13. Saeimas deputāta izstrādājums Didzis Šmits steidz palīgā Makronam
Augusts Augustiņš08.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz ar Putina vēstnieka no Francijas Makrona vizīti Latvijā aizstāvēt Kremļa intereses no migas izlīda laukā ne tikai krievu gāzes trubu speciālists Vācijā Gerhards Šrēders, bet arī vietējie Latvijas bāleliņi, lai mums caur puķēm pateiktu, ka ir pienācis laiks atcelt Putina režīmam uzliktās sankcijas. Kā jau ierasts, viens no galvenajiem krievu biznesmeņu aizstāvjiem Latvijā, bēdīgi slavenais 13. Saeimas deputāts Didzis Šmits arī nespēja, vai nedrīkstēja, paklusēt, paskaidrojot tiem, kas nesaprata: „[Makrons] atbrauca pateikt – Krievija mums ir svarīga, jums ir jābeidz riet.” Tāpēc ir pienācis laiks mazliet atgādināt tautai, kas par putnu ir Didzis Šmits!
Nav noslēpums, ka Šmits visai aktīvi ir sniedzis komentārus par starpvalstu attiecībām un sankciju ietekmi uz zivjrūpniecību Latvijā prokremliskajiem medijiem, tostarp brašais zvejnieku aizstāvis ir citēts arī Krievijas Aizsardzības ministrijas ruporā Zvezda. Turklāt Šmits savu prokremliski orientēto viedokli ir paudis tādos bēdīgi slavenos Kremļa medijos kā newsbalt.ru, sputniknewslv.com, „RIA Novosti”, „Regnum”, telekanālos „NTV” un „Russia Today”, kā arī vietējiem prokremliskajiem medijiem — press.lv, mixnews.lv un radio „Baltkom”.
Tagad viņu bieži var redzēt TV-24 propagandas raidījumos, kuru pamatuzdevums ir pierādīt, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Ja tā arī ir, tad tikai tāpēc, ka Kremlis nespēj mūs likt mierā un tieši tāpēc deputāts Šmits izmanto Māra Martinsona mediju, lai paustu attiecīgos vēstījumus. Ceru, ka visiem ir skaidrs, kas par brālēniem ir Grasis, Martinsons un Rimšēvičs, kurš kļuva slavens ar foto kolekciju iz Sibīrijas ārēm.
Turpinot iesākto, jāsaka, ka Šmita nostāja visos gadījumos bijusi vienāda — Latvijai ir jāsadarbojas ar Maskavu, sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ, Latvija nevar pastāvēt bez ekonomiskās sadarbības ar Krieviju. Tāpēc nav brīnums, ka pēc Makrona vizītes Latvijā, Šmits ir tik ļoti saaktivizējies. Izskatās, ka Šlesera grupējums cer, ka franču prezidents spēs pierunāt Latvijas sabiedrību noliegt galvas Putina režīma priekšā, aizmirstot Ukrainas notikumus, Gruzijas notikumus, Poļitkovskas un Ņemcova slepkavības, Novičoka indi, nogalinātos ne pie kā nevainīgos MH-17 pasažierus un visus pārējos Putina kliķes asiņainos darbus.
Ir zināms, ka Latvijas — Krievijas attiecības Šmits Kremļa medijos ir ar lielāku vai mazāku aktivitāti komentējis jau kopš 2014. gada. Sanāk, ka deputāta izstrādājums Šmits kopš 2014.gada ir aktīvi piedalījies Kremļa informācijas karā pret Latviju, kā ietvaros sekmīgi ir pildījis noderīgā idiota lomu, lai pārliecinātu sabiedrību par nepieciešamību atjaunot ciešus ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kā arī kritizējis Latvijas prorietumnieciski orientēto ārlietu resoru.
Nav noslēpums, ka Šmits ir tuvos draugos ar bēdīgi slaveno politikas aizkulisēs nolīdušo Aināru Šleseru. Saikņu starp abiem brašuļiem ir pārāk daudz. To apliecina paša Šmita 2018. gada augusta tvīts, kad viņš apstiprināja tikšanos ar Šleseru.
Savulaik neizdevušais Zivrūpnieku asociācijas vadītājs bija parakstījies arī zem Šlesera politiskās platformas „Latvijas Pirmā partija” manifesta un bija šīs partijas atbalstītājs no tās pirmsākumiem.
Tas gan neliedza uztaisīt teātri, jo, kad no Šlesera projektiem sāka svilt villa, Šmits ar skaļu pompu Nacionālajā teātrī kļuva par nule izveidotās partijas „Jaunlatvija” priekšsēdētāju, kurā netīšām bija iemaldījies pat akadēmiķis Jānis Stradiņš, bet apzināti partijas dibināšanā piedalījās Guntis Ulmanis. Runā, ka „Jaunlatvija” bija triju oligarhu kopdarbs, kad starp viņiem vēl valdīja medusmēnesis.
Kopš seniem laikiem Šleseru pāris ir zināms kā mākslas baudītāji, un te parādās cita netieša saikne ar Didzi Šmitu. Izrādās, ka pēc valsts amatpersonas deklarācijas paustajiem datiem viņam ir māsa, māksliniece Gita Šmite, kura savukārt ir izbijusi Ērika Stendzenieka laulene. Šleseru pāris ir manīts arī kādā no Gitas Šmites mākslas darbu izstādes atklāšanas reizēm. Savukārt par Stendzenieka saistību ar Šleseru varētu rakstīt triloģiju. Viss savelkas tīri patīkami: Šmits — svainis Stendzenieks — Šlesers.
Vēl tikai atgādināšu, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām vēl toreiz esošais KPV LV partijas līderis un premjera amata kandidāts Aldis Gobzems intervijā TVNET, „liekot roku uz sirds”, teica par Šmitu: „Vienīgais izņēmums, ko es sabiedrībai varu šobrīd pateikt, tāpēc, ka tas cilvēks ir publiski zināms. Savā valdībā, kuru veidošu, aicināšu Didzi Šmitu. Viņš ir pierādījis ar darbiem, šprotu lietā, lobējot Latvijas [es gan teiktu, ka Krievijas] intereses. Viņš būtu cienījams pārstāvis, kurš pārzina valodas [it sevišķi krievu valodu], un par tādu ministru mums noteikti nebūtu kauns [man sen jau ir kauns].”
P.S. „Tas bija ļoti skaidrs vēstījums. Krievija ir mūsu stratēģiskais partneris, jums ir jauns uzdevums – beigt „riet” un sākt runāties,” diskutējot par Francijas prezidenta vizītes iznākumu Latvijā, komentāru sniedza 13. Saeimas deputāts Didzis Šmits.
Avoti:
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
