Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valstij ar 51% piederošais telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom, kura valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis (attēlā) paudis gatavību sūdzēt tiesā Latvijas valsti par jaunā solidaritātes nodokļa ieviešanu, pats veido "optimizācijas" shēmas, lai izvairītos no nodokļiem. Vainu par nodokļu optimizēšanu, atstājot darbiniekus bez sociālajām garantijām, Lattelecom veļ gan uz konkurentiem, kuri darbojoties tā dēvētajā “pelēkajā ekonomikā”, gan uz valsti, kura necīnās ar ēnu ekonomiku un vēl ieviesusi jaunu nodokli, kas ievērojami samazinās Gulbja ienākumus, kuri pērn sasniedza 392 tūkstošus eiro.

Lai samazinātu savas izmaksas par darbaspēka nodokļiem, Lattelecom jau pirms dažiem gadiem atlaida no darba visus montierus un ar tiem noslēdza līgumus kā ar pašnodarbinātajiem.

Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) izteica aizrādījumu, ka šāda prakse nav pieļaujama, Lattelecom nevis pieņēma montierus atpakaļ darbā, bet vienojās ar citu uzņēmumu, ka tas nodrošinās montieru pakalpojumus ārpakalpojumā.

Līdz ar to montieri bija spiesti pārslēgt līgumus jau ar Lattelecom sadarbības partneri, kurš arī izvēlējās tos piesaistīt kā pašnodarbinātos. Ar šādu shēmu Lattelecom bija izvairījies no VID pārmetumiem un nodrošinājis sev iespēju maksāt mazākus nodokļus par darbaspēku.

Pats Lattelecom šajā shēmošanā neko sliktu nesaskata un uzsver, ka esot viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā, kas godprātīgi ievēro visas normatīvo aktu prasības, piesaucot, ka pēdējo piecu gadu laikā Lattelecom grupas uzņēmumi nodokļos samaksājuši 256,46 miljonus eiro.

Pret solidaritātes nodokli cīņu uzsākušais uzņēmums žēlojas, ka tam nākas strādāt apstākļos, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars – teju 25% no iekšzemes kopprodukta, piesaucot, ka, piemēram būvniecībā, pat tuvojas 50% jeb teju pusei.

“Arī Lattelecom grupas uzņēmumiem nereti nākas izteikti nevienlīdzīgos apstākļos konkurēt ar uzņēmumiem, kas darbojas tā dēvētajā „pelēkajā ekonomikā” un sistemātiski izvairās no nodokļu nomaksas pienākuma un citu normatīvo aktu prasību izpildes. Diemžēl pēdējo gadu laikā neredzam būtisku progresu valsts institūciju cīņā ar ēnu ekonomiku, lai gan tieši tai būtu jābūt svarīgākajai prioritātei nodokļu iekasēšanas uzlabošanā un budžeta ieņēmumu palielināšanā,” norāda Lattelecom.

Uzņēmums īpaši vēloties akcentēt, ka no valsts nesaņem nekādas subsīdijas, garantijas vai tamlīdzīgi, darbojas pilnīgi brīvas un ļoti sīvas konkurences apstākļos, visu uzņēmuma peļņu katru gadu 100% apmērā izmaksājot dividendēs. Kopumā valstij pēdējo 5 gadu laikā dividendēs izmaksāti 67,55 miljoni EUR.

Lattelecom nenoliedz, ka tās vadītāja alga ir piesaistīta uzņēmuma peļņai un valdes priekšsēdētājs ir tieši ieinteresēts, lai uzņēmumam būtu lielāka peļņa, jo tas attiecīgi palielina viņa algu.

“Lattelecom valdes locekļi katru gadu deklarē visus savus ienākumus un īpašumus. Par visiem Lattelecom darbiniekiem pilnībā un precīzi tiek aprēķināti un maksāti visi paredzētie darbaspēka nodokļi. Tai pat laikā virkne mūsu konkurentu īpašnieki, vadītāji un darbinieki pelna no dividendēm vai pat, iespējams, saņem tā saucamās „aplokšņu algas”, no nodokļu maksājumiem izvairoties un nenodrošinot nekādu atklātību.

Tomēr nereti tieši ar šādiem uzņēmumiem Lattelecom nākas konkurēt gan piedāvājot pakalpojumus klientiem, gan cīnoties par kvalificētākā darbaspēka piesaisti,” norāda Lattelecom, gan neminot konkrētus konkurentus, kuru vadītāji un darbinieki pelna no dividendēm vai saņem “aplokšņu algas”.

Uzņēmums nenoliedz, ka gan Lattelecom valdes locekļu, gan teju visu darbinieku atalgojums ir piesaistīts uzņēmuma darbības rezultātiem un tik tiešām – ja tiek sasniegti vai pārpildīti kapitāla daļu īpašnieku (tai skaitā Latvijas valsts) apstiprinātie mērķi, darbinieki nopelna vairāk. “Jau sen nav pašsaprotami, ka darbinieki saņem algu tikai par atrašanos darba vietā. Ražīgāk, efektīvāk un radošāk strādājot, iespējams nopelnīt vairāk – tā ir pašsaprotama pieeja tirgus ekonomikā brīvas konkurences apstākļos,” atalgojuma piesaisti uzņēmuma peļņai pamato Lattelecom.

Vienlaikus Lattelecom nenoliedz, ka atsevišķu funkciju izpildi ir nodevis ārpakalpojumu sniedzējiem. Uz jautājumiem par montieriem Lattelecom gan uz Pietiek jautājumiem spītīgi neatbild, vien norādot, ka "vienmēr izvēlamies visefektīvākos un normatīvajiem aktiem atbilstošus risinājumus".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...