3100 kvadrātmetru Mārupes zemes par latu kvadrātmetrā: Bondaru pāris pie īpašuma tikuši apšaubāma darījuma rezultātā
PIETIEK01.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars un viņa sieva Ieva Bondare 2003. gadā, kad Bondars bija Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, pie dārga zemesgabala Mārupē ir tikuši īpatna darījuma rezultātā, - tā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati: zemi politiķa ģimenei izdevies nopirkt, oficiāli maksājot ārkārtīgi zemu cenu - mazāk nekā latu par kvadrātmetru.
Bondara valsts amatpersonas deklarācijā par 2001. gadu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskajā datu bāzē ir deklarēta kopīpašumā ar Ievu Bondari esoša jaunbūve un zeme Mārupē, bet kopš 2002. gada - māja un zeme Mārupē.
Zemesgrāmatas dati rāda, ka Mārupes īpašums Bondaru ģimenes rīcībā nonācis vairākos piegājienos. Visizdevīgākais „darījums” Ievai Bondarei sanācis 2001. gada 30. jūlijā, kad 1934. gadā dzimusī Narcisa Ivbule viņai 8565 kvadrātmetrus Mārupes zemes uzdāvinājusi, kā dāvinājuma vērtību uzrādot vienu tūkstoti latu.
Publiski pieejamās datu bāzēs šādas informācijas nav, bet vairāki Pietiek lasītāji ir norādījuši, ka Narcisa Ivbule esot Ievas Bondares māte. Taču, kā izrādās, šis nav vienīgais politiķa ģimenes īpaši izdevīgais darījums. varētu saistīt tuvas radniecības saites (publiskās datu bāzēs šādas informācijas nav), taču par šo otru darījumu, saskaņā ar kuru Mārupes zeme pirkta par latu kvadrātmetrā, nav pat šādu mājienu.
2002. gada 4. jūnijā Bondaru ģimene uz uzdāvinātā zemesgabala ir nodevusi ekspluatācijā dzīvojamo māj, bet vēl gadu vēlāk, 2003. gada 10. jūlijā par 3000 latu izdevies nopirkt vēl otru zemesgabalu 3100 kvadrātmetru platībā, tātad par Mārupes zemi maksājot mazāk nekā vienu latu kvadrātmetrā.
Lai gan arī par šī zemesgabala oficiālo īpašnieci kļuvusi Ieva Bondare, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas datiem, darījumu veicis Bondars: viņš 2003. gadā „saskaņā ar pirkuma līgumu" Nellijai Veinbergai oficiāli samaksājis tieši šādu summu – 3000 latu.
Par to, kāda patiesībā jau 2001. gadā ir bijusi Mārupes īpašuma vērtība, liecina fakts, ka jau tā paša 2001. gada 20. augustā, tātad divus mēnešus pēc dāvinājuma īpašums ir ieķīlāts Latvijas Unibankā jau par principiāli citu summu – 43 867 latiem. 2004. gadā Nord/LB Latvija īpašums ieķīlāts jau par 72 490 latiem.
Pietiek jau ir aprakstījis, ka pēc Bondaram finansiāli potenciāli iznīcinošā tiesas sprieduma Latvijas Krājbankas bijušo valdes locekļu atbildības lietā ģimene ir metusies veikt darbības, kas liek domāt par mēģinājumiem paglābt Mārupes īpašumu no iespējamas zaudēšanas.
Šā gada 26. jūlijā Laulāto mantisko attiecību reģistrā ir oficiāli reģistrēta 1971. gadā dzimušā Bondara un viņa 1972. gadā dzimušās sievas „Vienošanās par mantas sadali”, ar kuru turpmāk tikai un vienīgi sievas īpašumā skaitās vienīgā patiesi vērtīgā Bondaru ģimenes manta – aprakstītais nekustamais īpašums Ieviņas Mārupē.
Kā mantas sadales vienošanās datums gan minēts datums pirms 11 gadiem - 2006. gada 12. jūnijs, taču šis laulību līgums ir reģistrēts jau pēc tiesas sprieduma. Joprojām atklāts ir jautājums, vai vienošanās tiešām ir noslēgta pirms 11 gadiem vai arī ar šāda datuma norādīšanu Bondars mēģina realizēt diezgan primitīvu blēdību – primitīvu tāpēc, ka tai faktiski nav cerību uz izdošanos.
Pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spēkā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arī politiķa Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem īpašumiem un uzkrājumiem, bet arī uz ģimeņu īpašumiem, ja tie nav īpaši nostiprināti kā konkrēta laulātā īpašums.
Lai gan Bondaru laulātais pāris vienošanos par mantas sadali it kā esot noslēdzis pirms 11 gadiem, tas oficiāli nav ticis reģistrēts. Tikmēr Civillikums skaidri nosaka: „Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu — arī zemes grāmatās.”
Savukārt Laulāto mantisko attiecību reģistrs rāda jau pieminēto šā gada 26. jūliju, savukārt zemesgrāmatā redzams, ka tajā laulību līgums ir iesniegts tikai dažas dienas agrāk – šā gada 21. jūlijā. (Pats Bondars nevēlējās sniegt nekādus komentārus sakarā ar zemesgrāmatā iesniegto līgumu.)
Tas savukārt nozīmē – ja Bondari šķirtos, pilnīgi pietiktu ar viņu starpā noslēgtu vienošanos, kas nekur nav reģistrēta. Toties gadījumā, ja ir darīšana ar trešajām personām, tad tām šāda pirms 11 gadiem it kā noslēgta vienošanās nav saistoša – un piedziņa gadījumā, ja šāds spriedums arī stāsies spēkā, neizbēgami tiks vērsta arī uz „Mārupes miera ostu” un „ķirbju sarunvietu”.
Interesanti, ka nevienam medijam Bondars nav atklāti skaidrojis šo situāciju un savas darbības. „Kāpēc tagad ir reģistrēts? Zināt, ja es jums tagad stāstīšu visus veidus, kā es aizstāvēšos, tas maniem politiskajiem oponentiem, kas to visu iesākuši, būs ļoti izdevīgi,” – tādu atbildi viņš sniedzis, piemēram, sabiedriskajam radio.
Pietiek labprāt publicēs politiķa Bondara skaidrojumus par šiem darījumiem, ja tādi tiks saņemti.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
