Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bankas Citadele pārdošana ne tikai neienesīs peļņu valsts budžetā, kā atklājās pēc darījuma noslēgšanas, bet arī pats pārdošanas process izmaksājis ievērojami dārgāk, nekā iepriekš bija akceptējusi valdība. Pašlaik jautājums par papildu honorāru starptautiskajam advokātu birojam Linklaters ir iestrēdzis Privatizācijas aģentūrā.

Kā bankas Citadele valstij piederošo 75% akciju pārdošanas juridisko konsultantu valdība 2013. gadā Privatizācijas aģentūrai ļāva piesaistīt starptautisko juridisko biroju Linklaters. Juridisko pakalpojumu griesti, kādus šādos gadījumos parasti noteic valdība, Citadeles pārdošanas gadījumā tika noteikti 540 000 eiro, kas ir ievērojams honorārs.

Tomēr vēlāk, īpaši jau darījuma noslēdzošajā fāzē 2014. gada rudenī, kad valdošā partija Vienotība bankas Citadeles pārdošanu forsēja pirms vēlēšanām, no angļu juristiem prasīti jauni atzinumi un konsultācijas, kas pārsnieguši valdības iepriekš noteiktos izmaksu griestus.

Informēti avoti valdībā Pietiek saukuši summas no vairākiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 200 000 eiro - papildu rēķinus par šādām summām Privatizācijas aģentūrai piesūtījis juridiskais birojs Linklaters. Atšķirība minētajās summās skaidrojama ar diskusijām starp Privatizācijas aģentūru un angļu juristiem par rēķinu pamatotību, un šī jautājuma risināšanā, pēc Pietiek informācijas, iesaistījies arī premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) birojs un Ekonomikas ministrija, kas pārrauga Privatizācijas aģentūru.

Izrādījies, ka daļa no Linklaters sniegtajām konsultācijām nav atbildusi noslēgtajā juridisko pakalpojumu līgumā atrunātajiem uzdevumiem, tādēļ pēc diskusijām angļu juristu prasītais papildu honorārs samazināts un nesasniedzot 100 000 eiro. Tomēr, lai Privatizācijas aģentūra apmaksātu šos rēķinus, tai jāsaņem valdības akcepts. Mēģinājums to iegūt aizvadītā gada 15. decembra valdības sēdē, kad aiz slēgtām durvīm tika lemts par saistību pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) restrukturizāciju, neizdevās, jo papildu tēriņu iekļaušana šī lēmuma paketē netika politiski saskaņota.

Mutiski "zaļā gaisma" līdzekļu pārtēriņam juridiskajiem pakalpojumiem Citadeles pārdošanas noslēguma fāzē Privatizācijas aģentūrai dota politiskā līmenī - tobrīd valdošā partija Vienotība un no tās 12. Saeimas vēlēšanās kandidējošais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis šī jautājuma atrisināšanu bija padarījuši par politiskās dienaskārtības jautājumu numur viens. Jau pēc vēlēšanām un valdības nomaiņas Ekonomikas ministrijas vadību pārņēma Zaļo un zemnieku savienība ar jauno ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Zaļie zemnieki jautājumā par Citadeles pārdošanas forsēšanu un nosacījumiem bija kritiski atturīgi. Tagad izveidojusies situācija, ka pēc atļaujas saskaņot lielos papildu izdevumus Citadeles pārdošanas procesam uz valdību jāiet Reizniecei-Ozolai. 

Dārgi juridiskie un citi konsultāciju pakalpojumi, kādus pēdējos savas valdīšanas gados par praksi ieviesusi Vienotība, no valdības kritiķiem un "insaideriem" tikuši kritizēti ar aizdomām, ka tie nav pilnībā pamatoti un varētu tikt izmantoti koruptīvi, proti, daļas šo maksājumu gala saņēmēji varētu būt paši lēmumu pieņēmēji. Attiecībā uz Linklaters juridiskajiem pakalpojumiem par Citadeles pārdošanas procesu informēti avoti Pietiek norādījuši, ka tie neesot bijuši tikai "uz papīra".

Darījuma noslēguma fāzē konsultāciju intensitāte bijusi tik liela, ka angļu juristiem tikuši veikti zvani pat naktī. Tomēr pašu Linklaters konsultāciju nepieciešamība esot noteikta drīzāk politiski, lai "piesegtu aizmuguri" un kādu problēmu gadījumā vēlāk varētu atsaukties uz starptautiski atzīta juridiska biroja autoritatīvu atzinumu, jo lielu daļu no Linklaters paveiktā esot spējusi paveikt Privatizācijas aģentūra pati ar savu kapacitāti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...