Iesaki rakstu: 
Gribu jums pastāstīt par savu pieredzi telekomunikāciju uzņēmumā "Lattelecom", kur nostrādāju pēdējos divus gadus. Pirms mēneša no darba aizgāju, tā kā vairs nevarēju izturēt tur valdošo divkosību.
Paskaidrošu sīkāk.
Uz "Lattelecom" devos strādāt bez jebkādiem dziļiem nodomiem, vienkārši vajadzēja naudu un stabilu darbu. Pirms tam biju gasterojis Anglijā, vajadzēja vietu, kur pieķerties un nostabilizēties dzimtenē.
Strādāju par pārdevēju-konsultantu. Tā kā kaut ko saprotu no tehnoloģijām, cerēju, ka varēšu darbu gan izbaudīt, gan arī nopelnīt, smērējot klientiem iekšā sadārdzinātos pakalpojumus. Diemžēl, kā rāda manis gūtā pieredze, strādājot Lattelecom, es nevis nopelnīju, bet tikai iedzinu sevi parādos un pirmo reizi dzīvē izjutu, ko nozīmē termins "baltā verdzība".
Jā, pat kraujot kastes Anglijas saldētavās, man bija sajūta, ka es savu priekšnieku acīs esmu cilvēks, nevis bezpersonisks darba roku pāris. Lattelecom viss bija otrādāk. Es biju kļuvis par "balto vergu".
Pirmā lieta, kas mani pārsteidza Lattelecom bija vadības ***ujisms pret klientiem un darbiniekiem. "Lattelecom" bosi strādāja tā, it kā tas būtu nevis pelnošs uzņēmums, bet valsts iestāde. Lēni, birokrātiski un vienaldzīgi. Sajūta bija tāda, it kā mēs būtu vienīgais interneta piegādātājs valstī un, ja klientiem kaut kas nepatīk, viņi var iet ieskrieties.
Piemēram, ja klients piesaka internetu, darbība, kas aizņem pāris klikšķus, var aizņemt pat 3 dienas. Kāpēc? Vienkārši. Jo darbinieks, kas formē līgumu, ir vai nu pārslogots ar otršķirīgiem darbiem (piemēram, noliktavas kārtošanu, citu dokumentu kārtošanu vai pat grīdas slaucīšanu!) vai nu vienkārši sekojis vadības piemēram un uzlicis uz visu mīksto. Atzīšos, pēdējo darba mēnešu laikā arī es visam liku mīksto. Kāpēc censties, ja pat priekšnieki to nedara, turklāt par tik smieklīgu samaksu, kāda bija "Lattelecom".
Tālāk par algām. Algu maksāja laikā, taču tās apmērs bieži vien bija smieklīgs. Nopietni, ja neesat ticis kādā pieprasītā filiālē (teiksim, Alfā vai Spicē), uz labu algu var necerēt. Pa virsu tam ik pa reizei algu nogriezīs, neko nepaskaidrojot. Piemēram, vienu mēnesi rēķinājos ar algu 700 eiro ("Lattelecom" tas ir normāls cipars, ja kas), bet saņēmu vien 500. Nekādu paskaidrojumu nebija, priekšniecība tikai atcirta, ka vajadzējis vairāk censties. Šis nav vienreizējs gadījums. Tagad padomājiet, kā ir izdzīvot par 500 eiro mēnesī, ja dzīvokļa īre maksā 250 eiro vien. Labi, ka bija draudzene, kas, kauns atzīt, pelnīja vairāk nekā es.
Runājot par centību. Darba diena nereti bija 12 stundas. Sāc strādāt 9 no rīta, pabeidz 9 vakarā. Bet jārēķinās, ka jānovāc arī darba vide, jāsakārto kase, jāsaliek dokumenti. Darbu reāli pabeidz tikai 10 vakarā. Par to vienu lieko stundu neviens tev nemaksās, pat neceri.
Nedēļā darba laiks ir uz maiņām, es strādāju vidēji no 170 līdz 200 stundām mēnesī. Parastā darbā tās būtu mazliet vairāk nekā slodze – slodze ar pusi. Starp citu, arī mēnešos, kuros kapāju pāri 200 stundām, alga bija nesamērīgi zema un nācās savilkt jostu. Rezumēju – pēc kāda laika nebija nekādas vēlmes izrādīt iniciatīvu un censties. Bet priekšniecība no ofisa ēkas augstumiem to ignorēja un uzskatīja, ka iztikt ar 500 eiro Rīgā ir tīri normāli un darbiniekiem nav, ko čīkstēt.
