Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) pirms publiskošanas savu preses relīzi nosūtījusi AS Augstprieguma tīkls (AST) nevis viedokļu saskaņošanai, bet tehniskai precizēšanai par sašutumu izsaukušās elektropārvades līnijas Kurzemes loks augstuma metriem, - šāds ir biedrības oficiālais skaidrojums. AST sabiedrisko attiecību speciālists esot tikai sniedzis "vispārzināmus sabiedrisko attiecību norādījumus", turklāt elektropārvades līnija būvētāja ieteikumi preses paziņojumā nemaz neesot ņemti vērā.

Pietiek jau rakstīja, ka diskutablā, iedzīvotāju un Jūrmalas domes sašutumu izsaukušā elektropārvades līnijas Kurzemes loks projekta īstenotāja - AS Augstsprieguma tīkls sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis sniedzis norādījumus "neatkarīgajai" un "iedzīvotāju intereses aizstāvošajai" Jūrmalas aizsardzības biedrībai, kā „pareizi” noformulēt preses paziņojumu un noslēpt, ka sabiedriskās organizācijas vadītājs pats strādā Latvenergo.

Gan JAB, gan AST noliedz, ka pirms preses relīzes izsūtīšanas notikusi viedokļu saskaņošana un uzņēmumam vēlama teksta veidošana, lai gan Pietiekpar to pārliecinājās no JAB vadītāja Ulda Kronblūma un Sproģa e-pasta sarakstes.

Uz jautājumu, kādēļ pirms izsūtīšanas šis teksts saskaņots, Sproģis atbildēja ar neizpratnes pilnu „Kāpēc?” un, mazliet apdomājies, piebilda: „Tehniskas lietas. Šajā gadījumā bija iespēja kļūdīties par balstu augstumiem, un tie ir tikai tehniski precizējumi, kuri, iespējams, sarunas gaitā nav uztverti pareizi.”

Uz aizrādījumu, ka e-pasta sarakstē viņš tomēr sniedzis nevis tehniskus precizējumus par elektrolīnijas stabu augstumiem, bet gan preses relīzes struktūru un ideoloģiju, Sproģis atbildēja, ka tā bijusi viņa iniciatīva.

Kā jau ziņots, AST pārstāvis e-pastā raksta, ka viņam „nav iebildumu pret esošo formu un saturiski viss ir pareizi, taču ir pāris rekomendācijas no PR viedokļa, lai arī biedrība izskatītos labāk:

1) Katrs word dokuments satur sadaļu "Properties", tajā esošā informācija ir jādzēš, jau saglabātam un aizvērtam dokumentam uzklikšķinot ar peles labo pogu tiks piedāvāta šāda iespēja. Jo pretējā gadījumā jebkurš žurnālists varēs skatīt gan dokumenta autoru, gan viņa darba vietu.

2) Iespējams, sākumā var minēt, ka jūrmalniekus ir satraukusi informācija par projektu, atsevišķi sabiedrības pārstāvji vāc parakstus pret to un tāpēc JAB izlēma šo jautājumu izpētīt un tikās ar AST, lai noskaidrotu patieso ainu un pēc tikšanās piekrita sadarboties ar AST kā sabiedrības uzraugs projektam, tādējādi saņemot nepastarpinātu un objektīvu informāciju no pirmavotiem".

Augstsprieguma tīkla pārstāvis arī paudis gatavību preses relīzes ievadu pārveidot pusstundas laikā, kā arī izteicies, ka būtu jauki, „ja mēs arī varētu preses relīzi redzēt pirms publiskošanas".

Sproģis sarunā ar Pietiek taisnojās, ka skatījies uz šo sadarbību kā sabiedrisko attiecību speciālists, kurš raugās, kā tas varētu labāk izskatīties. Turklāt, ja Pietiek būtu iepazinies ar pilnu e-pasta saraksti, tad redzētu, ka nekas no viņa ieteikumiem nav ņemts vērā.

AST runasvīrs esot pārliecināts, ka sabiedrībai būtu nodarīts daudz lielāks kaitējums, ja Kurzemes loka projekta prezentācijā ietvertā informācija tiktu neprecīzi interpretēta un kļūdaini pasniegta sabiedrībai, tādēļ arī bijusi vienošanās pirms izplatīšanas preses relīzi tehniski saskaņot.

