"Ir" izpildredaktore: reklāmas ienākumi rūk, lūdzu, iestājieties mūsu "IR klubā" un iemaksājiet pa 1000 eiro
PIETIEK18.02.2015.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmēji, kuriem "noteikti ir tuvas uzņēmējdarbībai svarīgas vērtības: demokrātija, tiesiskums, vārda brīvība, brīvais tirgus un attīstība", tiek lūgti iestāties žurnāla Ir veidotajā IR klubā un iemaksāt 1000 eiro gadā, kā arī atbalstīt citos veidos žurnālu, kura "reklāmas ieņēmumi rūk, un tuvojas laiks, kad ar esošo biznesa modeli ne tikai būs ierobežotas šā neatkarīgā medija iespējas tālāk attīstīties, bet pat tā pastāvēšana būs apdraudēta", - ar šādu lūgumu nākusi klajā žurnāla izdevēja Cits medijs izpilddirektore Gundega Grīnberga. Publicējam žurnāla pārstāves lūgumu pilnā apmērā (saglabāta oriģinālrakstība):
"From: Gundega Grinberga
Subject: Jauna iniciatīva IR Klubs
Labdien .....
Uzrunāju Jūs kā uzņēmēju, kuram noteikti ir tuvas uzņēmējdarbībai svarīgas vērtības: demokrātija, tiesiskums, vārda brīvība, brīvais tirgus un attīstība. Tās tuvas un svarīgas ir arī žurnālam IR.
Izmaiņas sabiedrības savstarpējā saziņā, kuras vēršas plašumā kopā ar informācijas tehnoloģiju revolūciju, prasa mainīties gan medijiem, gan sabiedrībai. Mainās arī mediju finansēšanas modeļi. Arvien mazāku lomu spēlē tradicionālā reklāma, aizvien lielāku — sponsoru un lasītāju finansiāls atbalsts.
Tas skar arī žurnālu IR, kura reklāmas ieņēmumi rūk, un tuvojas laiks, kad ar esošo biznesa modeli ne tikai būs ierobežotas šā neatkarīgā medija iespējas tālāk attīstīties, bet pat tā pastāvēšana būs apdraudēta.
Taču žurnāla IR komanda vēlas, lai IR aug, saturiski aptverot jaunas auditorijas un plešoties plašumā dažādās mediju platformās.
Tāpēc mēs uzsākam jaunu iniciatīvu — IR Klubs. Tajā aicināti pulcēties uzņēmīgi cilvēki, kuriem ir vēlme un iespējas finansiāli atbalstīt žurnāla IR pamatos liktās vērtības vai nu kā privātpersonām, vai arī kā sava uzņēmuma pārstāvjiem.
Mēs piedāvājam vairākas līdzdalības iespējas:
1. Iemaksāt 1000 EUR gadā, lai kļūtu par IR Klubs biedru un aktīvi iesaistītos dialogā par šīm vērtībām un to nostiprināšanu Latvijas sabiedrībā. Mūsu žurnālistu Paula Raudsepa (attēlā) un Nellijas Ločmeles vadībā regulāri bet ne retāk par reizi divos mēnešo notikts sarunas par sabiedrības aktualitātēm, pieaicinot klāt arī tos, kas lemj Latvijas dienaskārtību — ietekmīgus valstvīrus, uzņēmējus un ekspertus.
2. Stiprināt žurnālu IR, tajā izvietojot sava uzņēmuma zīmola un/vai produktu reklāmu.
3. Finansiāli atbalstīt redakcijas jauno iniciatīvu — padarīt IR saturu pieejamāku jauniem cilvēkiem jaunajā mediju vidē. Mūsu mērķis ir augt, palielināt to cilvēku loku, kas saņem kvalitatīvu informāciju un kuriem nav vienaldzīga mūsu valsts un tās nākotne. Ja IR nespēs mest tiltu no papīra uz internetu, neattīstīs savas spējas komunicēt caur sociālajiem tīkliem un nepanāks sava satura efektīvu prezentāciju mobilajās ierīcēs, tad gan žurnāla vērtības, gan tā kvalitatīvais saturs nākotnē kļūs aizvien marginālāks. Jūs varat atbalstīt mūsu centienus šajā virzienā. Par konkrētām iecerēm labprāt pastastīšu klātienē.
Vai būtu iespējams tuvākājās nedēļās Jūs satikt, lai izrunātu IR Kluba ideju un Jūsu iespējas tajā iesaistīties?
Gaidīšu no Jums ziņu par iespēju tikties, kā arī atsauksmes un komentārus.
Uz sazināšanos!
Ar cieņu, Gundega Grīnberga, Izpilddirektore, AS Cits medijs."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
