"Lattelecom" iebilst pret solidaritātes nodokli, bet pats veido shēmas nodokļu apiešanai
PIETIEK07.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valstij ar 51% piederošais telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom, kura valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis (attēlā) paudis gatavību sūdzēt tiesā Latvijas valsti par jaunā solidaritātes nodokļa ieviešanu, pats veido "optimizācijas" shēmas, lai izvairītos no nodokļiem. Vainu par nodokļu optimizēšanu, atstājot darbiniekus bez sociālajām garantijām, Lattelecom veļ gan uz konkurentiem, kuri darbojoties tā dēvētajā “pelēkajā ekonomikā”, gan uz valsti, kura necīnās ar ēnu ekonomiku un vēl ieviesusi jaunu nodokli, kas ievērojami samazinās Gulbja ienākumus, kuri pērn sasniedza 392 tūkstošus eiro.
Lai samazinātu savas izmaksas par darbaspēka nodokļiem, Lattelecom jau pirms dažiem gadiem atlaida no darba visus montierus un ar tiem noslēdza līgumus kā ar pašnodarbinātajiem.
Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) izteica aizrādījumu, ka šāda prakse nav pieļaujama, Lattelecom nevis pieņēma montierus atpakaļ darbā, bet vienojās ar citu uzņēmumu, ka tas nodrošinās montieru pakalpojumus ārpakalpojumā.
Līdz ar to montieri bija spiesti pārslēgt līgumus jau ar Lattelecom sadarbības partneri, kurš arī izvēlējās tos piesaistīt kā pašnodarbinātos. Ar šādu shēmu Lattelecom bija izvairījies no VID pārmetumiem un nodrošinājis sev iespēju maksāt mazākus nodokļus par darbaspēku.
Pats Lattelecom šajā shēmošanā neko sliktu nesaskata un uzsver, ka esot viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā, kas godprātīgi ievēro visas normatīvo aktu prasības, piesaucot, ka pēdējo piecu gadu laikā Lattelecom grupas uzņēmumi nodokļos samaksājuši 256,46 miljonus eiro.
Pret solidaritātes nodokli cīņu uzsākušais uzņēmums žēlojas, ka tam nākas strādāt apstākļos, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars – teju 25% no iekšzemes kopprodukta, piesaucot, ka, piemēram būvniecībā, pat tuvojas 50% jeb teju pusei.
“Arī Lattelecom grupas uzņēmumiem nereti nākas izteikti nevienlīdzīgos apstākļos konkurēt ar uzņēmumiem, kas darbojas tā dēvētajā „pelēkajā ekonomikā” un sistemātiski izvairās no nodokļu nomaksas pienākuma un citu normatīvo aktu prasību izpildes. Diemžēl pēdējo gadu laikā neredzam būtisku progresu valsts institūciju cīņā ar ēnu ekonomiku, lai gan tieši tai būtu jābūt svarīgākajai prioritātei nodokļu iekasēšanas uzlabošanā un budžeta ieņēmumu palielināšanā,” norāda Lattelecom.
Uzņēmums īpaši vēloties akcentēt, ka no valsts nesaņem nekādas subsīdijas, garantijas vai tamlīdzīgi, darbojas pilnīgi brīvas un ļoti sīvas konkurences apstākļos, visu uzņēmuma peļņu katru gadu 100% apmērā izmaksājot dividendēs. Kopumā valstij pēdējo 5 gadu laikā dividendēs izmaksāti 67,55 miljoni EUR.
Lattelecom nenoliedz, ka tās vadītāja alga ir piesaistīta uzņēmuma peļņai un valdes priekšsēdētājs ir tieši ieinteresēts, lai uzņēmumam būtu lielāka peļņa, jo tas attiecīgi palielina viņa algu.
“Lattelecom valdes locekļi katru gadu deklarē visus savus ienākumus un īpašumus. Par visiem Lattelecom darbiniekiem pilnībā un precīzi tiek aprēķināti un maksāti visi paredzētie darbaspēka nodokļi. Tai pat laikā virkne mūsu konkurentu īpašnieki, vadītāji un darbinieki pelna no dividendēm vai pat, iespējams, saņem tā saucamās „aplokšņu algas”, no nodokļu maksājumiem izvairoties un nenodrošinot nekādu atklātību.
Tomēr nereti tieši ar šādiem uzņēmumiem Lattelecom nākas konkurēt gan piedāvājot pakalpojumus klientiem, gan cīnoties par kvalificētākā darbaspēka piesaisti,” norāda Lattelecom, gan neminot konkrētus konkurentus, kuru vadītāji un darbinieki pelna no dividendēm vai saņem “aplokšņu algas”.
Uzņēmums nenoliedz, ka gan Lattelecom valdes locekļu, gan teju visu darbinieku atalgojums ir piesaistīts uzņēmuma darbības rezultātiem un tik tiešām – ja tiek sasniegti vai pārpildīti kapitāla daļu īpašnieku (tai skaitā Latvijas valsts) apstiprinātie mērķi, darbinieki nopelna vairāk. “Jau sen nav pašsaprotami, ka darbinieki saņem algu tikai par atrašanos darba vietā. Ražīgāk, efektīvāk un radošāk strādājot, iespējams nopelnīt vairāk – tā ir pašsaprotama pieeja tirgus ekonomikā brīvas konkurences apstākļos,” atalgojuma piesaisti uzņēmuma peļņai pamato Lattelecom.
Vienlaikus Lattelecom nenoliedz, ka atsevišķu funkciju izpildi ir nodevis ārpakalpojumu sniedzējiem. Uz jautājumiem par montieriem Lattelecom gan uz Pietiek jautājumiem spītīgi neatbild, vien norādot, ka "vienmēr izvēlamies visefektīvākos un normatīvajiem aktiem atbilstošus risinājumus".
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
