"Pasažieru vilciena" vadītājs otru algu nopelna, dodot padomus "Latvijas Gaisa satiksmei"
PIETIEK29.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts a/s Pasažieru vilciens valdē šogad maijā ieceltais uzņēmuma vadītājs Artis Birkmanis papildus noslodzei šajā amatā rod laiku arī padomnieka darba pienākumu pildīšanai citā Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībā - a/s Latvijas Gaisa satiksme (LGS), noskaidroja Pietiek. Tieši pašlaik notiek diskusija par valdības atbalstītajiem, bet Saeimas nobremzētajiem grozījumiem likumā, kas ar nākamo gadu teju dubultotu valsts un pašvaldību lielo kapitālsabiedrību valžu locekļu algas, tā motivējot profesionāļus nedot priekšroku darbam privātajā biznesā.
Maksimālie atalgojuma griesti valsts uzņēmuma valdes loceklim šobrīd ir nedaudz vairāk kā 2700 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Padomnieka darbs LGS Birkmanim ļauj nopelnīt vēl 1499 latus pirms nodokļu nomaksas. Šādi tiek apieti ekonomiskās krīzes laikā valsts noteiktie griesti lielo uzņēmumu vadītājiem, un Birkmaņa kopējais atalgojums pārsniedz 4000 latu pirms nodokļu nomaksas. Viņš tikai pirms nepilniem diviem gadiem uzsāka darbu SM kapitālsabiedrībās, bet līdz tam ieņēma vadošus amatus privātajā biznesā, kur atalgojums ir augstāks.
Minētā shēma un Birkmaņa aizņemtība sarežģītā situācijā esošajā PV rada jautājumu, vai padomnieka darbs viņam nav izkārtots, lai nodrošinātu amatam un atbildībai adekvātāku atalgojumu. Tomēr Birkmanis Pietiek uzsvēra, ka tiešām atrod laiku pildīt arī padomnieka pienākumus LGS. "Man ir darba devēja [SM] saskaņojums, līdz ar to viss ir likumā noteiktā kārtībā. Jautājums par patērēto laiku ir jāuzdod PV kapitāldaļu turētājam [SM]. Ja no SM nav iebildumu, tātad es tieku galā. Turklāt slodze katru dienu ir atšķirīga. Esmu darba ņēmējs - ja darba devējs ir apmierināts, tad pildu un pildīšu savus pienākumus. Ja būs par maz laika, tad visu laiku veltīšu PV," skaidroja Birkmanis.
LGS Pietiek skaidroja, ka pēc valdes locekļa amata atstāšanas maijā Birkmanim palūgts palikt uzņēmumā valdes padomnieka statusā, lai izmantotu viņa pieredzi, kas iegūta iepriekš darbojoties LGS valdē. "Artis Birkmanis iepriekš iepriekš bijis atbildīgs par Gaisa satiksmes vadības darbu, kur uzkrājis pieredzi, it īpaši jautājumos, kas skar sadarbību ar militārām gaisa satiksmes struktūrām," bija LGS preses sekretāra Kristapa Kārkliņa komentārs par Birkmaņa darbu uzņēmumā.
Tieši šomēnes Saeima nobremzēja valdības virzītos likumgrozījumus, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļu algas būtu teju dubultojamas, lai tā atturētu spējīgus profesionāļus izvēlēties, nevis valsts darbu, bet labāk atalgotu darbu privātajā biznesā. Saeimas deputāti 18. oktobrī lēma izņemt no valsts nākamā gada budžeta paketes izņemt grozījumus likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kas ļautu lielajās kapitālsabiedrībās mēnešalgas palielināt līdz pat 4780 latiem. Tas nozīmētu jeb pieaugt par 72% pieaugumu, salīdzinot ar pašreiz lielajos uzņēmumos pieļaujamajiem 2784 latiem.
Birkmanis, kurš pirms 2010. gada decembrī kļuva par LGS valdes locekli, iepriekš strādāja vadošos amatos privātajā biznesā, augstākos karjeras punktus piedzīvojot kā SIA Nord/LB Līzings direktors un AS Latvijas Biznesa banka prezidents.
PV vadībā Birkmanis nonāca uzņēmumam kritiskā brīdī, kad izšķīrās simtiem miljonu vērtā pasažieru vilcienu iepirkuma liktenis. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos pēc tam, kad konkurss piedzīvoja neveiksmi, PV valde būs aizņemta starptautiskajā tiesvedībā ar iepirkumā uzvarējušo spāņu koncernu, kas līgumu tā arī neieguva.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
