12.Saeimas deputātu “gulbja dziesma” - Latvijai kaitīgs likumprojekts vēlēšanu ēnā
NĪMA/NĪSA/NĪLA09.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
13.Saeimas vēlēšanas vēl bija priekšā, kad piektdien, 5.oktobrī, dienas beigās šīs publikācijas autori kā triju biedrību - Latvijas Nekustamā īpašuma mākleru un aģentu biedrība (turpmāk – NĪMA), NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība (turpmāk – NĪSA) un NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk NĪLA) - valdes locekļi saņēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – Komisija) ziņojumu (turpmāk – Ziņojums) par to, ka š. g. 10.oktobra sēdē Komisija izskatīs likumprojektus "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums" un "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā" (pirms iesniegšanas Saeimā).
Par likumprojekta "Nekustamā īpašuma (NĪ) aģentu darbības likums" (turpmāk – Likumprojekts) neatbilstību Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām vērtībām un pamatprincipiem, Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ES un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” (turpmāk – Standarts) prasībām un par nepieciešamību apturēt Likumprojekta virzību Saeimas 1. lasījumam visu triju biedrību valde jau informēja sabiedrību: skat. publikāciju Vai Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ar likumu tiek iedibināts monopols?
http://pietiek.com/raksti/vai_latvijas_nekustama_ipasuma_tirgu_ar_likumu_tiek_iedibinats_monopols.
Divu iepriekš minēto Likumprojekta variantu virzību 12.Saeimā izdevās apturēt, jo Likumprojekts atklāti iedibinātu privātās organizācijas – Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (turpmāk – LANĪDA) – monopolu Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Likumprojekta autori 13. Saeimas priekšvēlēšanas periodā tādus Likumprojekta variantus neuzdrošinājās virzīt un tos secīgi bija spiesti atzīt par nederīgiem Saeimas komisiju un deputātu pārliecinošs vairākums, tajā skaitā – Likumprojekta virzītāju naudīgās privātās organizācijas LANĪDA labā. Komisija, Ekonomikas un Tieslietu ministrija visas norobežojās no goda saukties par Likumprojekta izstrādātājiem, kaut gan visas minētās valsts un likumdevēja institūcijas aktīvi piedalījās gan Likumprojekta izstrādē, gan arī tā virzībā, bet to iespējamo korumpētību, kā jau vienmēr, pierādīt gandrīz nav iespējams.
Jāteic, ka 3. Likumprojekta variants, kas šobrīd tiek virzīts zem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma karoga (turpmāk – NILLTFNL), ir daudz sliktāks nekā divi iepriekš noraidītie, jo vispār neparedz nekādu sertificēto nekustamā īpašuma starpnieku – aģentu un mākleru (turpmāk – NĪ aģenti) – izglītības pakāpi. Proti, par sertificēto “speciālistu” var kļūt jebkura iepriekš krimināli nesodīta persona, kura:
a) reģistrē savu darbību sertificējošās institūcijas (uz doto brīdi tā ir tikai un vienīgi privātā naudīgo nekustamo īpašumu firmu – LATIO, Arco Real Estate, Domuss, Interbaltija u.c. - apvienība LANĪDA) reģistrā, iepriekš veicot Ministru kabineta noteiktās valsts nodevas un arī citas sertificējošās institūcijas (LANĪDA) brīvi (!) noteiktās iemaksas, kā arī ievēro sertificējošās institūcijas (LANĪDA) izstrādāto ētikas kodeksu;
b) apdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisku atbildību (turpmāk - CTA);
c) ievēro NILLTFNL prasības un atskaitās par to ievērošanu un saviem ieņēmumiem (uzmanību!) nevis Valsts ieņēmumu dienestam, bet gan – pirmkārt sertificējošai institūcijai (LANĪDA), kurai atbilstoši Likumprojektam būs arī tiesības, kas parasti tiek piešķirtas tikai valsts un pašvaldības iestādēm - gan administratīvi sodīt, gan pieprasīt ierobežotas pieejamības informāciju – gan no personām, gan arī no iestādēm.
Par LANĪDA ētikas vērtību izpratni, kas šajā gadījumā ir svarīgi, jo noteic topošo sertificēto “speciālistu” bez likuma noteiktās izglītības, tikumības un ētikas principu izpratni, autori jau rakstīja iepriekš – skat.http://www.nima.lv/index.php?pid=019 un http://www.nima.lv/index.php?pid=027351 FIABCI-Latvija pret FIABCI-LATVIA, kā arī https://www.pietiek.com/raksti/likumprojekta_dzivojamo_telpu_ires_likums_aizkulises.