Tas nekas, bet 2 gadu laikā tiku pie paaugstinājuma, par ko dabūju sev klāt pie algas mizerablos 50 eiro un virkni jaunu pienākumu un atbildību. Nedēļas slodzei uzreiz varēju pielikt klāt vismaz 20 neapmaksātas darba stundas.
Par savu paaugstinājumu jau pirmajā mēnesī tiku atalgots ar algu zem 500 eiro jeb mazāko, kādu jebkad tur biju saņēmis.
Algu samazināja, jo pieļāvu dažas, viņuprāt, baigās kļūdas. Tikko ticis jaunajā amatā bez apmācības, mazliet saputroju pāris dokumentus, kam negadās. Uzņēmumam zaudējumi nelieli, klientam mazas neērtības, bet man kā ar nazi nost no algas pāris simti eiro. Mani argumenti ļaut cilvēkam pirms paaugstinājuma tikt apmācītam, dodot tam pastrādāt mentora vadībā, tika ignorēti. Skaidroja, ka neesot cilvēku, darbi nestāv uz vietas. Nu man bija pilnīgi skaidrs, ka "Lattelecom" kvalitāte ir tikai tukši vārdi.
Pēdējā pacietības pilīte bija šī gada sākumā, kad "Lattelecom" sāka lielīties par to, ka esot pagājušo gadu strādājuši ar rekordlielu peļņu. Neskatoties uz to, parastie darbinieki turpināja saņemt nožēlojamos 500 – 600 eiro par 12 stundu ikdienas darbu. Turklāt tā vietā, lai paceltu algas vai izmaksātu kādu prēmiju, "Lattelecom" vienkārši pacēla pakalpojumu cenas par 25%, tādā veidā padarot pārdošanas darbu vēl grūtāku.
Galu galā es nevaru nepieminēt to, ka "Lattelecom", kas ir valsts uzņēmums, pat netaisījās pārtraukt translēt Krievijas propagandas kanālus. Tieši tajā brīdī, kad es gāju prom no darba, Latvija nolēma aizliegt ROSSIJA 1 retranslēšanu. Zināt, ko izdarīja "Lattelecom"? Momentāni pieslēdza jaunu Krievijas propagandas kanālu PJATIJ KANAL. Pārdevējiem ieteica izcelt šo faktu krievvalodīgajiem klientiem, ja viņi gribēs iet prom, kā arī uzsvērt, ka ROSSIJA 1 nav pieejama tikai uz laiku un drīz to atkal varēs skatīties "Lattelecom" televīzijā. Nu, kā jums šitāds valsts uzņēmums? Lojāls, vai ne?
Pēc šitā marasma uzrakstīju atlūgumu. Lai gan, strādājot "Lattelecom", biju kļuvis par "ba1to vergu", man tomēr vēl bija palikusi pašcieņa un es netaisījos krist ceļos vadībai, kas par rubuli bija gatava pārdot savu un savas valsts godu.
Uz "Lattelecom" vairs nekad neatgriezīšos. Zinu, ka arī daudzi mani kolēģi no darba jau ir aizgājuši. Iekšā uzņēmumā valda haoss, trūkst darbinieku. Vadība trako, darbinieki nestrādā, klientu apkalpošanas servisa kvalitāte turpina kristies. Izskatās, ka uz šo brīdi ar situāciju ir apmierināts allaž smaidīgais ***ele ar ausīm Juris Gulbis.
Paredzu, ka drīz "Lattelecom" aizies pa burbuli par spīti Gulbja pretīgajam smaidam un ziņām par kārtējo rekordpeļņu. Nedomāju, ka tauta būs tik dumja, ka turpinās barot rijīgos "Lattelecom" priekšniekus. Atradīs citus televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējus.
Bet zināt, kas būs pats trakākais? Tad, kad Gulbja "Lattelecom" (uz to brīdi jau rebrendotais "Tet") aizies pa burbuli, to nāksies glābt no mūsu nodokļu maksātāju naudas, jo tas taču ir "valstiski svarīgs telekomunikāciju uzņēmums".
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
