Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdības bez konkursa nolīgtais konsultants Prudentia neplāno steigties ar investora piesaisti a/s Liepājas metalurgs un valdībai to sola īstenot gada laikā, rāda Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas ir Pietiek rīcībā. "Indikatīvi kopējais investora piesaistes process varētu noslēgties 2014. gada 2. ceturksnī," valdībai sola Prudentia, kura jau šobrīd no četrus  mēnešus buksējošās Liepājas metalurga glābšanas no vlasts un kreditoriem nopelnījusi teju 270 000 latu. Jāatgādina, ka ne mazāk ienesīgā lidsabiedrības airBaltic investora meklēšana, par ko maksā valsts, Prudentia nesokas jau teju divus gadus.

Turklāt Pietiek rīcībā esošajā vienošanās projektā, ko Prudentia piedāvājusi parakstīt Liepājas metalurga esošajiem akcionāriem, kreditoru klubam dotas veto tiesības bez paskaidrojumiem noraidīt investoru, kuru būtu piesaistījuši vecie akcionāri (esošās akcionāru struktūras apstākļos investora piesaiste, apejot vecos īpašniekus, nav iespējama). Tas atsevišķos potenciālajos investoros radījis aizdomas par valdības piesaistītā konsultanta nevēlēšanos panākt vienošanos saprātīgā termiņā, tādēļ pēdējās pāris nedēļas vērojami investoru centieni runāt ar valdību, apejot Prudentia, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija par sarunu gaitu, konkrēti par investoru neformālu tikšanos ar atsevišķiem valdības pārstāvjiem.

Ja Liepājas metalurgam drīzumā netiks piesaistīts investors, finanšu injekcija, kuru Prudentia, spriežot pēc publiskiem izteikumiem, aplēsusi 20 līdz 50 miljonu latu apmērā (valdībai iesniegtajos konfidenciālajos ziņojumos minēti 35 miljoni), uzņēmumā būs vismaz daļēji jāsedz no valsts līdzekļiem. Tomēr Prudentia iecerētajā scenārijā, ko tā likusi priekšā valdībai, investora piesaistes process ieplānots līdz pat 2014. gada vasarai. Jāatgādina, ka ik nedēļa, par kuru pagarinās Liepājas metalurga krīze, Prudentia ļauj no valsts budžeta par konsultācijām nopelnīt 15 000 latu.

Uz to, ka laikā līdz 26. augustam, līdz kuram tiesa pagarināja termiņu Liepajas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna saskaņošanai un iesniegšanai, uzņēmumam jāatrod investors, aizvadītajā otrdienā pēc tikšanās ar premjeru norādīja Valsts prezidents. "Ir jāmeklē skaidrs risinājums par investoru šajā laikā, jo, ja tas nenotiks, tad es baidos, ka būs sarežģījumi gan esošajiem kreditoriem, gan valstij kopumā," atzina prezidents Andris Bērziņš. 

Tikmēr noslepenotie piedāvājumi, kurus valdībai līdz šim likusi priekšā Prudentia, piedāvā veikt „pilnu investora piesaistīšanas procesu”, kas sāktos pēc TAP plāna apstiprināšanas tiesā (pozitīva lēmuma gadījumā ne vēlāk kā 26. augustā) un pēc konsultanta ieceres vilktos ilgāk nekā pusgadu, beidzoties 2014. gada vasarā.

„Gadījumā, ja investora piesaistes process pirms TAP pieteikuma nav veiksmīgs un TAP plāns tiek apstiprināts, tad Prudentia uzreiz sāk pilnu investora piesaistīšanas procesu. Tiek uzskatīts, ka sākotnējais mārketinga un komunikācijas process plašam investoru lokam varētu ilgt 3 līdz 6 mēnešus. Normālā scenārijā šis process varētu noslēgties 2013. gada 4. ceturksnī. Apkopojot sākotnējo interesi, tiks izvēlēti investori, kuri tiks uzaicināti turpināt procesu, sekojot iepriekšminētajam  plānam. Indikatīvi fokusētais process ar investoriem, kuri kvalificējas, varētu aizņemt 6-12 mēnešus. Indikatīvi kopējais investora piesaistes process varētu noslēgties 2014. gada 2. ceturksnī,” teikts Ekonomikas ministrijas virzītajā un valdības maija beigās akceptētajā plānā par sadarbību ar Prudentia investora piesaistē Liepājas metalurgam.

Prudentia jaunajā vienošanās projektā par ieguldījumu veikšanas un akciju nodošanas kārtību, ko konsultants 14. jūnijā piedāvājis Liepājas metalurga esošajiem  akcionāriem, no vienas puses nostiprinātas akcionāru tiesības vienoties par savu akciju nodošanu investoram, no otras puses - noteiktas veto tiesības kreditoriem noraidīt šādu vienošanos ar trešo pusi, šo atteikumu neargumentējot. "Jebkuram no Akcionāriem, kurš pilnībā nodevis īpašumā visas viņam piederošās akcijas trešajai personai – investoram ar labu reputāciju, ir tiesības nodot savas no šīs Vienošanās izrietošās tiesības un pienākumus šim investoram, ja tam piekrīt visi kreditori. Kreditoriem ir tiesības šādu piekrišanu atteikt brīvi pēc saviem ieskatiem un nepaskaidrojot iemeslus," teikts Prudentias piedāvātajā un advokātu birojā Glimstedt un partneri tapušajā vienošanās projektā, kas tā arī nav ticis parakstīts.

Četru mēnešu laikā kopš valsts iesaistījusies Liepājas metalurga glābšanā Prudentia par valdības un uzņēmuma kreditoru konsultēšanu nopelnījusi jau gandrīz 270 000 latu. Kopš 23. aprīļa saskaņā ar valdības lemto Prudentia tiek maksāts no valsts budžeta 15 000 latu ik nedēļu, bet vēl 45 000 latu par trīs nedēļu periodu no 2. aprīļa Prudentia samaksāja divi kreditoru kluba biedri - valstij piederošā banka Citadele un SEB banka.

Pietiek savulaik publiskotā 2011. gada nogalē noslēgtā airBaltic un Prudentia vienošanās rāda, ka 2012. gadā ik nedēļu SIA Prudentia Advisers no nacionālās aviokompānijas bijusi tiesīga saņemt 13 794 latus (ieskaitot PVN). Liepājas metalurga gadījumā konsultācijas maksā jau vairāk - 15 000 nedēļā plus PVN.

Tas nozīmē, ka 2012. gadā no valstij piederošās aviokompānijas airBaltic Ģirta Rungaiņa (attēlā) uzņēmums kopā par savām konsultācijām varējis saņemt (vai izstādījis rēķinus) aptuveni 689 tūkstošus latu. Šī neto apgrozījuma summa ir faktiski vienāda ar Prudentia Advisers oficiālo pagājušā gada apgrozījumu - nepilniem 689 tūkstošiem latu.

Tas nozīmē ne tikai to, ka Valda Dombrovska valdība faktiski bijusi vienīgais Ģirta Rungaiņa uzņēmuma barotājs, bet arī to, ka tieši uz politiskās tuvības piešķirtais pakalpojumu līgums, kas nacionālajai aviokompānijai nav devis ne investorus, ne kādus citus būtiskus labumus, Rungainim un viņa firmai pērn devis 216 060 latus lielu tīro peļņu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...