"Latvenergo" vadītāja alga paklusām pieaugusi vēl pirms oficiālās palielināšanas
PIETIEK17.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izgāžoties plāniem vairākkārt palielināt lielāko valsts kapitālsabiedrību vadītāju algas, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram pērn vienalga izdevies gada laikā savus ienākumus uzņēmumā palielināt no 44 417 līdz 47 370 latiem - tātad viņam vidējie ikmēneša ienākumi pamazām pieauguši no 3700 līdz gandrīz 3950 latiem.
Gada sākumā Pietiek vairākkārt informēja par iespaidīgu algu palielinājumu un pēc sekojušā sabiedrības sašutuma viļņa – arī samazinājumu piedzīvojušās Latvenergo valdes nevēlēšanos atklāt ne precīzus argumentus algu palielināšanai, ne tās locekļu it kā jaunos darba pienākumus, kas bijuši pamatā šim palielinājumam.
Pēc ilgākas vilcināšanās šie pienākumi tomēr tika atklāti, taču arī tad Latvenergo vadība ar tās valdes priekšsēdētāju Žīguru priekšgalā nevēlējās vai nespēja sniegt nekādu pamatojumu saviem iepriekšējiem apgalvojumiem par aprēķiniem un atalgojuma politiku, kas it kā bijusi algu palielinājuma pamatā.
„AS Latvenergo vadošie speciālisti ir darba tirgū un uzņēmuma atalgojuma politika šiem darbiniekiem tiek veidota atbilstoši tirgus situācijai,” – tā iepriekš publiski paziņoja Latvenergo komunikācijas direktors Andris Siksnis.
Ņemot vērā šo apgalvojumu, Pietiek oficiālā informācijas pieprasījumā Latvenergo vadībai pieprasīja sniegt ziņas par to, kas, kad un kādā formā ir noformulējis un apstiprinājis uzņēmuma atalgojuma politiku, kā arī - uz kādu tieši pētījumu un citu datu pamata šī politika izstrādāta, atbildei pievienojot arī attiecīgās dokumentācijas kopijas.
Nevienu dokumentācijas kopiju Latvenergo valdes priekšsēdētājs Žīgurs uzrādīt nespēja vai nevēlējās, un izrādījās, ka tāpat Latvenergo nespēja minēt nevienu konkrētu datu apkopojumu, kas būtu bijis pamatā algu palielinājumam.
Tā vietā Žīgurs paziņoja, ka „atalgojuma ikgadējo pētījumu veikšanā tiek izmantotas personāla vadības konsultāciju kompāniju SIA HayGroup un SIA Fontes Vadības konsultācijas pakalpojumi. Atalgojuma pētījumi ir konfidenciāla informācija, šis nosacījums attiecas uz visiem pētījumu dalībniekiem”.
Saskaņā ar akcionāru sapulces – tātad Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces – lēmumu uzņēmuma galvenā izpilddirektora amata pienākumus turpmāk pilda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Žīgurs, Latvenergo komercdirektora amata pienākumus - valdes loceklis Uldis Bariss, ražošanas direktora amata pienākumus - valdes loceklis Māris Kuņickis, finanšu direktores amata pienākumus - valdes locekle Zane Kotāne, administratīvā direktora amata pienākumus - valdes loceklis Arnis Kurgs.
Tieši šie arī bija uzņēmuma vadības pārstāvji, kuriem saskaņā ar iepriekšējiem apgalvojumiem, „pamatojoties uz atalgojuma tirgus pētījumiem”, it kā bija nepieciešams nodrošināt ievērojamo algas palielinājumu – Žīguram uz 8784 latiem mēnesī un valdes locekļiem, kuri nu bija nosaukti arī par „virziena direktoriem”, - uz 7506 latiem mēnesī.
Šā gada 17. janvārī šis lēmums tika atcelts, un nu Žīgura atalgojums par uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora pienākumu pildīšanu nepārsniegs 4640 latus, bet valdes locekļiem – 4176 latus mēnesī.
Taču, kā izrādās, jau pērn Žīgurs piedzīvojis kaut nelielu, tomēr jūtamu atalgojuma pieaugumu - vidēji no 3700 līdz gandrīz 3950 latiem mēnesī. Paša uzņēmuma skaidrojums par šīm patīkamajām izmaiņām ir šāds:
"Minēto AS Latvenergo valdes priekšsēdētāja atalgojuma pieaugumu veido likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” normas un iemaksas pensiju fondā.
AS Latvenergo valdes locekļiem atalgojuma apmēri tiek noteikti atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (2010.gadā - 445 lati, 2011.gadā - 464 lati).
Atbilstoši minētajam AS Latvenergo valdes priekšsēdētāja mēnešalgas noteikšanai piemērots koeficients 6, bet valdes locekļu mēnešalga noteikta 90 procenti no valdes priekšsēdētāja mēnešalgas.
Valdes locekļa mēnešalgu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto mēnešalgu sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.aprīli. Pārrēķina ietekmē alga ar 1.04.2012 tika palielināta no 2670 uz 2784 latiem.
Nepilni 1900 lati ir 2012.gada iemaksas Pensiju fondā, kas tiek uzsāktas pēc nostrādāta pilna gada; Latvenergo vadītāja gadījumā iemaksas tika uzsāktas ar 15.11.2011, tātad par 2011.gadu tika maksāti tikai 1,5 mēnešus, bet 2012.gadā par visiem 12 mēnešiem."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
