Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tik tālu nu brīvā Latvijā esam nonākuši, ka padomju laika karjeristus un okupantu pakalpiņus pat nedrīkstam nosaukt par kolaborantiem, jo tā riskējam tapt sodīti par neslavas celšanu. Piebildīšu, ka tāds notikumu attīstības scenārijs ir vairāk nekā reāls, jo, kā izrādās, kolaboranti sastopami arī it kā ļoti cienījamās tiesnešu mantijas nēsātāju aprindās.

Ja kāds grib pamēģināt Latvijas tiesu e-pakalpojumu vietnē sameklēt kādu spriedumu, izmantojot atslēgas vārdu  "kolaborants", parādīsies tikai viens ieraksts. Tas būs tas pats Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru tika noraidīta Jura un Veras Laizānu prasība pret vēsturnieku Gati Liepiņu par publicēto ziņu atzīšanu par nepatiesām un mantiskās atlīdzības piedzīšanu. Gods un slava Aizkraukles tiesu nama tiesnešiem Belickai, Lenšam un Skudrai, tikai viņu taisnīgā verdikta ēnā nepelnīti aizmirsts palicis pirmās instances tiesas tiesnesis Arnis Naglis, kurš pirms tam bija spriedis pilnīgi pretēji…

Pēc advokāta un tiesneša "saspēles" top vēsturniekam nelabvēlīgs spriedums

Ogres rajona tiesā Jura un Veras Laizānu prasība pret vēsturnieku Gati Liepiņu par viņa publikācijā "Ogres kolaboranta slavināšana", kurā viņš par kolaborantu bija nodēvējis PSRS Iekšlietu sistēmas darbinieku Vladislavu Laizānu, tika skatīta gandrīz divus gadus – no 2016. gada 2. marta līdz 2018. gada 13. februārim. Lietu skatīja Arnis Naglis, kuru nemaz nemulsināja apstāklis, ka prasītājus pārstāv advokāts Igors Zvirbulis – viņa bijušais kolēģis no milicijas laikiem. Tiesnesis, kurš citreiz no lietas skatīšanas atsakās pat niecīgāka iemesla dēļ, šoreiz bija nelokāmi gatavs pats spriest taisnīgu tiesu.

Tiesas process vainagojās ar Vladislava Laizāna dēla un atraitnes prasības gandrīz pilnīgu apmierināšanu. Par nepatiesām tika atzītas septiņas no astoņām ziņām, ko pirmās instances tiesa vēsturniekam lika atsaukt. Bez tam Gatim Liepiņam saskaņā ar tiesneša Arņa Nagļa spriedumu katram prasītājam kompensācijā bija jāizmaksā pa apaļam tūkstotim eiro, bet vēl vienu tūkstoti jāziedo viņu tiesāšanās izdevumu segšanai, tostarp 600 eiro – par advokāta pakalpojumiem.

Protams, ka vēsturniekam, kurš šo tiesneša Arņa Nagļa spriedumu novērtēja kā klaju vēršanos pret vārda brīvību, neatlika nekas cits, kā vērsties Zemgales apgabaltiesā ar apelācijas sūdzību. Ja uzmanīgāk palasa otrās instances tiesas spriedumu, kas bija pilnīgi pretējs, Zemgales apgabaltiesas tiesneši sava kolēģa darbā atraduši daudz kļūdu un nepilnību.

Piemēram, tiesneša Nagļa spriedums nesaturot analīzi, vai teksts, ko prasītāji uzskata par godu un cieņu aizskarošu ziņu, ir ziņa vai viedoklis, pilnīgi bez jebkāda pamatojuma par ziņu (nevis viedokli) atzīstot visus prasības pieteikumā norādītos raksta fragmentus. Viņš pat nav argumentējis, kāpēc raksta fragmenti atzīstami par ziņām.

Vēsturnieka publikācijā ir ne tikai viedoklis, bet arī ziņas, turklāt par tām Gatis Liepiņš tiesai bija iesniedzis attiecīgus pierādījumus, tikai tiesnesis Naglis nepamatoti atzinis, ka to neesot. Tiesas pienākums ir izvērtēt, cik samērīgs ir vārda brīvības ierobežojums, aizsargājot personas godu un cieņu. Kā secināja Zemgales apgabaltiesa, arī to Arnis Naglis nav izdarījis.

Lai tiesnesim būtu vieglāk viedokli atzīt par ziņu, savu roku acīmredzami pielicis prasības pieteikuma autors, kas šajā gadījumā visdrīzāk bija advokāts Zvirbulis. Viņš bija iemanījies prasības pieteikumā no vēsturnieka Liepiņa publikācijas iekļaut vairākus nepilnīgus citātus, bet bez izlaistajiem vārdiem krasi mainījās to jēga un saturs.

