"Dvinskas tikumi" izaicina Latvijas likumus
Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK12.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šķiet, ka mūsu valstī par 2014.gadā izsludinātā hibrīdkara galveno mentālo upuri ir kļuvusi tās otra lielākā pilsēta. Pareizāk sakot, Daugavpils pašvaldība.
Pēdējo gadu laikā rodas iespaids, ka šīs "brīvpilsētas" municipālpolitiķi un ierēdņi atkal ir svēti noticējuši, ka pilsētas iespējamais separātisma potenciāls uzspiež Rīgas varai ņemties ar to kā ar jēlu olu – uz daudz ko raudzīties caur pirkstiem, daudz ko laist gar ausīm. Līdz ar to uz valdības, VARAM un likumsargu pacietības vadža tiek bez aiztures sakrauts arvien vairāk šīs vietvaras eksperimentu Latvijas likumu arvien brīvākā interpretācijā.
Protams, šādām autonomiskām iedomām varēja būt kaut cik racionāls pamats laikos, kad pašvaldībā dominēja Latgales partija – kā tābrīža premjerpartijas Vienotība sadarbības partneris. Solvita & Co patiešām attiecās pret Jāni Lāčplēsi kā suverēnu "dalienas kņazu".
Ne Rihardam Eigimam, ko nesen gāza no domes priekšsēža amata, ne Andrejam Elksniņam, kurš to pārņēma, valsts varā nav nekāda politiskā "blata".
Tāpēc tagad saskaņietim mazāk ir jāuztraucas par jaunās valdības nelabvēlību, vairāk – par to purvu, kas valda pilsētas pārvaldē. Te VARAM, tiklīdz sakārojas, varētu uzreiz atrast pāris dzelžainus argumentus Daugavpils domes patriekšanai. Tieši dzimtās pilsētas birokrātiskās patvaļas akacī Elksniņš var noslīkt ātri vien.
Tomēr valsts varā vismaz pērn vēl turpinājās agrākā inerce un latviskā vēlme būt "ar trakiem pa labam". Daugavpils dome tika cauri ar vien Ārlietu ministrijas bikli izteiktām "bažām" pat tad, kad kategoriski vēlējās pirkt tramvajus no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa sistēmā ietilpstoša uzņēmuma. Varbūt tagad – saistībā ar pilsētas galvas nomaiņu un ar saskaņiešu problēmām "Ņilogradā" – šāds "suverēns" izlēciens tiks apturēts. Varbūt nē.
Brīžiem ziņas par "Dvinskas anklāvā" valdošiem tikumiem izklausās pavisam anekdotiskas. Piemēram, domes birokrātiem ir paraža tikties ar līgumus slēdzošiem (vai jau noslēgušiem) ārpuspilsētas uzņēmumiem tikai vairāku cilvēku lielās delegācijās – lai tie nevarētu tik vienkārši izrēķināt, kura amatpersona īsti atbild par saistībām, kas jāuzņemas domei.
Taču tas vairs nav smieklīgi tad, kad, ar izdomātiem ieganstiem laužot noslēgtos līgumus un visā vainojot sadarbības partneri, sākas centieni noslēpt šādu kolektīvu (bez)atbildību un Daugavpils vietvaras neprasmi korekti apsaimniekot valsts vai ES piešķirto naudu.
Pieļauju, ka tieši pašu birokrātijas pieļautā finanšu nekompetence ir pamatā tam, kāpēc patlaban pašvaldība uzstājīgi cenšas lauzt apjomīgu būvdarbu līgumu ar Rīgas uzņēmumu "Modus būve". Būvfirma uzvarēja konkursā par skolas ēkas Parādes ielā 7 pārbūves darbiem 2,7 miljonu eiro apjomā.
Iegansts uzstājībai ir ļoti cinisks: firma esot "iejaukta korupcijas skandālā". Jo KNAB apsūdz Eigimu (kurš to noliedz), ka viņš centies izspiest kukuli par šo un citu būvobjektu. Šķiet, "svešais" – bez vietējās politiskās aizmugures – uzņēmums tādā veidā tiek "sodīts" par to, ka nav vēlējies pakļauties te valdošai "kārtībai" un dalīties ar domes labdariem.
(Kā smejies, neesmu kūdītājs, bet tomēr: varbūt "Modus būvei" vajadzēja laikus brašajiem pašvaldībniekiem caur puķēm atgādināt, ka tā ir veiksmīgi atjaunojusi vienu no prokuratūras ēkām. Ja nu firmai šajā iestādē palika kādi pateicīgi kontakti, pie kuriem vērsties ar stāstu par Dvinskā sazēlušiem tikumiem?)
Iespējams, Latvijas sabiedrības apziņā tik tiešām valda zināma atsvešinātība pret pārējā valstī sūri grūti inkorporējamo "anklāvu". Gurdeni tika uztverta pat ziņa, ka ir viltota domes izpilddirektores rezolūcija par ekspertu piesaisti 14 miljonus eiro vērtam iepirkumam. Jo nekaunīgāks šāds amatnoziegums ir tāpēc, ka šis ir ar "Daugavpils siltumtīkliem" saistīts projekts un tajā paredzēts iesaistīt ES struktūrfondu naudu. Runa ir par pašvaldības uzņēmumu, kas jau ir likusargu un Temīdas uizmanības fokusā – tajā jau tika atklāta vērienīga kukuļošana, krāpšana, pilnvaru pārsniegšana, dokumentu viltošana. Te nu tik tiešām "upē ir kāpts divreiz"…
Acīmredzami Daugavpils domē par likumību un tikumību sāk domāt tikai tad, kad vārna citām knābj acī. Domes vicepriekšsēdis Jānis Dukšinskis vienpersonīgi, nesaskaņojot ar citiem deputātiem, pērnā gada beigās uzspieda pilsētas komunālās saimniecības pārvaldei noslēgt līgumu par ielu uzturēšanu un uzņemties pārmērīgas finansiālas saistības līguma izpildei, un viņš tajā pašā dienā zaudēja savu amatu. Laikam atgādinājums, ka "Bog veļel ģelitsa"…
Jurim Pūcem visi šie "Dvinskas tikumi" vēl neduras acīs un netraucē dzīvot. Tāpēc varu "ārzemju" uzņēmējiem no pārējās Latvijas, kuri meklē peļņas iespējas šajā dīvainajā pilsētā, dot vien šādu padomu – rēķinieties ar to, ka līgumos ar pašvaldību preču piegādes vai būvobjekta termiņi tiks noteikti pārāk īsi, acīmredzami neizpildāmi. Tādā veidā domes ierēdņi rada "grožus", ar ko savaldīt un dancināt līguma noslēdzēju. Kurš uz šādu "spēli" parakstās, tas arī tiek pie "pīrāga" – un par paklausību dvinskieši izliekas aizmirstam pašu noteikto termiņu neievērošanu.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
