"Likteņa ironija, jeb vieglu garu" - Valsts ieņēmumu dienesta izpildījumā
PIETIEK21.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests savdabīgi atkārtojis leģendārās kinofilmas Likteņa ironija, jeb vieglu garu sižeta pamatā esošo "sīko kļūmi" - lēmumu par sūdzības izskatīšanas rezultātiem nosūtījis uz pareizo dzīvokli, pareizo namu, pareizo ielu, taču... Rīgas vietā - uz Jelgavu.
Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti rāda, ka šā gada 23. martā Valsts ieņēmumu dienests (VID) Dacei Bunkusai nosūtījis dokumentu ar nosaukumu "Par Daces Bunkusas sūdzības izskatīšanas rezultātiem".
Šo dokumentu VID sūdzības iesniedzējai, kura savā iesniegumā bija norādījusi savu precīzo adresi, nosūtījis gandrīz precīzi - ielavījusies tikai viena neliela "liktenīga kļūda".
VID dokumentu nosūtījis uz Rūpniecības ielas 21. namu, 4. korpusu, minot arī pareizo dzīvokļa numuru (Pietiek to neminēs), taču nezināmu iemeslu dēļ Rīgas vietā norādījis Jelgavu. Tikai pateicoties laimīgai sakritībai - gluži kā filmā -, adresāte tomēr saņēmusi VID dokumentu.
Taču ar to "likteņa ironijas" nav beigušās, - Pietiek šodien publicē vēl vienu Bunkusas iesniegumu, kas jau adresēts VID ģenerāldirektorei un no kura izriet, ka VID savus dokumentus joprojām, iespējams, sūta nezināmiem adresātiem, bet reizēm vienkārši runā nepatiesību:
"SIA „SERVE TO GUEST” 2014.gada 18.decembrī iesniedza sūdzību par VID Nodokļu pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas galvenās nodokļu inspektores I.Moisejevas 2014.gada 19.novembra lēmumu Nr.23.9/L-1142 (ar 2014.gada 17.decembra labojumiem).
Ar VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones lēmumu Nr.22.8/L-2004 līdz 2015.gada 18.aprīlim TIKA PAGARINĀTS TERMIŅŠ SIA „SERVE TO GUEST” 2014.gada 18.decembrī iesniegtās sūdzības par VID Nodokļu pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas galvenās nodokļu inspektores I.Moisejevas 2014.gada 19.novembra lēmumu Nr.23.9/L-1142 (ar 2014.gada 17.decembra labojumiem) izskatīšanai.
Tā kā līdz 2015.gada 21.aprīlim SIA „SERVE TO GUEST” nav saņēmusi atbildi uz savu 2014.gada 18.decembrī iesniegto sūdzību par VID Nodokļu pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas galvenās nodokļu inspektores I.Moisejevas 2014.gada 19.novembra lēmumu Nr.23.9/L-1142 (ar 2014.gada 17.decembra labojumiem),
2015.gada 21.aprīļa rītā pilnvarotā persona pazvanīja pa tālruni 63007367 VID ierēdnei AKIMOVAI, kas sagatavoja VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones lēmumu Nr.22.8/L-2004 par sūdzības izskatīšanas termiņa pagarinājumu līdz 2015.gada 18.aprīlim, jautājot, kur ir atbilde uz SIA „SERVE TO GUEST” 2014.gada 17.decembra sūdzību.
VID ierēdne AKIMOVA paskaidroja, ka VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones lēmums esot pieejams VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Nekavējoties vēlreiz pārbaudot VID EDS, tika konstatēts, ka šāda lēmuma tajā NAV.
Atkārtoti 2015.gada 21.aprīļa rītā ap plkst.10.30 SIA „SERVE TO GUEST” pilnvarotā persona pazvanīja pa tālruni 63007367 VID ierēdnei AKIMOVAI, jautājot, kāpēc viņa MELO, jo VID EDS sistēmā NAV viņas norādītā lēmuma, uz ko VID ierēdne AKIMOVA paskaidroja, ka viņai esot zināms, ka šis lēmums ESOT PARAKSTĪTS.
Kad tika jautāts, ka tūlīt ieradīsimies Valsts ieņēmumu dienestā, lai saņemtu šo PARAKSTĪTO lēmumu, VID ierēdne AKIMOVA jau paskaidroja, ka to vēl nevar saņemt, jo tas esot PARAKSTĪŠANAS STADIJĀ.
Lūdzu steidzami rakstveidā paskaidrot IEMESLUS Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnes AKIMOVAS meliem, ņirgājoties par SIA „SERVE TO GUEST”, un tiem LIKUMISKAJIEM PAMATIEM, kuri ļauj VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei klaji ignorēt NORMATĪVAJOS AKTOS noteiktos termiņus atbildes sniegšanai un nodokļa maksātāja sūdzību, kā arī iemeslu, kāpēc 2015.gada 21.aprīlī tika atteikts izsniegt VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones lēmumu saistībā ar SIA „SERVE TO GUEST” 2014.gada 18.decembrī iesniegto sūdzību par VID Nodokļu pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas galvenās nodokļu inspektores I.Moisejevas 2014.gada 19.novembra lēmumu Nr.23.9/L-1142 (ar 2014.gada 17.decembra labojumiem)."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
