Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

4. maija Republikas nodevīgā politika

Prāv. emeritus Andrejs Kavacis
30.08.2015.
Komentāri (50)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šo politiku caurauž nepārtraukta divkosība. Neatkarības atjaunošanas deklarācijā gan ir uzsvērts, ka tiek atjaunots 1918.g.18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas valstiskums, bet pēctecība valsts politikā netiek īstenota.

Ir atmests latviešu vēsturnieku Dunsdorfa un Spekkes uzskats, ka vēstures pamatuzdevums ir noskaidrot patiesību. Tā vietā vēsturi uzskata par politisko un ideoloģisko mītu krātuvi, kur melīgas interpretācijas tiek nostādītas vienā līmenī ar objektīvo patiesību. Tieši tas ir vajadzīgs Krievijas imperiālistu melu vēstures nostiprināšanai. Tāda pieeja dod iespēju apstrīdēt jebkuru patiesību un padara bezjēdzīgu starpvalstu vēsturnieku komisiju darbu.

Latviešu tautas ciešanas un pazemojumi PSRS okupācijas pusgadsimtā ir apkopoti neskaitāmos atmiņu stāstos. Atsevišķi vēsturnieki un pati tauta ir izpētījusi gan komunistisko genocīdu, gan nacionālo partizānu cīņas, gan čekas nodevēju darbību. Vienīgi Latvijas ZA un Vēstures institūts neko nav paveicis. Rezultātā skolās tiek mācīta pavisam atšķaidīta vēsture un pat Krievijas melu vēstures varianti.

1) Netiek mācīts, ka PSRS nodevīgi lauza visus ar LR noslēgtos līgumus un nekaunīgi okupēja savu sabiedroto kaimiņvalsti, kur sāka nodevīgi slepkavot sabiedrotos virsniekus un Aizsargu organizācijas virsniekus. Tiek klusēts par to, ka šī nodevīgā rīcība kulmināciju sasniedza 1941. gada jūnijā Litenes un Ostroviešu nometnēs, kur notika noziedzīgi izplānota latviešu virsnieku - patriotu atbruņošana, iznīcināšana, gūstīšana un izsūtīšana uz Noriļskas vergu nometni. Tiek klusēts par to, ka tā sauktie Latvijas "atbrīvotāji" neļāva izvērst karaspēku pret uzbrūkošo Vērmahtu, bet gļēvi bēga, pa ceļam turpinot slepkavot labākos latviešu karavīrus.

2)  Pēc Otrā pasaules kara latviešu diplomāts Vilis Māēns ar domubiedriem nodibināja Apspiesto tautu asambleju, kurā bija pārstāvētas deviņas PSRS okupētās valstis. Šī asambleja nenogurstoši atgādināja pasaulei par PSRS noziegumiem pret kaimiņvalstīm un pieprasīja vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Astoņās ATA dalībvalstis, izņemot Latviju, asamblejas darbība tiek ar pateicību pieminēta. Taču, kad es ierosināju LR Ārlietu ministrijā ierīkot ATA piemiņas stendu, sastapu tikai izvairīšanos un atrunas. Kārtējā iztapšana Krievijas impēristiem, jo šāda starptautiski zināma fakta turēšana acu priekšā izslēgtu jebkādas diskusijas par to, bija vai nebija Latvijas okupācija. Par to, kas zināms visai pasaulei, diskutē tikai Latvijā.

3)   1989.g.2.dec.piedalījos 11 Litenē 1941.g.jūnijā noslepkavoto latviešu virsnieku pārapbedīšanā. Vēlāk tur tika izveidots piemineklis ar neizprotami skopu tekstu: "Jūs mirāt ar Latvijas vārdu sirdī. Noslepkavotajiem Latvijas armijas karavīriem. Litene 1941.g.jūnijs." Akmeņkalis gan tālredzīgi bija atstājis vietu arī slepkavu atklāšanai. Taču, kad LR Aizsardzības ministrijā ierosināju papildināt tekstu "PSRS čekistu nodevīgi noslepkavotajiem Latvijas armijas karavīriem", tur sākās nesaprotama izlocīšanās un izvairīšanās. Beidzot izdomāja, ka pie pieminekļa uzstādīs paskaidrojošus stendus, kuros čekistu nodevība tā arī nav pieminēta. Secinu: 4.maija Republikā čekistiem ir "svētās govs"' statuss, un viņu noziegumi nav pieminami.

4)  Krievijas impēristi, cenšoties pamatot savas ambīcijas, vilto arī senvēsturi, uzdodamies par vendu pēcnācējiem. To, ka vendi bija tīri latvieši, esmu parādījis savā grāmatā "Ieskaties Zemes vaigā". LZA un Vēstures institūta vīreļi gan labprātāk skatās Kremļa viltusvēstumieku vaigos un vai nu piebalso tiem vai labāk klusē, bet nekādā ziņā negrib kļūt traucējoši trešās Romas demagogiem.

Skumji, bet visas institūcijas ir pilnas ar pajukušās PSRS okupācijas varas pakalpiņiem. Un tie ne tikai bremzē Latvijas valsts normālu attīstību, bet zināmā mērā apdraud mūsu NATO sabiedrotos, jo neatmaskots un neatzinies nodevējs ir gatavs turpmākām nodevībām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...