Piemēram: "Vārdu - "aiz neuzmanības" - neiekļaušana prasības pieteikumā un spriedumā teikumā, kurš atzīts par godu un cieņu aizskarošu, rada situāciju, ka minētais teksts ir mākslīgi padarīts par nepatiesu ziņu saturošu, no tā izraujot tieši tos divus vārdus, kas precīzi norāda uz notikušā apstākļiem – ka Vladislavs Laizāns ir ticis notiesāts nevis par slepkavību ar iepriekšēju nodomu, bet gan par to, ka Laizāns ir "neuzmanības dēļ nogalinājis biedru"". Tādu piemēru bija vairāki, bet vai tad tiesnesim Arnim Naglim nebija pašam jāpārliecinās, kas īsti rakstīts vēsturnieka publikācijā?

Var priecāties un sist plaukstiņas, ka taisnība tomēr uzvarēja – Zemgales apgabaltiesa Laizānu prasību noraidīja. Prasītāji vēl iesniedza sūdzību Augstākās tiesas Senātam, bet tas lēma par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Neatbildēts paliek jautājums – kāpēc tik greizi lēma pirmās instances tiesnesis Arnis Naglis?

Šī raksta autoram bijusi tā nelaime piedalīties veselās trijās civillietās, kuras izskatīja tiesnesis Naglis. Diemžēl, bet nevienā no tām viņš nav izticis bez neizskaidrojamiem lēmumiem un kļūdām. Vienu no saviem spriedumiem, kuru pēc tam atcēla Rīgas apgabaltiesa, tiesnesis Arnis Naglis pamatoja ar "iekšējo pārliecību", "tiesisko apziņu" un "dzīvē gūtiem novērojumiem". Varbūt vērts papētīt, kāda varētu būt Arņa Nagļa iekšējā pārliecība, tiesiskā apziņa un ko viņš savā dzīvē varēja novērot?

Žilbinoša padomju laika karjera – pēc 8 gadiem jau deputāts un tautas tiesnesis

Lai arī esmu žurnālists, man gluži kā G. Liepiņam arī ir vēsturnieka diploms un kaut kādas iemaņas atrast, apkopot un analizēt faktus. Pat neizejot no mājām, iespējams uzzināt gana daudz interesantas informācijas par Arni Nagli.

Par tiesnesi, kas uzskata, ka ir nepieļaujami saukt par kolaborantu cilvēku, kurš 1949. gadā, vien dažus mēnešus pēc tam, kad padomju okupācijas vara vienas nakts laikā deportēja uz Sibīriju vairāk nekā 40 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, izvēlējās uzsākt dienestu represīvā struktūrā, vairākus gadus strādāja GULAGa nometnēs, bet pēc atgriešanās Latvijā tika iecelts augstos amatos Ogres un Viļakas milicijas nodaļās. Kāpēc brīvās, neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas Republikas tiesnesis lēma tieši tā? Varbūt tāpēc, ka viņa paša biogrāfijā saskatāmas zināmas paralēles ar spriedumā minēto kolaborantu?

Vecākā ziņa, ko atradu par A. Nagli, liecina, ka 1975. gadā viņš ne tikai mācījās Ogres vidusskolā, bet arī bija skolas komjaunatnes komitejas loceklis. Nākamajā gadā tas pats Naglis jau kļuvis par Ogres vidusskolas komjaunatnes organizācijas sekretāru. Pēc vidusskolas Arnis Naglis studēja P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, ko absolvēja 1981. gadā, bet jau no 1980. gada viņš strādāja Ogres rajona Iekšlietu daļā, bija Sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļas inspektors.

Nākamajos gados inspektors Naglis, kura nodaļu tā laika cilvēkiem vieglāk atpazīt pēc abreviatūras krievu valodā ОБХСС, cītīgi strādāja. Darba viņam nav trūcis – te jāierosina krimināllieta pret Ķeipenes patērētāju biedrības veikala Nr. 7 vadītāju, jo atrasti paslēpti pārtikas produkti 392 rubļu vērtībā, tad krimināllietu pret Ķeguma patērētāju biedrības veikala Nr. 5 vadītāju, jo taras noliktavā bija paslēptas 20 pudeles liķiera "Moka", septiņi kilogrami konfekšu "Vēsma" un tikpat daudz arī "Allegro", turklāt pārdošanā nebija izlikts degvīns. Ogres patērētāju biedrības veikalā Nr. 2 atrastas paslēptas preces par 161 rubli, bet vadītāja taisnojusies, ka tās esot atstātas veikala darbiniekiem, kuri par tām vēl neesot samaksājuši. No 12 pārbaudītajiem veikaliem tādi pārkāpumi konstatēti piecos.

Jaunākā gadagājuma cilvēki droši vien nesaprot, kāpēc veikalā jāslēpj preces? Mūžīgais deficīts bija okupācijas režīmam raksturīga iezīme. Starp citu, tādos "noziegumos" pieķertos tirdzniecības darbiniekus padomju tiesas nesaudzēja. Man prātā iespiedusies 20 gadus sena saruna ar vienu no inspektora Nagļa pieķertajām prečzinēm, kurai septiņus gadus nācās pavadīt ieslodzījumā, lai arī mājās palika mazi bērni…

Milicijas inspektoram Arnim Naglim spekulantu un sociālistiskā īpašuma izlaupītāju ķeršanā veicās tik raženi, ka, piemēram, 1983. gada pirmajā pusē viņam bija otrais labākais rezultāts visā Padomju Latvijā! Tādas jaudas rezultātā viņa pārstāvētās nodaļas atklāto noziegumu procents esot pat divkāršojies…

