Iesaki rakstu: 
Žurnālā Foreign Policy Magazine Ārlietu padomes (Council on Foreign Relations) loceklis Trobs (James Traub) nesen publicēja rakstu: "Ir laiks elitei pacelties pretstāvei stulbajām masām" (It’s Time for the Elites to Rise Up Against the Ignorant Masses. http://goo.gl/Dj0qg2) ar apakšvirsrakstu: "Brexit ir atsedzis mūsdienu politisko sašķeltību. Nevis kreisie pret labējiem, bet saprātīgie pret bejēdzīgi dusmīgajiem."
Trobs apgalvo, ka elitei ir nepieciešams "pacelties pretstāvei" pret "bezjēdzīgi dusmīgajām", nezinošajām masām, lai novērstu populistisko dumpi, kas apdraud globalizāciju un kas ir novedis pie Brexit un Trampa ietekmes pieauguma.
Viņš raksta: "Esmu dzimis 1954.gadā un varu teikt, ka lielākais politisko konvulsiju laiks manā mūžā bija 60. gadu beigas. Taču retrospektīvā šīs politiskās vētras šķiet kā normālas svārstības samērā stabilā politiskā sistēmā. Tagad ir citādāk. Mūsdienu pilsoņu dumpis - ASV, Lielbritānijā un Eiropā - var apgriezt kājām gaisā politiku tā, kā vēl nekas cits manā mūžā.
60. gadu beigās elite bija satraukta tāpat kā tagad, bet toreiz tā bēga no pasaules, kurā bērni dumpojās pret vecākiem. Tagad tā bēg no vecākiem. Ekstrēmisms ir kļuvis par meinstrīmu. Viena no Brexit nekaunīgākajām iezīmēm bija baņķieru, ekonomistu un valstu amatpersonu brīdinājumu pilnīga ignorēšana. Velti Kamerons cerēja, ka vēlētāji uzklausīs ekspertus."
Minot Trampa potenciālu sašķelt Republikāņu partiju pat tad, ja viņš vēlēšanās zaudētu, pieaugošo Francijas sociālistu valdības nepopularitāti, galēji labējo un natīvistu spēku ietekmes pieaugumu, arī to, ka Austrijā Hoferam pavisam maz pietrūka līdz uzvarai, Trobs apgalvo, ka tagad valdošajām partijām lielākajās Rietumeiropas valstīs vajag apvienot spēkus, "lai izstumtu nacionālistus".
"Globalizācijai ir būtiska nozīme. Brexit, Tramps, franču Nacionālā fronte utt. rāda, ka politiskā elite nenovērtē, cik dziļa ir nepatika pret globālismu ... Vēlētāji saceļas pret drūmo ilgtermiņa ekonomisko perspektīvu," raksta Trobs. "Un globalizācija nozīmē gan ekonomiku, gan arī kultūru. Vecākie cilvēki, kuru ierastā pasaule izzūd multikulturālisma trokšņos, vicina dūres pret kosmopolīto eliti".
Troba tonis ir tik nicinošs, ka viņš apzīmē Trampa vēlētājus par "neko nezinošiem" un ņirgājas par poļu vēlētājiem - tiem esot bažas par "vērtībām un tradīcijām", vienlaikus uzsverot, ka tālākas globalizācijas gaitā gaidāma bedre, kur sadursies nabadzīgie, krāsainie un marginālie pilsoņi ar balto strādniecību un vidusšķiru, kuru viņš apraksta kā "dusmīgos dūru kratītājus".
Trobs atzīst, ka viņa pasaules skatījums ir "elitārs", bet ka "ir jāatzīst, ka cilvēki maldās un ka vadošo uzdevums ir apskaidrot tos." Latviski izsakoties - lumpeņiem jāstāv klusu un jāklausa, ko kungi pavēl.
Reakcija uz Troba rakstu bija dziļi izsmejoša. "Man ir aizdomas, ka sarunas starp aristokrātiem Bastīlijas ieņemšanas laikā bija ļoti līdzīgas šim Foreign Policy rakstam," izsakās kāds komentētājs.
Troba nostāja ir vēl viens satriecošs piemērs tam, cik atsvešināta ir elite no cilvēkiem, kurus tā apvaino un par kuriem tā vēlas valdīt.
Trobam, Hārvardas absolventam, kas nācis no superturīgas ģimenes - Bloomingdale luksusa lielveikalu tīkla īpašniekiem, nav ne jausmas, kā tādas lietas kā, piemēram, masu nekontrolētā imigrācija, deindustrializācija un globalizācija ietekmē vienkāršos Rietumu cilvēkus.
Šāda izsmejoša pompozitāte arī ir iemesls tam, ka britu vairākums balsoja par Brexit un ļoti daudzi amerikāņi balsos par Trampu.
Atsakoties uzklausīt vai saprast simtu miljonu cilvēku bažas, kuriem globalizācija liedz tiesības, un tā vietā liekot augstprātīgu nekaunību, Trobs tikai nodrošina to, ka aizvien vairāk cilvēku pievienosies populistiskajam dumpim, kas jau noveda pie Brexit.
Izmantots P.J.Watson raksts http://goo.gl/LvHVUv
Saniknoto komentētāju tūkstoši lasāmi tā beigās.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
