Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cik Latvijā ir cilvēku, kuri "katram gadījumam" vai vienkārši biznesa ērtībām sev nokārtojuši kādas citas - arī potenciāli nedraudzīgas valsts pilsonību? Šo jautājumu aktualizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sāktā pārbaude par pazīstamā uzņēmēja Donāta Vaitaiša, iespējams, jau deviņdesmitajos gados iegūtu Krievijas Federācijas pilsonību.

Dubultpilsonības iespējas

Grozījumi Pilsonības likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.oktobrī, paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama cilvēkiem, kuri papildus ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts, kā arī Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.

Izņēmumi dubultpilsonības liegumā Latvijas pilsoņiem ir tikai nedaudzi - kādas citas valsts pilsonība iegūta automātiski, apprecoties vai adopcijas dēļ, saistībā ar svarīgām valsts interesēm ir saņemta valdības atļauja saglabāt dubultpilsonību, vai arī ir iegūta tādas valsts pilsonība, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu (pašlaik neviens līgums gan nav noslēgts).

Tiesa, Latvijas pilsoņu bērniem dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti, taču šādā gadījumā Latvijas pilsonms, kuram līdz pilngadības sasniegšanai būs izveidojusies dubultā pilsonība ar kādu "neatļauto valsti" (izņemot trimdinieku pēctečus), pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizdara izvēle - saglabāt Latvijas vai "neatļautās valsts" pilsonību.

Formālās pārbaudes

Likuma normas ir stingras un skaidras, taču atklāts ir jautājums - kā tās tiek un vai vispār var tikt pietiekami stingri un konsekventi ievērotas.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) skaidro, ka, veicot pārbaudi, vai kāda persona nav ieguvusi kādas "neatļautās valsts" pilsonību, tā noskaidro, kad persona ir ieguvusi Latvijas pilsonību, kuras valsts pilsonību persona ir ieguvusi un, ja iespējams, kad iegūta attiecīgās valsts pilsonība, kā arī iegūšanas pamatojumu. Tāpat tiek noskaidroti formālie jautājumi - vai cilvēks iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības vai varbūt saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt citas valsts pilsonību.

PMLP nesniedz īsu un tiešu atbildi uz jautājumu, vai pārvaldei ir praktiskas iespējas noskaidrot - ir vai nav kādai personai kādas trešās valsts pilsonība. Tā vietā pārvalde skaidro - pastāvot vairāki veidi, kā PMLP iegūst informāciju par to, ka Latvijas pilsonis ir ieguvis Pilsonības likuma "neatļautās valsts" pilsonību.

Tā, piemēram, ar Krievijas "kompetentām institūcijām", kuras konkrēti netiek minētas, pastāvot "savstarpēja vienošanās" par informācijas sniegšanu, un, pamatojoties uz šo vienošanos, "regulāri tiek saņemta informācija par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ieguvuši Krievijas pilsonību".

"Tāpat Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izveidojusi labu sadarbību ar citu valstu (piemēram, Baltkrievija, Ukraina, Azerbaidžāna) kompetentām institūcijām par informācijas apmaiņu pilsonības jautājumos; dubultpilsonības fakti tiek konstatēti, Latvijas pilsoņiem saņemot pakalpojumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē; tāpat dubultpilsonības faktu bieži vien konstatē Valsts robežsardze," skaidro PMLP.

Cik pilsonību miljonāram?

Taču aprakstītie gadījumi faktiski attiecas tikai uz situācijām, kad vai nu cilvēks pats ir pietiekami likumpaklausīgs, lai saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu ziņotu valstij par iegūtu citas valsts pilsonību, vai arī ziņas par viņa iegūtu "neatļautās valsts" pilsonību līdz PMLP nonāk, pateicoties neuzmanībai vai kādai informācijas noplūdei.

Tieši šāda informācijas noplūde, iespējams, notikusi saistībā ar smagā finansiālā stāvoklī jau pērn nonākušā spirta, bioetanola un alkohola ražotāja - SIA Jaunpagasts Plus kontrolpaketes īpašnieku Donātu Vaitaiti, kura vārds vairākus gadus ir ticis minēts Latvijas miljonāru sarakstā un kurš pirms trim gadiem publiski tika minēts kā viens no galvenajiem Einara Repšes biedrības Latvijas attīstībai finanšu atbalstītājiem.

Pietiek rīcībā ir nonācis šāds kādā Maskavas tulku kompānijā oficiāli latviski iztulkots "Dienesta ziņojums", ko parakstījusi Krievijas Federālā migrācijas dienesta (FMD) Maskavas apgabala pārvaldes Pilsonības jautājumu nodaļas priekšniece, Iekšējā dienesta apakšpulkvede J.V.Kaļiņina:

"Sakarā ar pieprasījumu par Vaitaiti Donātu Pētera dēlu, dzimušu 1963. gada 27. jūnijā, informējam par sekojošo.

