13. janvāra notikumos vainoto pratināšanas protokoli aizdomīgi līdzīgi
PIETIEK13.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Faktiski visas precīzi desmit gadus iepriekš - 2009. gada 13. janvāra notikumos vainotās personas jau ir ne tikai notiesātas ar dažāda ilguma cietumsodiem vai piespiedu darbu, bet arī sodus jau izcietušas. Taču tieši pašlaik Pietiek rīcībā ir nonākuši vairāku grautiņos apsūdzēto pratināšanas protokoli, kuri ir aizdomīgi līdzīgi, ieskaitot pat identiskus formulējumus un tādējādi radot aizdomas par metodēm, ar kādām izmeklēšanas laikā ir iegūtas iesaistīto liecības, atzīstot savu vainu, un kā šie protokoli tapuši. Pietiek šodien publicē piecus no šiem protokoliem.
Kā zināms, sākotnēji 13.janvāra grautiņu pamata krimināllieta bija 68 apsūdzētie, taču tad 2012. gada sākumā Rīgas apgabaltiesa to sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20 apsūdzētajiem, bet pēcāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl vairākos.
Visi viņi tika apsūdzēti par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem. Kā zināms, neviens no vardarbībā pāraugušās protesta akcijas organizētājiem pie atbildības saukts netika. Viens no organizētājiem Artis Pabriks tagad gatavojas kļūt par aizsardzības ministru Krišjāņa Kariņa iecerētajā valdībā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