„Tas, kas tur pierakstīts pārējais, ir tīri mana privāta iniciatīva,” uzsvēra Sproģis, piebilstot, ka „properties” „iztīrīšana” esot jebkura PR cilvēka aksioma. Sabiedrisko attiecību pakalpojumus energokompānijas pārstāvis Jūrmalas aizsardzības biedrībai nesniedzot.

Arī Kronblūms Pietiek apgalvo, ka preses relīzes teksta saskaņošana notikusi tikai un vienīgi tehnisku iemeslu dēļ, lai nebūtu kļūdu par metriem. „Tā bija cilvēka pašdarbība, mēs tā nekad neskaņojam,” apgalvoja Kronblūms.

Pēc viņa teiktā, JAB esot pārliecinājusies, ka Kurzemes loks nekādu ļaunumu kūrortpilsētai un Ķemeru nacionālajam parkam nenodarīs, bet protestētāji lielākoties esot cilvēki, kuriem neesot nekādas saistības ar Ķemeru nacionālo parku, bet gan saparcelēti zemesgabali Kurzemes loka teritorijā.

„Mēs gribējām vienoties par sadarbību, ka tad, kad būs tapis tehniskais projekts, Augstprieguma tīkls mūs laikus informē, lai mēs varam piesaistīt speciālistus, aizbraukt, apskatīties, pirms vēl kaut kas izdarīts,” skaidroja JAB vadītājs.

Viņš ne mirkli neesot mēģinājis slēpt, ka strādā kādreizējā AST mātesuzņēmumā Latvenergo, taču viņš darbojoties informācijas tehnoloģiju jomā un nekādā veidā neesot saistīts ar Kurzemes loku. Turklāt juridiski Latvenergo  un AST esot pilnīgi atšķirīgas organizācijas.

Kronblūms arī esot pārliecināts, ka relīzes teksta precizēšana pirms izsūtīšanas nekādā veidā nediskreditē nevalstisko organizāciju kā sabiedrības interešu aizstāvi un negrauj sabiedrības uzticību. „Tekstu kā tādu mēs nesaskaņojām. Nezinu, kāpēc viņš iedomājās, ka varētu kaut ko ietekmēt. Mēs uzņemamies pilnu atbildību par paziņojumu, ko izplatījām,” uzsvēra JAB vadītājs, piebilstot, ka nekas pēc sarakstes ar AST relīzes tekstā neesot mainīts.

Kā jau ziņots, Jūrmalas aizsardzības biedrība izplatīja preses relīzi, kurā pausts atbalsts Augstsprieguma tīkla izvēlētajam elektrolīnijas izbūves variantam caur Ķemeru nacionālo parku. Tāpat šajā paziņojumā norādīts, ka par sadarbības formu, kas ļautu JAB sekot visiem projekta īstenošanas procesa etapiem, informēt un iesaistīt pārējo sabiedrību, vēl tiks spriests.

Jūrmalas dome, kā arī vairāki iedzīvotāji un Ķemeru nacionālā parka saimnieki iebilst pret plāniem cauri aizsargājamai dabas teritorijai būvēt augstsprieguma līniju.

Ministru kabineta noteikumos Ķemeru Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi noteikts, ka parka teritorijā aizliegts: nobraukt no ceļiem, kā arī pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Dabas lieguma zonā aizliegts: uzstādīt vēja ģeneratorus un izbūvēt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras būves; veikt zemes transformāciju ārpus parka dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām; trokšņot, traucējot dabas ekosistēmas, kā arī parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus; bojāt vai iznīcināt, arī uzart un kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas un lauces.

„Cita starpā minēts arī, ka nedrīkst izmantot ogu lasāmās mašīnas, kas uzLatvenergo piesolītās smagās kāpurķēžu tehnikas fona nu jau izklausās anekdotiski,” pārdomās par Kurzemes loka „draudzīgumu” dabas aizsardzības zonai dalās Jūrmalas vārda redaktore Guna Vilnīte.

Turklāt elektrolīnijas izbūves laikā ne tikai tiktu bojāta dabas aizsardzības teritorija, bet 60 un vairāk metru augstajiem stabiem arī nepieciešami daudz dziļāki pamati nekā pašreizējai elektrolīnijai, tādā veidā ietekmējot vērtīgos sulfīdus saturošos pazemes avotus.

Savukārt Jūrmalas aizsardzības biedrība savā preses relīzē paudusi atbalstu AST plāniem caur kūrortpilsētu un Ķemeru nacionālo parku būvēt augstsprieguma līniju, tādējādi it kā demonstrējot sabiedrības atbalstu šai iecerei.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...