Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedienas pēc noguldījumu apjoma astotajā lielākajā Latvijas kredītiestādē Norvik banka jau šovasar nonākušas arī Drošības policijas redzeslokā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Oficiālus komentārus Drošības policija pagaidām sniegt atturējās. Pēc Pietiek ziņām vēl iepriekš – ziemā – piedāvājumu iegādāties Norvik banku izteicis pretrunīgi vērtētais čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs.

Lai gan Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka jau pirms vairākiem mēnešiem sākta izmeklēšana un tas noticis pēc viena no akcionāru vēršanās tiesībsargājošajās iestādēs, Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa šonedēļ atteicās izpaust jebkādas detaļas uz visiem Pietiek nosūtītajiem jautājumiem atbildot: “Pagaidām nekādu komentāru no Drošības policijas nebūs.”

Pietiek šonedēļ vēlējās saņemt Drošības policijas oficiālu apstiprinājumu vai noliegumu informācijai, ka pēdējo mēnešu laikā uzsākta pārbaude saistībā ar atsevišķu Norvik bankas akcionāru darbībām. Drošības policija tāpat atteicās komentēt, vai pārbaudes materiāli pārsūtīti kādai citai tiesībsargājošai iestādei, kādā stadijā lieta atrodas šobrīd un par kāda veida iespējamām  noziedzīgām darbībām radušās aizdomas. 

Vēl iepriekš - ziemā - piedāvājumu iegādāties Norvik banku izteicis pretrunīgi vērtētais čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs. AB holding īpašniekam nav izdevies apliecināt pietiekamu naudas līdzekļu esamību, lai saņemtu banku uzraugu zaļo gaismu darījumam, tādēļ sarunas beigušās bez rezultāta.

Tomēr pēdējos mēnešos tiesībsargājošo iestāžu pastiprinātā uzmanībā nonākušā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pat īslaicīgi aizturētā Abdulmuslimova tīkojumi iegādāties Norvik banku nav īstais iemesls, kas šai kredītiestādei pievērsis Drošības policijas uzmanību. No informētiem avotiem zināms, ka Drošības policijas aktivitātes sākušās pēc tam, kad ar iesniegumu pie tās vērsies viens no Norvik bankas akcionāriem.

Pietiek jau pirms nedēļas, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) tobrīd vēl padomes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska oficiāli apstiprināto informāciju, rakstīja, ka Norvik bankai mēneša laikā, tas ir līdz novembra beigām, jāpalielina savs pamatkapitāls par aptuveni 50 miljoniem latu, citādi var nākties lemt par tās darbības apturēšanu.

Banka 29. oktobrī izplatīja paziņojumu, ka "veiksmīgi noslēgusies atvērtā akciju emisija, kuras rezultātā banka ir palielinājusi savu pamatkapitālu par vairāk kā 11,6 miljonu eiro". Pamatkapitāls palielināts, apmaksājot jaunās akciju emisijas akcijas un piesaistot nozīmīgu ārvalstu investoru no Ungārijas - uzņēmumu, kas pieder vienam no ietekmīgākajiem Ungārijas uzņēmējam Šandoram Demjanam (Sándor Demján). 

Bankas kontrolpaketes (51,3%) īpašnieks kopš 2006. gada ir Islandes uzņēmums Straumborg ehf, pārējās bankas akcijas pieder diviem uzņēmējiem Jurijam Šapurovam un Andrejam Svirčenkovam (katram pēc Lursoft datiem pieder pa 19,77%). Pirms islandiešu investora piesaistīšanas Norvik bankas kontrolpakete piederēja vairākiem vietējiem miljonāriem, kuri pārstāv Mono grupu, bankas nosaukums bija Lateko banka. Tieši Šapurovs esot galvenais sarunu vedējs īpašnieku kontaktos ar banku uzraugiem un iespējamajiem investoriem.

Bankas problēmas pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas sākušās pēc tam, kad finanšu grūtībās nonākuši un Norvik pamatkapitāla atbilstību likumā noteiktajam un banku uzraugu prasītajam līmenim nav spējuši nodrošināt Norvik lielākie īpašnieki - Islandes Straumborg grupa. Šobrīd notiek aktīvi centieni piesaistīt jaunu stratēģisko investoru, kurš varētu atrisināt bankas problēmas, bet vērtējumi par izredzēm situāciju noregulēt atšķiras. Norvik risina sarunas ar vienu no Ungārijas bagātākajiem cilvēkiem, vietējās Granit bank īpašnieku un nekustamo īpašumu projektu attīstītāju Šandoru Demjanu. Neoficiāli izskan, ka pēc tam, kad potenciālā investora pasūtītajā due diligence atklājies, ka kapitāla nepietiekamība varētu būt vismaz divtik lielāka, nekā to konstatējuši Latvijas banku uzraugi, darījums iestrēdzis. Norvik banka, paziņojot par vairāk nekā 10 miljoniem eiro, kurus bankas pamatkapitālā oktobra beigās ieguldījis Demjans, apgalvo pretējo.

Valsts garantēto noguldījumu apjoms Norvik bankā ir aptuveni 204 miljoni latu, kas ilustrē bankas problēmu iespējamās sekas valsts finanšu sistēmai. FKTK jau jūnijā, reaģējot uz pazīmēm par Norvik kapitāla nepietiekamību, noteikusi bankai ierobežojumus, faktiski apturot kredītu izsniegšanu, iepriekš Pietiek informēja Brazovskis. "Tā nav ne drāma, ne traģēdija. Ir problēma, un mēs strādājam, lai tā tiktu atrisināta," pirms nedēļas informēja FKTK pārstāvis.

Brazovskis arī nenoliedza Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka FKTK jau trešo mēnesi Norvik bankā veic pastiprinātu uzraudzību. Viņš ir pārliecināts, ka saskaņā ar to grafiku, kas apstiprināts sarunās ar bankas īpašniekiem, Norvik spēs izpildīt FKTK prasību par pamatkapitāla palielināšanu. Jautāts, vai runa varētu būt par aptuveni 50 miljoniem latu, ko Pietiek minējuši ar banku sfēru saistīti cilvēki, Brazovskis piekrītoši pamāja.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...