Iesaki rakstu: 
Kādēļ Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Rail Baltica (RB) tehniskās izpētes veicēji apgalvo, ka projekta dēļ būs jānojauc tikai septiņas mājas, lai gan sabiedriskajai apspriešanai izliktajās kartēs skaidri redzams, ka dzelzceļa līnijas iezīmētajās vietās atrodas ievērojami lielāks māju skaits. Projekta tehniskās izpētes un sabiedriskās apspriešanas organizētājs - pilnsabiedrība RB Latvijanenoliedz, ka projekts kopumā skars gandrīz 200 māju, taču tās visas gan nebūšot jānojauc.
Kāds Pietiek lasītājs portālam šajās dienās izteica sašutumu, ka tehniskās izpētes un sabiedriskās apspriešanas organizētāja RB Latvija pārstāvis Neils Balgalis Latvijas Radio triumfējoši apgalvojis, ka Rail Baltica projekta dēļ būs jānojauc tikai septiņas mājas.
„2015. gada 19. februārī Latvijas Radio 1 programmā Krustpunktā Balgalis Neils, pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, izaicinošā tonī jautāja: vai klausītāji zinot, cik māju būšot jānojauc būvējot Rail Baltica? – un pats arī triumfējoši atbildēja: septiņas! Tā kā projektā ieplānotās darbības varētu ietekmēt arī manas ģimenes dzīves apstākļus, esmu pētījis RB piedāvāto dzelzceļa būves plānojumu Salacgrīvas novadā. Nolēmu saskaitīt, cik mājas pakļuvušas zem dzelzceļa uzbēruma plāna “B” versijā.
Un, lūk, ko es atradu: Salacgrīvas novadā vien jānojauc būtu 15 saimniecību ēkas, neskaitot tās, kuras nonākušas "Transporta infrastruktūras pārbūves teritorijā", “kurā risināsim piekļuvi ceļu tīklam un visiem īpašumiem, kuriem RB trase rada apgrūtinājumus, kā arī citas nedzelzceļa infrastruktūras (gāze, elektrība) nepieciešamos pārcelšanas vai pārbūves pasākumus, lai nodrošinātu to drošu šķērsošanu”,” satraukts raksta lasītājs.
Viņš arī uzskaitījis visas mājas, kuras saskaņā ar izpētīto karti nāktos nojaukt. Viņš aicina „painteresēties par RB plānu motivāciju, paredzot būvēt dzelzceļu uz latviešu saimniecību “kauliem”. Nevajadzētu, vismaz, raidījumā triumfējošā tonī stāstīt nepatiesību, ka visā Latvijā, būvējot RB jānojauc tikai 7 ēkas".
RB Latvija skaidro, ka šī projekta dēļ tiešām paredzēts nojaukt trīs vai septiņas mājas, atkarībā no tā, kuru no piedāvātajiem alternatīvajiem variantiem izvēlēsies. Taču kopumā projekts ietekmēs aptuveni 200 dzīvojamo māju, kuras atrodas 300 metru platajā transporta joslā.
„Šīs mājas nebūs jānojauc, bet tām ļoti tuvu ies dzelzceļš,” - šāds ir pašreizējais RB Latvija skaidrojums. Patlaban šiem cilvēkiem esot rūpīgi jāseko līdzi informācijai par projektu, lai zinātu, kā rīkoties. Pēc RB Latvija sniegtās informācijas, šo māju īpašnieki varēs pretendēt uz kompensācijām, tādēļ ir svarīgi būt lietas kursā par kārtību, kā šīs kompensācijas aprēķinās un piešķirs, bet jebkurā gadījumā zemju atsavināšana un kompensāciju izmaksas sāksies tikai 2017.gadā.
Kā skaidro Satiksmes ministrija, nekustamo īpašumu atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiks saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumiem Nr.204 „Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu”.
Atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība vai atlikusī aizvietošanas vērtība, izvēloties no tām augstāko vērtību, un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, - ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
