"Lūdzam aktualizēt jautājumus un situāciju ar Jūrmalas policijas priekšnieku..."
Pietiek lasītāji no Jūrmalas09.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vērtējot situāciju, kas radusies saistībā ar Jūrmalas policiju un tās priekšnieku Aleksandru Melni, secināms, ka A.Melnim visdrīzāk "labas pazīšanās" nav tikai policijas vadībā un ar kancelejas preču pārdevēju, kura nesaskaņas ar sievu viņš risina.
Pēc visa spriežot, tādas ir arī Jūrmalas pilsētas domē (ar izpilddirektoru A.Grantu), kurā arī viņam ir pietiekami liela pretimnākšana dažādu ikdienišķu un privātas dabas jautājumu risināšanā...
Jūrmalas pilsētas dome ir bijusi tik labvēlīga, ka piešķīrusi A.Melnim dienesta dzīvokli gandrīz 70 kvadrātmetru platībā pašā Dubultu centrā (nevis kā citiem policistiem, kam tiek piešķirti dzīvokļi 16 kvadrātmetru platībā Dubultu nomalē - tā sauktajā "pentagonā").
Nav saprotams, kāds ir bijis pamatojums šāda dzīvokļa piešķiršanai, ja A.Melņa īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un kā policijas amatpersonai - policijas iecirkņa priekšniekam ir piešķirta pastāvīgā lietošanā policijai piederoša automašīna ar apmaksātu degvielu, kura tiek lietota arī privātām vajadzībām.
Visdrīzāk A.Melnis ar dienesta dzīvokļa iegūšanu ir ieguvis arī iespēju papildus piepelnīties, savu dzīvokli nododot īrē.
Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 26.pants nosaka, ka valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īres līgumu uz termiņu, ne ilgāku par trim gadiem, noslēdz dienesta dzīvokļa izīrētājs ar personu, kurai uz darba vai mācību laiku nodod lietošanā dienesta dzīvokli.
A.Melnis nav darba tiesiskajās attiecībās ar Jūrmalas pilsētas domi. Bet varbūt tomēr ir, ja reiz Jūrmalas pilsēta dome nolēma piešķirt pašvaldības (tātad sabiedrības) īpašumā esošās dzīvojamās telpas - dienesta vajadzībām citas iestādes amatpersonai (raksturīgi bija padomju laika sistēmai).
Turklāt tādai valsts amatpersonai, kuras kompetencē ir ierosināt kriminālprocesu par pašvaldības amatpersonu iespējamu prettiesisku rīcību. Tātad, iespējams, „piesedz" atsevišķu Jūrmalas pilsēta domes amatpersonu rīcību.
Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 26.panta trešajā daļā teikts - ja darba devējs un valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa izīrētājs nav viena un tā pati persona, dienesta dzīvokļa īres līgumu noslēdz ar darba devēja piekrišanu.
Minētā panta daļu nevar attiecināt uz Jūrmalas pilsētas domi. Atšķirībā no privātpersonas, kas rīkojas ar privātiem līdzekļiem (iespējams, izņēmuma gadījumos varētu izīrēt dzīvojamās telpas valsts policijai), Jūrmalas pilsētas dome ir publiska persona, t.i. tai jārīkojas pirmkārt, savas pilsētas iedzīvotāju interesēs un otrkārt, rīcību ar pašvaldības mantu regulē speciālais likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Tikai šajā likumā noteiktajiem mērķiem pašvaldībām tiek nodoti par visas sabiedrības līdzekļiem uzceltajās mājās esošie dzīvokļi.
Tāpēc rodas pamatots jautājums, kāpēc Jūrmalas pilsētas dome, kuras uzdevums ir sniegt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā tiem 100 Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem, kas uzņemti dzīvojamo telpu palīdzības rindā, nevis izīrē pašvaldības (sabiedrības) dzīvokli dzīvokļa rindā esošajiem, bet bez jebkādas argumentācijas izveido sabiedrības īpašumu par dienesta telpu un izīrē to valsts amatpersonai, kas nav darba tiesiskajās attiecībās ar Jūrmalas pilsētas domi.
Turklāt nav zināms, vai Valsts policija vispār ir lūgusi (devusi piekrišanu) „izpalīdzēt" pašvaldību dienesta dzīvokļa piešķiršanai A.Melnim Jūrmalā, ievērojot to, ka darba vieta Jūrmalā neatrodas tik lielā attālumā no A.Melnim piederošā Rīgas dzīvokļa. Vēl jo vairāk - A.Melnis lieto automašīnu, kuras degviela tiek apmaksāta no Valsts policijas līdzekļiem.
Diez vai citas pašvaldības dala jūrmalniekiem dzīvokļus tikai tāpēc, ka tie strādā attiecīgajā pašvaldības teritorijā un ieņem atbildīgus amatus...
Apsveicams ir arī fakts, ka A.Melnim piešķirtajā dienesta dzīvoklī tika veikts ne tikai labs remonts, bet arī iegādātas virtuves un vannas istabas iekārtas u.c. mēbeles no Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju kā nodokļu maksātāju līdzekļiem. Jautājums - kāpēc nodokļu maksātājiem ir jāapmaksā viena indivīda personiskās ambīcijas vai pazīšanās rezultātā gūtie labumi?!
Zināms, ka A.Melnis ir attiecībās (kopdzīve) ar bijušās Jūrmalas virsprokurores radinieci Ingu Āzenu, kura arī mitinās šajā „dienesta dzīvoklī". Arī I.Āzenai no Jūrmalas pilsētas domes jau kādu laiku atpakaļ ir ticis piešķirs dienesta dzīvoklis, kurā šobrīd viņa nedzīvo.
Jautājums - vai, kopš viņa dzīvo ar A.Melni jaunajās dienesta telpās, viņa ir atteikusies no viņai pašai piešķirtā dzīvokļa vai arī pašvaldības dzīvoklis tiek nelikumīgi izīrēts citai personai (tātad saņem papildus ienākumus īres maksas veidā)?!
A.Melnim nepietiek ar saņemtajiem labumiem saistībā ar dzīvojamo platību un tajā veikto remontu... Izmantojot Jūrmalas pilsētas domes labvēlību, A.Melnis ir iekārtojis (bez konkursa, ar neatbilstošu izglītību un neatbilstošu darba pieredzi) labi atalgotā darbā I.Āzenu, kura tagad strādā Jūrmalas domes Attīstības pārvaldē par vecāko referenti.
Pirms amata ieņemšanas Jūrmalas domē I.Āzena strādāja tajā pašā Jūrmalas policijas iecirknī, kur faktiski, ievērojot A.Melņa kopdzīvi ar I.Āzenu, atradās ja ne likumiskā interešu konfliktā, tad faktiskā gan. Cik zināms, arī policijā I.Āzena savulaik tika iekārtota pateicoties radniecīgajām saitēm nevis izglītības, profesionālo iemaņu un zināšanu dēļ un ar sevišķu profesionalitāti neizcēlās.
Vai visa augstāk aprakstītā situācija nerada pietiekamu pamatu secinājumiem par A.Melņa kā tiesībsargājošās iestādes amatpersonas atrašanos zināmā interešu konfliktā attiecībā pret Jūrmalas domes amatpersonām, personisko labumu saņemšanu, radot pietiekamas aizdomas par ietekmējamību un vajadzīgo lietu sakārtošanu nepieciešamības gadījumā?!
Lūdzam aktualizēt šos jautājumus un situāciju.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