Proti, par sertificēto “speciālistu” var kļūt jebkurš sētnieks un/vai jebkura mājsaimniece. NĪSA/NĪMA/NĪLA lūdz piedošanu sētniekiem un mājsaimniecēm, tomēr starpniecības darbībai NĪ nozarē ir nepieciešamas labas speciālās zināšanas, kuru minimāli (!) nepieciešamais līmenis attiecībā uz NĪ aģentiem ir precīzi aprakstīts Eiropas Savienībā un arī Latvijā 2010.gadā, tas ir 8 (astoņus gadus) atpakaļ akceptētajā NĪ aģentu darbības profesijas Standartā, kas prasa 1.līmeņa augstākās izglītības apliecinošu dokumentu no katra, kurš vēlas sniegt NĪ aģentu pakalpojumus ES, tajā skaitā – arī Latvijas teritorijā.
Likumprojekts iepriekš minētās ES Standarta prasības ignorē, prasot no sertificētiem “speciālistiem” tikai un vienīgi naudas iemaksas, kas, ņemot vērā CTA prēmiju apmēru (300-600 EUR, kā rakstīts Likumprojekta anotācijā), valsts nodevas, iemaksas reģistrā, profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas pasākumu cenas (kuru skaits, kvalitāte un izcenojumi tiks noteikti pēc sertificējošās institūcijas LANĪDA ieskatiem, piemēram viena starptautiskās federācijas FIABCI pasākuma apmeklējums varētu maksāt 200-300 EUR, Krievijas Rieltoru ģildes locekļu lekcijas u.c. konferences varētu maksāt nedaudz mazāk) gadā katram NĪ aģentam varētu pārsniegt 1000 EUR. Turklāt neapmeklēt minētos pasākumus nozīmēs pakļaut sevi izslēgšanai no NĪ aģentu reģistra.
Likumprojekts ignorē arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu normas, kas noteic profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās, kā arī ignorē Profesionālās izglītības likuma 22.panta prasības, kas nosaka, ka profesijas standarts ir viens no profesionālās izglītības saturu reglamentējošiem pamatdokumentiem, kas nemaz nemulsina NĪ aģentu likumprojekta virzītājus privāto naudīgo NĪ formu apvienības LANĪDA labā.
NĪSA/NĪMA/NĪLA uzskata, ka Likumprojekta 3. varianta izstrādātāju izvēle virzīt Latvijai kaitīgu Likumprojektu “miglainajā” pārejas perioda laikā, kad Komisijas deputātu daļa vairs nepiedalīsies 13.Saeimas darbībā, pats par sevi neliecina par Likumprojekta virzītāju godprātīgu rīcību.
Atgādināsim “gulbja dziesmas” iniciatoru - Komisijas deputātu sastāvu: priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Askolds Kļaviņš, Jānis Klaužs, Armands Krauze, Ingmārs Līdaka (ZZS), Anrijs Matīss, Jānis Upenieks, Dzintars Zaķis (Vienotība), Artūrs Rubiks, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš (Saskaņa) – sk. http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/structureview?readform&type=3&lang=LV.
Ir skaidrs, ka piektdien, 2018.gada 5.oktobrī, izsūtot Ziņojumu, Komisijas deputāti nevarēja būt pārliecināti par savu vietu saglabāšanu arī 13.Saeimā, tajā pašā laikā iespējami saņemtā atlīdzība no privātās naudīgās organizācijas LANĪDA par Likumprojekta virzību ir jāatstrādā. Turklāt grūti izvēlēties labāku laiku nekā pārejas “tumšo” periodu, kad 12.Saeimas deputāti jau ir pārvēlēti, bet jaunie - 13. Saeimas deputāti - vēl nav apstiprināti. Līdz ar to visiem Komisijas un citiem Saeimas deputātiem, ar Ziņojumu pieaicinātai Saeimas juridiskā biroja vadītājai Dinai Meistarei, kā arī visu pieaicināto valsts iestāžu amatpersonām, kuru sēdē pieaicināto personu sarakstā ir Ekonomikas, Tieslietu, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, ir dota iespēja bezatbildīgi nobalsot par Latvijai kaitīgā, nekustamā īpašuma tirgus darījuma starpnieka profesijas diskreditējošā Likumprojekta virzību.
Aicinām plašu sabiedrību nevis klusi apspriest šo publikāciju virtuvēs, bet gan - iesaistīties un kopā ar NĪSA/NĪMA/NĪLA apturēt zem modernā NILLTFNL karoga bīdītā Latvijai kaitīgā Likumprojekta virzību iespējami korumpēto ierēdņu, vecas Saeimas deputātu un privātās NĪ naudīgo firmu apvienības labā.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