1985. gadā milicijas vecākais leitnants Arnis Naglis jau iecelts Sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļas priekšnieka amatā, bet 1986. gadā par viņa padoto kļuva kāds… inspektors Igors Zvirbulis. Jā, tas pats Zvirbulis, kurš tagad ir advokāts un nereti arī procesa dalībnieks lietās, ko skata tiesnesis Naglis. Igors Zvirbulis, dienēdams Ogres rajona Iekšlietu daļā, bija tās Komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs, bet pēc tam arī Latvijas Komunistiskās partijas biedrs, tieši tāpat, kā viņa priekšnieks…

Milicis Arnis Naglis pa to laiku karjeru veidoja arī citā virzienā, 1987. gadā viņš bija arī Ogres rajona padomes deputāts, turklāt šajā padomē ieņēma Sociālistiskās likumības un sabiedriskās kārtības sargāšanas pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja amatu. Šim amatam savi pienākumi, tā, piemēram, rajona padomes sesijā Naglis uzstājās ar ziņojumu "Par pasākumiem sociālistiskā īpašuma saglabāšanā rajona saimniecībās, pildot PSKP XXVII kongresa lēmumus".

Ļoti nozīmīgs Arņa Nagļa karjerā bija 1988. gads, kad viņš tikai 31 gada vecumā nolēma sev iegūt tautas tiesneša amatu. Toreiz tiesnešus vēlēja iedzīvotāji, tāpēc pirms vēlēšanām Naglim ļoti daudzas reizes bija jādodas tikties ar viņiem. Šajos pasākumos viņu vienmēr pavadīja un rekomendēja biedri no komunistiskās partijas, kuri pārliecinoši lūdza vēlētājus "…parādīt savu uzticību Tautas tiesas tautas tiesneša kandidātam Arnim Naglim vēlēšanu dienā”.

Ogres rajona Tautas tiesas tautas tiesneša vēlēšanas, kas notika 1988. gada 7. augustā, Naglim atnesa gaidīto soģa amatu, turklāt ļoti pārliecinoši. Kā jau padomju okupācijas gados mēdza būt, par Arni Staņislava d. Nagli novēlēja 99,91 procents vēlētāju.

Katram savi skeleti. Tiesnesim Naglim – ar segvārdu "Slaviks"

Nav izslēgts, ka uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvijas tiesnešu saimē ogrēnietim līdzīgu personāžu netrūka, tomēr ir viens apstāklis, kas Arni Nagli viņa cunftē padara unikālu, – tā ir tā dēvētajos "čekas maisos" atrastā Valsts drošības komitejas (VDK) aģenta kartīte uz viņa vārda.

2019. gada janvārī, kad informācija par to tika publiskota, pats Naglis ar Tiesu administrācijas starpniecību to komentēja kā lielu un nepatīkamu pārsteigumu. Viņš arī apgalvoja, ka nekad un nekādā formā neesot sadarbojies ar VDK. Kartīte, kurā Naglim dots segvārds "Slaviks", esot noformēta bez viņa, jo laikā, kad tas izdarīts (1990. gada 2. martā), tiesnesis nemaz nevarējis būt savervēts, jo atradies savā dzīvesvietā ar pēc traumas ieģipsētu kāju. Labs joks, vai ne? It kā VDK darbiniekam būtu bijis liegts kādu "apciemot" viņa mājoklī…

Kritiku neiztur arī tiesneša apgalvojums, ka viņam tādas aģenta kartītes eksistence varētu būt bijis pārsteigums. Kā izrādās, jau 1994. gadā, kad Arnis Naglis bija ievēlēts par Ogres domes deputātu, pašvaldībai tika ziņots, ka viņš varētu būt VDK aģents. Naglis toreiz izvēlējies bez lieka trokšņa atteikties no deputāta mandāta. Tieslietu ministrijas Personālvadības departamentam par A. Nagļa VDK aģenta kartīti Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ziņojis 2002. gada novembrī, bet arī tā atstāta bez vajadzīgās uzmanības.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paudis, ka tiesnesim Naglim vienkārši paveicies, jo likumā ir robs. Uzdevums pārbaudīt ziņas par tiesnešiem Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pārraudzītajos "čekas maisos" esot spēkā kopš 1994. gada. Naglis par tiesnesi sācis strādāt agrāk, un, visticamāk, šī apstākļa dēl pārbaude par viņu neesot notikusi.

Likums par tiesu varu nosaka, ka par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

Tas nozīmē, ka šobrīd Arnis Naglis nekādā gadījumā nevarētu kļūt par tiesnesi. Toties, ja tu jau esi kļuvis par tiesnesi, tad VDK aģenta statuss neliedz tev darbu turpināt.

Protams, likums nosaka, ka tiesnesim jābūt nevainojamai reputācijai. Laikam jau Slavikam, atvainojos – Arnim Naglim ir īpaša izpratne par tiesneša reputāciju, ja reiz viņš pat nedomā vismaz tiesā pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK. Bet varbūt viņam ir pamats baidīties to darīt?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...