Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā tieslietu ministra Dzintara Rasnača paziņojumu, ka saistībā ar neslavas celšanu izdevumā LOSIS viņš vērsies tiesībsargāšanas iestādēs, Pietiek šodien pārpublicē vienu no interesantākajiem LOŠA rakstiem, - par Rasnača lomu "čekas maisu" satura slēpšanā no sabiedrības.

Dzintars Rasnačs pirmo reizi tika ievēlēts Saeimā 1998. gadā un kopš šī laika bijis pārstāvēts visās sekojošajās Saeimās, izņemot periodu no 2002. gada līdz 2004. gadam un kopš 2014. gada, kad kļuva par tieslietu ministru. Tādējādi viņš nav piedalījies debatēs 90. gadu pirmajā pusē, bet bijis klāt svarīgākajās debatēs, kas notika Saeimā kopš 7. Saeimas ievēlēšanas.

1994. gadā tika pieņemts likums „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Tas radīja savdabīgu desmit gadu ciklu, jo Saeima pie problēmas atgriezās 2004. un 2014. gadā. Likums noteica uzglabāt VDK aģentu kartotēkas un pārbaudīt politiķu un ierēdņu sadarbību ar VDK.

2000. gada 17. martā pieci TB/LNNK deputāti iesniedza Saeimā likumprojektu “Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušās PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzīšanās, reģistrācijas un uzskaites kārtības likums”, kas paredzēja, ka padomju specdienestu darbiniekiem pusgada laikā pēc īpaša paziņojuma publicēšanas avīzē Latvijas Vēstnesis tiktu dotu iespēja brīvprātīgi atzīties sadarbībā ar VDK. Tie, kuru atbildība nebūtu pārāk smaga, tiktu stimulēti atzīties ar solījumu viņu vārdus nepubliskot. Tiktu publiskoti arī to aģentu vārdi, kuri neizmantotu iespēju atzīties Visām publiskotajām personām desmit gadus būtu liegta iespēja “strādāt par amatpersonām un ierēdņiem, pedagogiem, advokātiem, bankās un «stratēģiskos saimniecības objektos», drošības dienestos.

Taču… „nacionāli noskaņotais” Dz. Rasnačs nebija starp pieciem likumprojekta iesniedzējiem un arī debatēs izvēlējās nepiedalīties.

8. Saeimā Dz. Rasnačs bija pārstāvēts no 2004. gada 21. jūlija, nomainot Eiropas Parlamentā ievēlēto Robertu Zīli. Līdz ar to viņš nevarēja piedalīties 2004. gada 19. maija balsojumā, kad Saeima lēma publiskot VDK aģentu kartotēkas, pieņemot attiecīgos grozījumus VDK dokumentu likumā. Kā zināms, Valsts prezidente V. Vīķe – Freiberga izmantoja Satversmes 71. pantā paredzētās tiesības un lielā steigā jau 21. maijā uzlika veto šim likumam. 27. maijā Saeima vēl uz desmit gadiem pagarināja ierobežojumus bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem, tādējādi atliekot problēmas risināšanu.

Atkārtoti likums tika izskatīts 2006. gada 7. jūnijā. Dz. Rasnačs nepiedalījās debatēs, bet balsoja kā viens no 59 deputātiem par likuma pieņemšanu. Taču pēc prezidentes veto, kas tika uzlikts 16. jūnijā, Saeima pie jautājuma trešo reizi atgriezās 2006. gada 26. oktobrī. Kā rāda Saeimas stenogramma, „nacionālis” Dz. Rasnačs gan izpaudās ar starpsaucieniem no zāles, bet debatēs nepiedalījās.

Dz. Rasnačs kā viens no 53 deputātiem balsoja par likumprojekta pieņemšanu, tomēr tas tika pieņemts atšķirīgā redakcijā nekā 2006. gada. 6. jūnijā, līdz ar to Valsts prezidentei radās iespēja atkal uzlikt veto, un to viņa arī izdarīja 1.novembrī. Bija diezgan skaidrs, ka aizejošās 8. Saeimas deputāti – tostarp arī Dz. Rasnačs ar saviem „nacionālajiem” partijas biedriem – tīšām radīja prezidentei šādu iespēju. Tādējādi reizē ar 8. Saeimas pilnvaru beigām beidzās arī paši nopietnākie mēģinājumi publiskot VDK aģentu kartītes.

2014. gadā bija atkal pagājuši desmit gadi un Saeimai nācās atgriezties pie jautājuma vēlreiz. 2014. gada 30. janvārī Nacionālās apvienības deputāti, tostarp Dz. Rasnačs, balsoja pret VDK dokumentu likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas, kā var spriest no Saeimas debatēm, pēc „nacionālu” uzskatiem varēja novest pie aģentu kartotēku publiskošanas – un tika darīts viss, lai to nepieļautu.

Interesanti ir balsojumi 2014. gada 3. aprīlī, kad grozījumus VDK dokumentu likumā izskatīja otrajā lasījumā. Trīs Saeimas deputāti ierosināja dot iespēju VDK aģentiem atzīties līdz 2015. gadam, līdz ar ko viņu vārdi tiktu saglabāti noslēpumā. Dz. Rasnačs bija viens no deputātiem, kas atbalstīja šo Saeimas noraidīto priekšlikumu.

Savukārt 2014. gada 8.maijā deputāts Dz. Rasnačs ir balsojis par grozījumiem VDK dokumentu likumā, kas paredzēja izveidot VDK zinātniskās izpētes komisiju un līdz ar to atlikt VDK aģentu kartotēkas publiskošanu. Viņš nepiedalījās debatēs un, pārstāvot savu Saeimas frakciju un informējot radioklausītājus, pat nepieminēja šo likumu

Faktiski 2014. gada grozījumi arī ar Dz. Rasnača atbalstu "aizvēra ciet" informācijas pieejamību jeb robu, kas bija no 2011. gada 25. augusta līdz 2014. gada 22. maijam, kad ikvienai zinātniskajai institūcijai bija tiesības pieprasīt no SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra tā rīcībā esošo VDK kartotēku izpētei.
Vēl labāk šo lietu raksturo 2015. gada likumprojekts, ko izstrādāja tā paša Dz. Rasnača vadītā Tieslietu ministrija un kas sarkastiski paredzēja, ka "VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija", tātad nedrīkstētu publicēt neko, ko jebkur atrod VDK dokumentu izpētes komisija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...