"Labās pārvaldības ieviesējam" - Pārresoru koordinācijas centra vadītājam paklusām noteikta ikmēneša piemaksa gandrīz 1400 eiro apmērā
PIETIEK03.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārresoru koordinācijas centra vadītājam, iepriekšējam nevarīgajam Konkurences padomes priekšsēdētājam Pēterim Vilkam papildus vairāk nekā 2400 eiro lielajai mēnešalgai pērn paklusām bijusi noteikta vēl arī regulāra ikmēneša piemaksa vairāk nekā puses mēnešalgas apmērā. Šis fakts ir ievērības cienīgs tāpēc, ka tieši Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa tiešā pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs sevi uzdod par labas pārvaldības principu ieviesēju valsts pārvaldē.
Pārresoru koordinācijas centra interneta mājas lapā atrodamā informācija apliecina, ka iestādes vadītāja P. Vilka vidējā mēnešalga esot 2441 eiro.
Taču brīnumainā kārtā tā paša P. Vilka amatpersonas deklarācija par 2019. gadu rāda pavisam citu ainu, - izrādās, ka iestādes vadītāja vidējie mēneša ienākumi šajā amatā ir bijuši būtiski lielāki – nevis 2441, bet 3811 eiro mēnesī.
Pats Pārrobežu koordinācijas centrs skaidro, ka viss esot vislabākajā kārtībā, jo „atbilstoši tiesisko attiecību pamatprincipiem nodarbinātajiem pienākas nolīgtais atalgojums (mēnešalga), kā arī var tikt noteiktas piemaksas, prēmijas un naudas balvas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un darba devēja rīkojumiem”.
Kaut gan iepriekš pat Valsts prezidenta kanceleja bija spiesta atteikties no regulārām piemaksām saviem darbiniekiem, kas faktiski bija slēpta ikmēneša papildalga, „labās pārvaldības principu ieviesējs” Pārresoru koordinācijas centrs sava vadītāja labākai apmaksāšanai izmantojis tieši šādu paslepu shēmu, ko lakoniski raksturo ar vārdiem: „2019. gadā iestādes vadītājam bija noteikta piemaksa.”
Pārresoru koordinācijas centrs skaidro, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrajā daļā ir norādīts veids, kādā tiek publiskota informācija par konkrētām amatpersonām, līdz ar to ir skaidri noteikts veids, kādā institūcijas dara sabiedrībai zināmu informāciju par konkrētām identificējamām amatpersonām.
Tādējādi informācija par centra vadītāja noteikto mēnešalgu ir publicēta iestādes mājas lapā internetā sadaļā "Budžets" atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. aprīļa noteikumu Nr. 225 "Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām" 2. punktam, bet ar centra vadītāja ienākumiem gada ietvaros var iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta vietnē Publiskojamo datu bāzes sadaļā "Valsts amatpersonu deklarācijas".
Tiesa, pagaidām Pārresoru koordinācijas centrs nav spējis vai vēlējies sniegt atbildes uz šiem tam uzdotajiem jautājumiem: „No Jūsu sniegtajām atbildēm izriet, ka papildus mēnešalgai P. Vilkam 2019. gadā ir noteikta piemaksa. Lūdzu, miniet tās apmērus, regularitāti, pamatojumu, nepieciešamību un personu, ar kuras lēmumu/rīkojumu šī regulārā piemaksa noteikta? Sniedziet arī skaidrojumu, kā šādas regulāras piemaksas noteikšana atbilst labas pārvaldības principiem.”
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.