"Pareizie kontakti" Olšteina "sešiniekam" tuvajam Ozoliņam pērn ienesuši 43 000 latu, šogad būs daudz vairāk
PIETIEK09.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Pareizās pazīšanās" politiķu vidū - un konkrēti tā sauktajā Klāva Olšteina Saeimas deputātu "sešiniekā" - bijušajam Valmieras domes juristam Kasparam Ozoliņam devušas arī labas materiālās dividendes: kā rāda nule publiskotā Ozoliņa valsts amatpersonas deklarācija, amatos Satiksmes ministrijā un Starptautiskajā lidostā Rīga viņš pērn kopā nopelnījis gandrīz 43 tūkstošus latu. Šogad šī summa būs vēl ievērojami lielāka.
Satiksmes ministra padomnieka postenī Ozoliņš pērn sapelnījis 18 650 latu, bet kā valdes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga - vēl 24 192 latus. Abus šos amatus, kā zināms, bijušajam Valmieras domes juristam nodrošināja nevis izcilas zināšanas satiksmes jomā, bet gan tuvība tā sauktā "Olšteina sešinieka" pārstāvjiem.
Ozoliņa iesniegtā amatpersonas deklarācija tagad arī sniedz skaidrību par līdz šim slēptajām precīzajām valsts darbos saņemamajām summām, ko politiskie kontakti nodrošinājuši Ozoliņam.
Kā rāda Lursoft dati, kā valdes loceklis Starptautiskajā lidostā Rīga Ozoliņš reģistrēts pagājušā gada marta beigās. Tātad mēnesī šajā valsts uzņēmējsabiedrībā viņš pērn ir pelnījis vidēji 2688 latus.
Savukārt satiksmes ministra padomnieka postenī Ozoliņš ir atradies visu 2012. gadu, un tas nozīmē, ka viņa alga šajā amatā bijusi vidēji 1554 lati. Kopā tātad Ozoliņa vidējie mēneša ienākumi, pateicoties politiskajiem kontaktiem, bijuši apmēram 4240 latu (premjera alga, kā zināms, ir 1900 latu mēnesī).
Šāds pats atalgojums Ozoliņam ir bijis arī šī gada pirmajos divos mēnešos, taču 6. martā viņš lidostas valdes locekļa amatu pametis, lai ieņemtu gandrīz divreiz labāk apmaksāto, tāpat politisko pazīšanos nokārtoto VAS Latvijas Dzelzceļš viceprezidenta amatu.
Tajā, kā Pietiek jau informējis, viņa mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 4100 latu, un līdz ar to Ozoliņa kopējie mēneša ienākumi "valsts darbā" pašlaik ir vairāk nekā 5600 latu mēnesī.
Pietiek jau informēja, ka pašlaik Ozoliņš tiek virzīts uz uzvaru konkursā uz Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatu, jo šādu "kompensāciju" paredzējusi politiskā vienošanās starp tā dēvēto "Olšteina sešinieku" un Vienotību, satiksmes ministra amatā apstiprinot ar "olšteiniešiem" nesaistīto nepolitisko kandidātu Anriju Matīsu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
