Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Komandītsabiedrība EXPO 2015, jau piedaloties konkursā par tiesībām realizēt Latvijas dalību izstādē EXPO Milano 2015, sniegusi nepatiesu informāciju par savu finanšu stāvokli, jo, kā atklāj Ekonomikas ministrijā notiekošās pasūtītāja un producenta sanāksmes audioieraksts, avansa maksājumu komandītsabiedrība izmantojusi bankas garantijas nodrošināšanai, lai gan garantijas summai bija jābūt uzņēmuma kontā pirms līguma noslēgšanas. Tādēļ bijis nepieciešams meklēt „radošas” metodes, kā tikt pie papildu naudas kārtējo darbu veikšanai un apmaksai. Taču sanāksmes protokols būtiski atšķiras no audioierakstā dzirdamā, lai gan šis ieraksts veikts atklāti - tieši sanāksmes gaitas protokolēšanai.

„Tas, protams, nebūs priekš protokola, tas būs, nu tā, pilnīgi tieši, ja. Jūs esat uzņēmušies par vienu noteiktu summu veikt producēšanu un par vienu noteiktu summu projektēšanu. To, ka tā būs summa, par kuru tas pakalpojums ir jāveic - lūzt vai plīst - to mēs visi sapratām jau šajā līguma noslēgšanas brīdī. Šīs summas, kas parādās šajos līgumos, viņas nebūtu korekti mainīt, grozīt, jo mēs esam tā kā... [….]...saistīta ar normatīvajiem aktiem, jā tā. Tas, kā jūs nodrošināt mums saistību izpildi, mēs to neuzraugām,” pamācību, kā iesniegt rēķinus un vai ministrija pētīs rēķinu pamatotību, sanāksmē sniegusi Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Ange.

Komandītsabiedrības dalībnieka Positivus Event valdes loceklim Ģirtam Majoram arī bijusi konkrēta ideja, kā šo piedāvāto valsts apkrāpšanas shēmu realizēt. „Lai mēs tagad, piemēram, īstermiņā tiktu pie papildus 20 tūkstošiem, kas mums ir vajadzīgi no projektēšanas, tas, kas mums ir kopā jāizdomā - kā mēs, producēšanas ietvaros jums varam atnest jums rēķinu par 20 000. […] nu, tā ir tā situācija, kur atnāk kaut kāds rēķins par kaut kādu konkrētu pakalpojumu vai lietu, kur ir iekšā neadekvāta, neadekvāta summa.”

Pietiek jau ziņojis par EXPO 2015 iesniegtajiem rēķiniem ar neadekvātām summām, piemēram, 32 tūkstoši eiro par dzīvesvietu apzināšanu Itālijā, vairāk nekā 180 tūkstoši par audio iekārtu izpēti, 10 tūkstoši eiro par krīzes komunikācijas plāna priekšizpēti u.c.

Sanāksmē arī atgādināts, ka EXPO 2015 ir saņēmis avansu, ar kuru vajadzētu pietikt darbu apmaksai līdz nākamā rēķina izrakstīšanai jau par konkrēti paveiktiem darbiem saskaņā ar pieņemšanas-nodošanas aktu. „Ja mēs runājam par naudas plūsmu, tas projektēšanas, producēšanas avanss bija pietiekoši liels. Es domāju, ka viņš nav vēl tā, ka iztērēts?” savu redzējumu piedāvā Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta projektu vadītājs Roberts Stafeckis, uz ko Majors atbild: „Jā, bet mēs zinām, ka viņš reāli stāv bankā, lai nodrošinātu bankas garantiju.” Šī sarunas epizode skaidri parāda, ka ministrija arī lieliski zinājusi, ka komandītsabiedrība melo un krāpjas.

Tāpat šajā sanāksmē ministrijas ierēdņi ar kompānijas pārstāvjiem vienojušies, ka nerīkos iepirkuma procedūru paviljona būvniecībai, bet pamatus būvēs par 157 tūkstošiem eiro, izmantojot Itālijas izstādei pietuvinātas kompānijas izteikto piedāvājumu, lai gan reāli tos varētu uzbūvēt varbūt arī uz pusi lētāk. Turklāt piedāvājums šādi rīkoties nācis tieši no ministrijas ierēdņiem. „Faktiski mēs šeit, ministrijā, vairāk sliecamies uz to pusi, ka ir, ja mums nav, alternatīvie piedāvājumi uz galda, kas ir uz pusi lētāki, ka tomēr iet šo te bez stresa variantu un slēgt līgumu ar EXPO to piedāvāto,” lieki netērēt nervu šūnas rosinājis Stafeckis.

Sanāksmē arī apspriesti varianti, kā paviljonu uzbūvēt, apejot iepirkuma procedūru, un kā valdībai „iesmērēt” ideju, ka nav nepieciešams rīkot konkursu. „Viņi var tagad tā teikt, bet to neviens reāli tu arī neizkontrolēs, līdzīgi, ka viņi pateica, ka pamatiem jābūt jūnijā, tagad viņi saka, pietiks septembrī, ja,” valdības iespējas izkontrolēt, kā tiek realizēts projekts, komentē Stafeckis, paužot cerību, ka problēmas, ar kurām saskārās, organizējot dalību EXPO izstādē Šanhajā, vairs neatcerēsies: „Nu jā, 4 gadus pēc tam, tā kā liekas visiem jau sen aizmirsies...”

Sanāksmes oficiālajā protokolā gan šīs lietas neparādās. Taču tas atklāj, ka ministrija ar komandītsabiedrību vienojušās, ka turpmāk rēķini tiks izrakstīti nevis par konkrētiem paveiktiem darbiem, bet vienkārši par laiku.

Producents informējis, ka nepieciešams papildināt līdzšinējo samaksas kārtību, jo vairāki producenta sniegtie pakalpojumi ir procesi, kuriem nav konkrēta nodevuma. Tādēļ producents lūdz atļauju gatavot pieņemšanas nodošanas aktus par darbu izpildi konkrētā laika periodā, saskaņā ar pakalpojumu plānu. Un, kā liecina sanāksmes oficiālais protokols, ministrija tam arī piekritusi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...