Pēc Krievijas Ārlietu ministrijas Konsulārā dienesta departamenta datiem, kas nodoti Maskavas apgabala Federālā Migrācijas dienesta pārvaldei, un saskaņā ar Krievijas Maskavas apgabala FMD pārvaldes reģistriem, Vaitaitis Donāts Pētera dēls, dzimis 1963. gada 27. jūnijā, ir ieguvis Krievijas Federācijas (KF) pilsonību saskaņā ar KF Federālā likuma 18. panta "g" punktu, pamatojoties uz KF Vēstniecības Latvijā 1994. gada 28. septembra slēdzienu.

Nav vērsies Krievijas Maskavas apgabala FMD pārvaldē saistībā ar jautājumu par atteikšanos no Krievijas Federācijas pilsonības."

PMLP sāk pārbaudi

Kā rāda Lursoft dati, vēl nesen Jaunpagasta Plus mazākumīpašnieku vidū bija arī "krieviskas izcelsmes" uzņēmēji - Anatolijs Basenko no Baltkrievijas un Aleksandrs Stoļins (formāli no Vācijas), taču nu situācija oficiāli ir mainījusies: D. Vaitaitim SIA Jaunpagasts Plus caur SIA Doncom pieder nepilni 65% kapitāldaļu, savukārt pārējie 35% kapitāldaļu pieder SIA BioAkcept, kuras formālais, kaut, iespējams, arī ne īstais īpašnieks caur garu uzņēmumu virkni ir 1946. gadā dzimušais Modris Ozoliņš.

Pats D. Vaitaitis uz jautājumu, vai viņš tiešām ir deviņdesmitajos gados paslepus ticis pie "neatļautās" Krievijas Federācijas pilsonības, ilgstoši neatbild, bet pēc tam viņa preses pārstāve Una Ulme-Sila ļoti negribīgi atbild tikai uz vienu no uzdotajiem jautājumiem, turklāt apgalvo, ka "šī nav pirmā reize, kad uzdodat šo jautājumu, un jau vienreiz atbildējām noliedzoši".

To, vai ziņas par D. Vaitaiša Krievijas pilsonību atbilst patiesībai (jāņem vērā, ka Dienas rīcībā esošais "Dienesta ziņojums" nav apzīmogots, turklāt pašlaik Maskavas apgabala Pilsonības jautājumu nodaļai jau ir cits priekšnieks), PMLP pašlaik noskaidro vai gatavojas noskaidrot oficiālā pārbaudē, - PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons apliecina, ka tāda notikšot, lai gan konkrētus termiņus nemin.

Specdienestu intereses

Šogad līdz novembrim PMLP ir sāktas kopumā 134 pārbaudes lietas par personām, kuras ieguvušas tādas valsts pilsonību, ar kuru nav pieļaujama dubultpilsonība, un Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā nav atteikušās no Latvijas pilsonības.

Pēc dokumentu pārbaudes tiek pieņemts viens no diviem lēmumiem - vai nu atņemt Latvijas pilsonību vai arī izbeigt pārbaudes lietu, ja pārbaudē nav konstatēti apstākļi, kas var būt iemesls Latvijas pilsonības atņemšanai, piemēram, persona iesniegusi kompetentas institūcijas izdotu dokumentu par citas valsts pilsonības zaudēšanu.

Apkopotie Iedzīvotāju reģistra statistikas dati par to, cik personām Latvijas pilsonība atņemta, gan nezināmu iemeslu dēļ būšot pieejami tikai nākamā gada sākumā. Taču nav nekādas garantijas ne par to, vai šajā statistikā būs pamats iekļaut arī miljonāru - alkohola ražotāju, ne par to, cik objektīvas ziņas vispār pašlaik iespējams saņemt no, piemēram, Krievijas "kompetentajām institūcijām".

"Arī Latvijā PMLP pēdējā laikā ir demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā bez ierunām pilda drošības iestāžu "lūgumus", pat dzēšot personas no Iedzīvotāju reģistra. Naivi būtu domāt, ka Krievijā ir citādi, līdz ar to tas, vai latviešu miljonāram tiks "atrasta" Krievijas pilsonība, ir tīrā veidā atkarīgs no Krievijas FSB - vai tās interesēs ir, lai tāda tiktu atrasta, vai arī turēt šādas pilsonības slēptos ieguvējus uz sava "āķa"," Pietiek skaidro kāds Ārlietu ministrijas darbinieks, kurš saprotamu iemeslu dēļ nevēlas, vai viņa vārds parādītos saistībā ar šo uzskatu.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...