Iesaki rakstu: 
Delnas darba apjoms ir manāmi audzis 2015.gadā. Delna paredz, ka tās izaugsme turpināsies 2016. un turpmākajos gados ar nozīmīgiem un apjomīgiem jauniem projektiem Latvijā, kā arī starptautiski sadarbībā ar partneriemTransparency International tīklā. Pieaugs darbs ar projektiem un līdzdalība Latvijas likumdošanas jomā. Pieaugs Delnas vadības un administratīvā slodze, un intensīvi attīstīsies starptautiskie sakari.
Kopš 2013.gada augusta Delnas direktora pienākumus pilda Gundars Jankovs. Gundars ir sekmīgi veicis savus pienākumus un darbu Delnā turpinās. Viņa darba slodzei nemitīgi pieaugot, Gundars ir ieteicis Delnas padomei sadalīt vadības pienākumus, lai konsolidētu Delnas izaugsmi un to nodrošinātu arī nākamajos gados.
Gundars vēlas daļēji atbrīvoties no vadības pienākumiem, lai, pirmkārt, intensīvāk pievērstos tieši juridisku jautājumu analīzei un risināšanai un, otrkārt, sadarbībā ar jauno Delnas direktoru, veicinātu izvērstāku Delnas iesaistīšanos sabiedriskajā diskusijā par tiesiskumu, atklātību un korupcijas apkarošanu, un tādejādi vairotu Delnas pienesumu politiskos procesos un publiskajā pārvaldē.
Delnas direktora pienākumi būs vadīt un paplašināt Delnas komandu Delnas mērķu sasniegšanai. Direktors būs atbildīgs par jaunu projektu iniciēšanu, it sevišķi privātā sektorā un starptautiskā arēnā sadarbībā ar Transparency International centru Berlīnē. Atbildība par projektu iniciēšanu nozīmē arī atbildība par nepieciešamo finanšu piesaisti projektu īstenošanai.
Sekmīgs direktors spēs efektīvi komunicēt ar Transparency International centru, rakstiski un mutiski labā angļu valodā, un Delnas biedriem, atbalstītājiem, partneriem NVO sektorā, ziņu medijiem un plašāko sabiedrību.
Vai esat gatavs/a vadīt Delnu, Latvijas galveno nevalstisko organizāciju, kura iestājas par atklātu, godīgu un labu valsts pārvaldi, iesaistās likumdošanas procesā par korupcijas atklāšanu un apkarošanu, un piedalās publiskos forumos?
Delna izsludina konkursu Delnas direktora amatam
Ko dara Delnas direktors?
Vada Delnas komandu Delnas mērķu sasniegšanai
Nodrošina Delnas iesaistīšanos sabiedriskajā diskusijā par tiesiskumu, atklātību un korupcijas apkarošanu
Rūpējas par organizācijas finansēm, piesaistot finansējumus projektiem un ziedojumus
Koordinē Delnas darbu ar Delnas darbiniekiem
Uztur komunikāciju ar Delnas biedriem, atbalstītājiem un ziedotājiem, ziņu medijiem, plašāko sabiedrību, Transparency International Berlīnē un citām starptautiskām organizācijām
Uztur regulāru kontaktu ar Delnas padomes priekšsēdi un informē padomi par Delnas biroja aktivitātēm
Direktoram darbā nepieciešams
Ļoti labas latviešu un angļu valodas zināšanas (gan runā, gan rakstos)
Padziļināta izpratne par Latvijas politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, un valsts pārvaldi
Personīgo vērtību saskaņa ar Delnas vērtībām
Vēlme sekmēt tiesisku, atklātu un godīgu Latvijas valsts pārvaldi
Sadarbības un komandas vadības prasmes
Spēja plānot savu un komandas darbu
Komunikācijas prasmes, iemaņas pasākumu organizēšanā un labas datora prasmes
Iemaņas projektu vadīšanā (īpaši novērtēsim pieredzi ar ES finansētiem projektiem)
Augstākā izglītība (maģistra grādu uzskatīsim par priekšrocību)
Ieguvumi no darba Delnā
Jēgpilns, dinamisks un interesants darbs ar motivētiem kolēģiem
Pilnas slodzes darbs ar elastīgu laika grafiku
Iespēja sadarboties ar kolēģiem starptautiskajā pretkorupcijas tīklā visā pasaulē, ieskaitot pieredzes apmaiņas un mācību braucienus
Ja esiet gatavs/a izaicinājumam, lūdzu, piesakāties līdz 2015.gada 12.februārim pl. 17:00 pa e-pastu – [email protected] – ar norādi “Direktora amata konkursam”. Lūdzam atsūtīt CV un vēstuli, kurā izklāstāt savu motivāciju darbam Delnā un korupcijas apkarošanā Latvijā.
* Sabiedrības par atklātību - Delna, Transparency International Latvijas nodaļas direktors
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
