo pakalpiņu netīrie darbi, pie reizes paspējot ieraust arī pašmāju kangaru kabatās.

Tāds būtu atskats uz vislabāk pelnošo valsts amatpersonu sarakstu. Tas liek uzdot jautājumus - kā tas vispār ir iespējams, un kādi likumu panti vispār pieļauj šādu situāciju? Izskatās, ka naudas joprojām ir tik daudz kā nekad, bet tikai ne tautai, kam ir jācīnās par izdzīvošanu. Piemēram, deviņdesmitajos gados it kā viss bija loģiskāk, - tad neviens par prezidentu un premjerministru vairāk nepelnīja. Valsts amatpersonu algu celšana krīzes laikā jau ir vēl viens nekaunības un arogances piemērs, paliek tikai jautājums - kapēc mēs viņus pārvēlējām? Ar kādām tehnoloģijām ir nozombēta tauta? Vai varbūt tiešām tik daudzi pat ar mazumiņu ir kaut kā piesaistīti korupcijas vēzim, kurš jau veido gangrēnas stadiju, un viņiem ir iestāstīts - ja būs citādi, tad būs vēl sliktāk? Kur ir tas punkts, kad tauta spēj iziet ielās un gāzt šo parazītisko shēmu? Vai tiešām šis brīdis jau ir nokavēts, jo kurupcija, kā jau nelaimei ierasts, nenāk bļaudama, diemžēl nākamais solis ir nāve, un tā arī mēdz pielavīties klusām. Kāds ir pamatojums un izskaidrojums šim pelnošo amatpersonu sarakstam? Laipni lūgti izpausties komentāros, labprāt uzklausīsim arī lasītāju versijas.

P.S. Ja sanāk labas dzejas rindas, pārpublicēsim Facebook.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...